Ko likt zāļu pušķī? Kuras zālītes vajadzētu likt pušķī un noteikti katram izmantot, stāsta Lidijas kundze. Paparde un dadzis – muguras un locītavu sāpēm.
Ko likt zāļu pušķī?
Kuras zālītes vajadzētu likt pušķī un noteikti katram izmantot, stāsta Lidijas kundze.
Paparde un dadzis – muguras un locītavu sāpēm. Paparde ir ļoti labs osteohondrozes dakteris. Svaigu to var likt uz visiem osteohondrozes apaugumiem.
Ļoti noderīgas ir dadža lapas. Izrādās, lielais dadzis, ko parasti nopļaujam un citādi iznīcinām, arī ir labs osteohondrozes ārstētājs. Gultā ieklāj vecu palagu, pilnā un dilstošā Mēness fāzē ņem dadža lapas, kātus nedaudz saklapē, lai nespiež, un noklāj uz gultas, kur atradīsies cilvēka krustakauli un locītavas. Lapas jānoklāj tā, lai tiek arī mugurkaulam un skaustam. Tad pa nakti vienu reizi lapas nomaina pret svaigām, jo tās ļoti spēcīgi velk ārā sāpes un ātri kļūst sausas (lapas, ko tūlīt neizmanto, bet būs vajadzīgas maiņai, ieliek plastmasas maisiņā un tur ledusskapī, lai tās saglabātu dziednieciskās spējas). Uz ādas jāliek lapas virspuse, jo tas ir spēcīgāks dziedinātājs. Kāts ir vēl ārstnieciskāks, tādēļ to labi izmantot, ja osteohondroze ir kakla daļā. Lūk, ja šādi ar osteohondrozi cīnītos katru gadu, nebūtu vajadzīgas ne gūžu, ne ceļu locītavu operācijas. Arī ceļa locītavu sāpēm noderēs dadžu lapas. Tā tikai saka: dadzis, dadzis, bet tas ir ļoti labs. Jūrmalnieki speciāli meklējuši dadžu stādus, lai ieaudzētu to, ko paši pirms tam iznīcinājuši. Katrā sētmalē pa dadžu pārītim vajadzētu atstāt.
Var izmantot struteni, kas labi pazemina asinsspiedienu, jo paplašina asinsvadus. Ziedu un lapu kāti satur protopīnu, kas var aizkavēt vēža šūnu attīstību organismā. Ārīgi struteņu sulu dilstošā mēnesī lieto kārpu un varžacu iznīdēšanai.
Mātere – sirdsdakterīte, kurai ārstnieciski ir stublāji un lapiņas. Sažāvētas māteres lieto sirds muskuļu stiprināšanai. Tējai uz glāzi ūdens ņem ēdamkaroti ar kaudzi sauso lapu, aplej ar verdošu ūdeni un ļauj 10 minūšu ievilkties. Jādzer 60 grādu karsta pa glāzei trīs reizes dienā divas stundas pēc ēšanas. Vēlams lietot 15 – 20 dienu pēc kārtas un atkārtot ik pēc pāris mēnešiem.
Baltā panātre – noderēs lapas un kāti. Izžāvētus kātus sasmalcina mazos gabaliņos. Lieto iekaisumu dziedināšanai, asiņošanas apturēšanai, brūču apmazgāšanai. Tējai uz glāzi ūdens ņem ēdamkaroti sauso lapu un vāra 10 – 15 minūšu.
Kumelītes – ārstē ziedi, lapas un kāti. Ziedus lieto gaišu matu un mutes dobuma skalošanai, kumelīšu inhalācijas palīdz saaukstēšanās gadījumos. Lapas lieto iekaisumu dziedināšanai, stublāji noder pret alerģiju, noguruma mazināšanai.
Balanda – ziedēšanas laikā satur C vitamīnu. Tajā ir arī B, PP vitamīns un organismam vajadzīgās minerālvielas: kālijs, nātrijs, magnijs, molibdēns, arī selēns. Balandu lapas ieteicams ēst kopā ar citiem salātiem, lociņiem. Vienai ēdienreizei izmanto divas ēdamkarotes ar kaudzi sasmalcinātu lapu.
Madaras – lieto tūskas mazināšanai un organisma attīrīšanai. Uz glāzi ūdens ņem ēdamkaroti sauso madaru un vāra 15 minūšu. Dzer atdzesētu trīs reizes dienā pa glāzei divas stundas pēc ēšanas, lieto piecas dienas. Šādu organisma attīrīšanu vēlams veikt ik pēc pusgada.
Kalme – profilakses līdzeklis pret vēzi. Izmanto izžāvētas saknes, savukārt lapas var likt lietā blusu iznīcināšanai: tās sagriež apmēram 5 cm garumā un izkaisa uz grīdas, uz stundu noslēdzot telpu.
Rudzupuķes – dziednieciski ir ziediņi, kas jāvāc pilnzieda vakarā. Lieto iekaisuma dziedināšanai, brūču apmazgāšanai.
Pelašķis – lapas lieto iekaisuma dziedināšanai, brūču sadzīšanas veicināšanai, labs palīgs klepus gadījumos un ēstgribas rosināšanai.
Sarkanais āboliņš – samazina skābes daudzumu kuņģī (tējai uz glāzi ūdens ņem ēdamkaroti sauso lapu, aplej ar verdošu ūdeni, 10 minūšu ļauj ievilkties. Dzer atdzesētu pa glāzei stundu pirms ēšanas. Augoņu dziedināšanai uzlējumam uz glāzi ūdens ņem ēdamkaroti sauso lapu, aplej ar verdošu ūdeni un ļauj ievilkties, izkāš, atdzesē, samitrina marli un liek kompresi uz augoņiem, turot 20 minūšu. Vēlams atkārtot ik pa trim stundām.
Kadiķis – jālieto cilvēkiem, kas strādā ar datoru vairāk par četrām stundām dienā. Var lietot svaigas un sažāvētas skujas.
Kaķpēdiņa – asinsizplūdumu uzsūkšanās veicināšanai pēc insulta. Tējai uz glāzi ūdens ņem ēdamkaroti ar kaudzi sauso lapu, vāra 20 minūšu. Dzer 60 grādu karstu pa glāzei ik pēc četrām stundām četras reizes dienā.
Līdzās augiem pušķītī neaizmirsīsim ielikt pa ozola un liepas zariņam, pīpenes, kas arī ir Jāņu simbols, un košumam – sārtās magones.
***
Noderēs
Vislielākā bioaktivitāte augiem ir 23. jūnijā no pulksten 12 dienā līdz četriem naktī. Mūsu senči to zināja un tāpēc šajā laikā neko īpaši citu nedarīja, kā vien vāca augus visam gadam, pina vainagus un lika tos galvā ne tikai cilvēkiem, bet visai dzīvai radībai.
Puiši liek bioaktīvi spēcīgākos ozolkroņus, meitas – maigākas enerģijas pilnos ziedvainagus. Vainags ir kā maģisks aplis, tas dara savu – noslēdz dzīvās radības biolauku un piešķir tam jaunu enerģiju, lai tās pietiktu līdz nākamajiem saulgriežiem.
Augi jāvāc tālāk no ceļiem un šosejām.
Tos nedrīkst žāvēt saulē, un žāvēšanas temperatūra nedrīkst būt augstāka par 40 grādiem.
Gatavojot zāļu tēju, tā jāmaisa ar sudraba karoti, lai nezustu augu ārstnieciskās īpašības.
Vispiemērotākais tēju pagatavošanai ir avotu vai aku ūdens, ja tās ir dziļākas par 10 metriem.
Vispiemērotākie tējas vārīšanai ir emaljētie trauki. Tēju vārot un atdzesējot, obligāti jālieto vāks. Ieteicams dzert no māla krūzes.
Tējas atdzesē istabas temperatūrā. Strauji atdzesējot, samazinās to dziednieciskās spējas.
Savvaļas augu tējas nebūtu ieteicams lietot bērniem, kas jaunāki par četriem gadiem. Bērniem tās jādzer mazākās devās nekā pieaugušajiem.
