Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija atbalstījusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas iesniegtos grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija atbalstījusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) iesniegtos grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā, kas paredz jaunveidojamo novadu teritorijā iekļautajiem pagastiem piešķirt vienreizēju dotāciju no valsts budžeta 50 vai 100 tūkstošu latu apmērā, ja pašvaldība neatbilst noteiktajiem kritērijiem, piemēram, tajā ir nepietiekams iedzīvotāju skaits. Šī nauda būs arī paredzēta novada infrastruktūras attīstībai. Pēc likuma grozījumu pieņemšanas, kas gaidāma rudenī, pašvaldībām beidzot būs motivācija apvienoties.
Paredzēts, ka, izveidojot novadu, tiks apvienoti pašvaldību finanšu resursi, tādējādi būs iespējams uzlabot pakalpojumu kvalitāti, piemēram, radīt spēcīgu sociālo, juridisko dienestu, piesaistīt dažādu attīstības projektu izstrādes augstas kvalifikācijas speciālistus. Tā kā novadu pašvaldībai būs vairāk finanšu līdzekļu, tā pati varēs realizēt projektus vai nodrošināt līdzfinansējumu tādiem projektiem, kurus pagasts ar savām finanšu iespējām viens nespētu īstenot. Piemēram, uzbūvēt sporta nodarbībām paredzētos objektus, remontēt tādus infrastruktūras objektus kā skolas, kultūras namus un bibliotēkas. Tajā pašā laikā tādi uzņēmējdarbības veidi kā veikali un aptiekas ir atkarīgi no pieprasījuma, kuru veido iedzīvotāju nepieciešamība pēc šiem pakalpojumiem. Tāpēc to izveidei vai likvidācijai ir privātas uzņēmējdarbības raksturs. Administratīvi teritoriālās reformas jautājumu ietvaros netiek skatīts arī jautājums par mazajām lauku skolām. Līdz ar to šie jautājumi ir attiecīgās pašvaldības un Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē. RAPLM uzskata, ka skolas jāsaglabā, ja ir bērni, ko tajās mācīt.
Novadu administratīvo centru noteiks pašvaldība. Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” novada pagastos un novada pilsētās arī turpmāk tiks saglabāti pakalpojumu centri, kuros būs iespējams saņemt visus tos pakalpojumus, ko pirms tam sniedza pagasta vai pilsētas pašvaldība. Būtisks uzlabojums būs tas, ka novada dome varēs noteikt papildus pakalpojuma centrus citās novada apdzīvotajās vietās, kur pirms tam tas nebija iespējams.
Grozījumos Administratīvi teritoriālā reformas likumā RAPLM piedāvā iestrādāt normu, ka novada pašvaldībai par katru tajā ietilpstošo teritoriālo vienību – novada pilsētu, novada pagastu – tiek piešķirta vienreizēja valsts dotācija 100 000 latu apmērā. Papildus piešķirs arī apvienošanās dotāciju viena līdz piecu procentu apmērā no apvienojušos pašvaldību gada kopbudžeta, kā arī valsts mērķdotāciju 10 tūkstošu latu apmērā novada apvienošanās projekta izstrādei, kas ietvers novada attīstības stratēģijas un administratīvās struktūras izstrādi. Grozījumos arī paredzēts, ka novada pašvaldības gada budžeta ieņēmumi pirmos piecus gadus nedrīkstēs būt mazāki par to novadu izveidojušo vietējo pašvaldību budžetu summu. Ja šāda starpība radīsies, to kompensēs no valsts budžeta.
Bieži vien iedzīvotāji uztraucas, vai tiks saglabāti pašreizējie pagastu nosaukumi. Šajā jautājumā mūsu viedoklis ir viennozīmīgs – tie tiks saglabāti. Saglabās arī novada pagastus, novadā ietilpstošās pilsētas kā teritoriālās vienības.
Vai sagaidāmi iedzīvotāju materiālie zaudējumi, kas radīsies, pagastiem apvienojoties? Piekrītu, ka daļai iedzīvotāju vietējā vara būs vairāk attālināta, tomēr kopējais ieguvums atsvērs šo zaudējumu. To kompensēs infrastruktūrā ieguldītie līdzekļi – sakārtotie ceļi, nodrošināta elektroniska dokumentu aprite starp pakalpojumu centriem un administratīvo centru, kā arī iespēja iedzīvotājiem saņemt nepieciešamos dokumentus pakalpojuma centrā attiecīgajā novada pagastā vai pilsētā.
Jau pašlaik apvienošanās administratīvi teritoriālās reformas process var turpināties, līdz Saeimā būs pieņemts likumprojekts par grozījumiem “Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Saskaņā ar RAPLM iesniegtajiem priekšlikumiem vietējo pašvaldību reformu varētu pilnībā varētu pabeigt līdz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, kad tiktu ievēlētas jaunās novadu pašvaldību domes.
Protams, novadu veidošana nav vienīgais instruments reālas reģionālās attīstības nodrošināšanai. Ministrijā notiek darbs pie Nacionālās attīstības plāna, kas paredz lielāku naudas plūsmu novirzīšanu novadu attīstībai, minimālā pašvaldību sniegto pakalpojumu groza noteikšanas, normatīvo aktu izstrāde valsts un privātā sektora partnerībai, kā arī citiem reģionālās attīstības instrumentiem.
