Sava aroda meistariem ar nozīmīgu pieredzi vai izglītību un cilvēkiem ar svešvalodas zināšanām ārzemēs ir lielākas iespējas iegūt labāk atalgotu darbu. Pārējie legāli strādājošie var rēķināties ar valstī noteikto minimālo atalgojumu.
Sava aroda meistariem ar nozīmīgu pieredzi vai izglītību un cilvēkiem ar svešvalodas zināšanām ārzemēs ir lielākas iespējas iegūt labāk atalgotu darbu. Pārējie legāli strādājošie var rēķināties ar valstī noteikto minimālo atalgojumu.
Tā varēja secināt firmas “CML Topstaff” pasākuma dalībnieki, kas bija ieradušies uzzināt par darba iespējām Lielbritānijā. Turienes daudznozaru firma, kas nodarbojas arī ar darbinieku atlasi, pagājušajā gadā reģistrējusi pārstāvniecību Latvijā. Lai sekotu šeit savervēto darbinieku gaitām pie turienes darba devējiem, arī Sauthemptomas un Glāzgovas birojos strādā Latvijas pārstāvji. Šovasar, lai izveidotu lielāku potenciālo darba ņēmēju datu bāzi un nepieciešamības gadījumā operatīvāk apmierinātu darba devēju pieprasījumu, organizēta semināru tūre pa Latvijas pilsētām, tostarp Jelgavu.
Par darbu ārzemēs visi it kā visu zina, taču pilnīgas skaidrības nav. Arī pēc iepazīšanās pasākuma apmeklējuma neko nevar garantēt, taču tās nav paziņu un draugu runas par citiem paziņām un draugiem, bet kas konkrētāks.
Par pakalpojumu maksā darba devējs
Atšķirībā no citām firmām, kas saņēmušas Nodarbinātības valsts aģentūras atļaujas (pašlaik tādas ir ap 60) un piedāvā darba iespējas ārzemēs, “CML Topstaff” par šo pakalpojumu neprasa samaksu. Par darbinieku atlasi norēķinās darba devējs. Pašam jārēķinās ar ceļa izdevumiem. Savukārt firmās, kas maksu iekasē no strādāt gribētāja, takses ir dažādas – no 500 līdz pat 1000 latiem no cilvēka. Taču pakalpojuma sniedzēja izvēle ir katra paša ziņā, svarīgi pārliecināties, vai firma ir tiesīga sniegt pakalpojumu. Lai izvairītos no krāpšanas un lai darba izvēle ārzemēs būtu veiksmīga, darba ņēmējiem ieteicams kārtīgi iepazīties ar darba līgumiem, kas atšķiras no pie mums ierastajiem, iespēju robežās noskaidrot visu par darba un sadzīves apstākļiem attiecīgajā valstī.
Tā kā Anglija ar strādāt gribētājiem no Austrumeiropas jau ir pārsātināta, “CML Topstaff” vairāk orientējas uz Skotijas daļu un pielāgojas ļoti dažādu darba devēju vajadzībām. Sākumā meklēti darbinieki piekrastes kuģu un prāmju apkalpēm, tagad klientu loks būtiski paplašinājies. Galvenās nozares ir būvniecība, kokapstrāde, viesnīcu bizness, nekustamā īpašuma apsaimniekošana, naftas platformas.
Lai būtu mazāk problēmu, svarīga motivācija
Gada laikā no Latvijas darbā iekārtoti apmēram 70 darba ņēmēju. Būtisku problēmu starp darba devējiem un ņēmējiem neesot bijis. Gadījies, ka darbinieks valodas nezināšanas dēļ nav pilnībā izpratis savus pienākumus, dažkārt tiekot jautāts izskaidrot atalgojuma izdruku aiļu ciparu nozīmi, dažreiz gadoties problēmas ar bankomātiem. “Darba devējam galvenais ir, lai darbs būtu padarīts kārtīgi, pārējais ir pakārtots,” atzīst Ingus Zariņš no Glāzgovas biroja.
Toties vairākiem darba ņēmējiem, kas izmantojuši citu pakalpojumus, palikuši bez darba un līdzekļiem, gan nācies palīdzēt risināt problēmas. Dažiem izdevies operatīvi atrast darbu, bet dažiem palīdzējuši ar nokļūšanu mājās. Gadījies arī, ka darbinieks nogrēkojas – “uzkāpj uz korķa”, tad nekas cits neatliek – jāsūta mājās. Tāpēc, kā uzsver otra Glāzgovas biroja darbiniece A.Peipiņa, tā sauktā ārkārtas telefona īpašniece, kurai ikviens darbam Skotijā no Latvijas noalgotais var zvanīt 24 stundas diennaktī, svarīgi, lai cilvēkam, kas dodas strādāt uz ārzemēm, būtu motivācija. Nenopietna attieksme ne pie kā laba nenoved.
Kādam – auklēšanās, kādam – civilizēta rīcība
Ārkārtas telefona ieviešanu zināmā mērā var raksturot kā firmas auklēšanos ar lieliem cilvēkiem. Tomēr tas ir tikai normāli un civilizēti, ja firma seko līdzi darbinieku turpmākajām gaitām, izskaidro situāciju, vajadzības gadījumā palīdz rast risinājumus. Pie pakalpojuma pieder darba ņēmēja sagaidīšana lidostā, nogādāšana dzīvesvietā, iepazīstināšana ar darba devēju, samērā regulāra apmeklēšana, lai pārliecinātos, vai viss ir kārtībā. Tiek nokārtoti nepieciešamie dokumenti – reģistrē cilvēku kā oficiālu darbinieku Lielbritānijā, piesaka nodokļu identifikācijas koda, nacionālās apdrošināšanas numura (kaut kas līdzīgs mūsu personas kodam) iegūšanai, atver bankas kontu u.tml.
Iemesls, kāpēc cilvēki izvēlas atstāt mājas un braukt strādāt uz ārzemēm, it kā skaidrs – tur var labāk nopelnīt. Taču dažkārt šādam lēmumam ir dziļāki iemesli – kāds bēg no personiskām problēmām, kāds vēlas pašapliecināties, kāds alkst piedzīvojumus, kādam ir mērķis apprecēties ar ārzemnieku un palikt tur dzīvot.
Strādnieki miljonus nepelna
Šoreiz vairāk par lielās naudas pelnīšanu. Tas, protams, ir subjektīvs lielums, kas nereti izrādās mīts, jo, veicot strādnieku darbus, miljonus nevar nopelnīt. Iespējas saņemt labāk atalgotu darbu ir cilvēkiem ar labu profesionālo izglītību un īstiem sava aroda meistariem. Cilvēkiem bez pieredzes, izglītības un angļu valodas zināšanām daudz vairāk par turienes minimālo algu stundā – četrām mārciņām (apmēram tikpat latiem) – nopelnīt neizdodas. Minimālā summa, kas pēc atskaitījumiem paliek darbinieka rīcībā, ir 100 – 150 mārciņu nedēļā. Kvalificētu kokapstrādes, celtniecības strādnieku rīcībā paliek 300 un vairāk mārciņu.
Līdzekļi tiek pelnīti, arī strādājot vairāk darba stundu – gandrīz neesot tādu, kas dienā strādā tikai astoņas stundas. Savukārt tiem, kas nedēļā ir ar mieru būt nodarbināti vairāk nekā 48 stundas, jādod rakstiska piekrišana. Tiesa, par vēlmi strādāt virsstundas esot regulāri jāatgādina darba devējam, jo tās nav garantētas. Attieksme pret virsstundu darba samaksu esot atšķirīga – viens darba devējs maksājot parastās darba stundas likmi, cits – nedaudz lielāku, bet cits – pat trīskāršā apmērā. Izplatītāks esot otrais variants.
Darbaspēka atlasītāji interesentus mudina pirms došanās uz Lielbritāniju vismaz apmeklēt angļu valodas kursus, lai varētu sazināties ar darba devēju un darbu vadītāju. Bez valodas zināšanām strādāt ir grūti, kaut arī pie darba devēja, iespējams, jau strādā latvieši, kas palīdzētu saprasties. Apkalpojošajam personālam, protams, jābūt labām angļu valodas zināšanām.
Izaugsmes iespējas lielākoties atkarīgas no cilvēka. Ir tādi, kas visu laiku nostrādā vienā postenī. Tikmēr citi jau pēc mēneša vai nedaudz ilgāka laika ir paaugstināti amatā – piemēram, istabene kļuvusi par šā dienesta brigadieri. Ir cilvēki, kas ar laiku izvēlas un nonāk labāk atalgotā vietā pie cita darba devēja. Arī I.Zariņš pirms gada sācis strādāt par galdnieku kādā Skotijas koka karkasa māju izgatavošanas uzņēmumā, bet pēc tam nonācis personāla atlases firmas birojā.
