Sākumā nedaudz statistikas. Pēc publiski pieejamiem datiem Saeimas interneta mājas lapā 2002. gada novembrī, kad darbu bija sācis pašreizējais, astotais, deputātu sasaukums, neviena deputāta alga nepārsniedza tūkstoš latu mēnesī.
Sākumā nedaudz statistikas. Pēc publiski pieejamiem datiem Saeimas interneta mājas lapā 2002. gada novembrī, kad darbu bija sācis pašreizējais, astotais, deputātu sasaukums, neviena deputāta alga nepārsniedza tūkstoš latu mēnesī. 2003. gada jūnijā, kad deputāti devās vasaras brīvdienās, mazāk par tūkstoti saņēma 92 deputāti. 2004. gada jūnijā tādu skaits bija sarucis līdz 64. Savukārt 2005. gada janvārī mazāk par tūkstoti saņēma 84 Saeimas deputāti. Pēdējie internetā pieejamie dati par šā gada maiju rāda, ka mazāk par tūkstoš latiem mēnesī saņēmuši vairs tikai deviņpadsmit deputātu. Mājas lapā atrodamie skaitļi ļauj visiem, kas kaut mazākajā mērā prot veikt aritmētiskas darbības, izrēķināt, ka maijā vidējā deputātu alga bijusi 1113 latu bez kompensācijām reprezentācijai, mājokļa īrei, ceļa un mobilo sakaru izdevumiem.
Mēdz sacīt, ka svešā makā naudu skaitīt neklājas, tomēr, ja ir runa par valstī augstākā likumdevēja – Saeimas – funkcionēšanu un uzturēšanas izmaksām, šis teiciens gan nebūs īsti vietā. Tieši tāpēc, ka visi deputāti ir Latvijas tautas vēlēti un ne velti viņus mēdz saukt arī par tautas kalpiem. Neba tikai savā labā viņi pilda tiešos politiķu pienākumus. Reizi četros gados no politisko partiju piedāvājuma vēlētājiem atliek vien izvēlēties tos, kuri, viņuprāt, vislabāk veiks savus pienākumus valsts un tās iedzīvotāju nemitīgas labklājības paaugstināšanai.
Nedaudz vairāk par tūkstoš latiem mēnesī ir daudz vai maz? Kā lai to ņem. Ja salīdzina ar privāto struktūru vadītājiem un labiem speciālistiem, alga nedaudz vairāk kā tūkstoš latu mēnesī nudien nav nekas liels. To pašu var arī teikt par dažādu valsts akciju sabiedrību un uzņēmumu vadošajiem darbiniekiem. Tajā pašā laikā, ja salīdzina ar iedzīvotājiem, kam jāiztiek tikai no pensijas vai valstī noteiktās minimālās algas, tad…
Neilgi pirms Līgosvētkiem atklātībā parādījās informācija, ka deputātu atalgojuma fondu nākamgad paredzēts palielināt par 46 procentiem jeb vairāk nekā 440 tūkstošiem latu. Līdz ar to tautas kalpu pamatalgām un piemaksām par komisiju vadīšanu un darbu tajās tiek pieprasīti 1,4 miljoni latu. Par to liecina Saeimas prezidijā iesniegtais nākamā gada Latvijas parlamenta budžeta pieprasījums. Nākamā gada Saeimas budžeta izstrādātāji visai prāvo deputātu algas kāpumu motivē ar nākamajā gadā paredzētajām vēlēšanām. Tas nozīmē, ka jau laikus tiek padomāts par finansējumu pabalstiem trīs mēnešalgu apmērā tiem “nabadziņiem”, kas negūs tautas uzticību 2006. gada rudenī paredzētajās vēlēšanās. (Ar to jārēķinās ikvienam, kas nolēmis kalpot valstij un tautai, dodoties uz Saeimu un nosaucot sevi par politiķi.) Pamatalga (pašlaik tā ir 778 latu) deputātiem arī palielināsies par 8,5 procentiem.
Ievērojams algu pielikums paredzēts deputātus apkalpojošajam personālam – pastāvīgo komisiju konsultantiem no 35 līdz 58 procentiem, juridiskā biroja darbiniekiem no 68 līdz 72 procentiem. Gandrīz par trešdaļu algu pieliks informācijas tehnoloģiju speciālistiem un struktūrvienību vadītājiem, nedaudz par desmit procentiem – tulkiem, bet pārējiem par 4 līdz 8 procentiem.
Tagad jautājums – cik daudziem Latvijā darba alga tiek indeksēta atkarībā no inflācijas un ir tik totāli piesaistīta sabiedriskajā sektorā nodarbināto vidējā atalgojuma svārstībām kā mūsu Saeimas deputātiem? Principā runa nav par to, vai mūsu parlamentārieši saņem mazāk vai vairāk par citu valstu tautas priekšstāvjiem. Katrā valstī savas tradīcijas un atbilstošs dzīves līmenis. Tiešām mūsu deputāti uzskata, ka viņi ir pelnījuši sev uz nodokļu maksātāju rēķina pielikt algu par to, ka Latvija ir pēdējā vietā starp ES dalībvalstīm dzīves līmeņa ziņā un stabili līderi gada inflācijas rekordos? Var atteikt, ka visa vaina par to jāuzņemas izpildvarai – valdībai. Bet kas apstiprina valdību un pieņem likumdošanas aktus, pēc kuriem izpildvarai jādarbojas? Cik zināms, tie paši 8. Saeimas deputāti, kuri rudenī būs Jēkabielas nama sēžu zāles solus deldējuši apaļus trīs gadus. Domājams, tas ir pietiekami ilgs laiks, lai uzrādītu potenču tendences. Diezko spoži tās neizskatās. Pēdējais jautājums 8. Saeimas deputātiem – vai pašiem nav neērti par savu apetīti šābrīža valsts ekonomiskajā situācijā? Un vēl. Ir sagatavots īpašs Saeimas deputātu ētikas kodekss, kas celšot parlamenta prestižu sabiedrības acīs. Skan tā kā nedaudz naivi, lai spodrinātu savu tēlu. Vai ne?
