Iespējams, no septembra Latvijas veikalos varēs nopirkt tikai jodētu galda un vārāmo sāli. Padzirdot par pagaidām vēl tikai Ministru kabineta komitejā spriesto, mājsaimnieces jau steidz gādāt «parastā» sāls krājumus.
Iespējams, no septembra Latvijas veikalos varēs nopirkt tikai jodētu galda un vārāmo sāli. Padzirdot par pagaidām vēl tikai Ministru kabineta komitejā spriesto, mājsaimnieces jau steidz gādāt “parastā” sāls krājumus.
Jaunu kārtību sāls tirdzniecībā un līdz ar to arī lietošanā paredz šonedēļ Ministru kabineta (MK) komitejā akceptētās obligātās nekaitīguma, kvalitātes, higiēnas un marķējuma prasības pārtikā lietojamam sālim, kā arī prasības sāls izmantošanai pārtikas ražošanā un izplatīšanā. Prasības, kuras vēl jāpieņem valdībai, ļaušot novērst joda deficītu, kas raksturīgs Latvijas iedzīvotājiem. Noteikumi paredz, ka galda vai vārāmajā sālī joda jonu saturam būs jābūt 0,002 – 0,005 procentiem.
Veselības ministrijas (VM) pārstāvji informē par pētījumiem, kas liecina: joda trūkums cilvēka organismā ir cēlonis smadzeņu darbības traucējumiem un vairogdziedzera saslimšanām, tas pazemina spriešanas spējas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Savukārt nepietiekams joda daudzums uzturā grūtniecēm palielina spontānā aborta risku.
VM pārstāvji apgalvo, ka nav pamata bažām par sālīšanu un marinēšanu. Veiktie pētījumi liecina, ka šiem mērķiem derīgs ir arī jodētais sāls, turklāt pārtikas ražošanā varēšot izmantot arī līdz šim lietotu sāli.
MK noteikumi arī regulēs, kurās valstīs ražotu sāli drīkstēs tirgot Latvijā. Noteikumu ievērošanas uzraudzību un kontroli plānots uzticēt Pārtikas un veterinārajam dienestam.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Uztura katedras docents Viesturs Rozenbergs sarunā ar “Ziņām” jauno noteikumu ieviešanu sauc par pārsteidzīgu un neapdomātu, kas var izraisīt nelabvēlīgas sekas. Speciālists norāda, ka ar joda trūkumu radītu endēmisku kāksli slimo Āfrikā, Azerbaidžānā, Tadžikijā, bet ne Baltijā. Turpretim pārdozēšanas gadījumā jods var kļūt toksisks un bīstams cilvēka veselībai. 50. – 60. gados rietumos līdzīgi eksperimenti bijuši ar dzelzi, ko obligātā kārtā nolēma pievienot miltiem. Pēc vairākiem pārdozēšanas gadījumiem ar letālām sekām šis lēmums tika atcelts. Pašlaik notiek plašas diskusijas par pārlieku biežās fluoru saturošās zobu pastas un fluora tablešu lietošanas iespējamu negatīvo ietekmi uz veselību.
“Rodas iespaids, ka šim lēmumam ir citi iemesli. Pie tā, ka bērni skolās netiek galā ar mācībām, diez vai vainojams joda trūkums, drīzāk izglītības sistēma mūsu valstī. Savukārt nākamajām māmiņām es ieteiktu mazāk domāt par notievēšanas diētām, bet uzturā lietot pilnvērtīgu un veselīgu pārtiku,” tā V.Rozenbergs.
