Ejot gar Jelgavas pili, daudzviet var ieraudzīt nelielas dolomīta gabaliņiem līdzīgas atlūzas, kas liecina, ka drūp ēkas ārsienu apmetums.
Ejot gar Jelgavas pili, daudzviet var ieraudzīt nelielas dolomīta gabaliņiem līdzīgas atlūzas, kas liecina, ka drūp ēkas ārsienu apmetums. LLU Saimnieciskā dienesta Pils ekspluatācijas grupas vadītājs Valdis Āboliņš brīdina, ka tas ir ļoti nopietns drauds ēkas iemītniekiem.
Pils apmetumā ir veidoti arhitektoniski dekoratīvi elementi, tādēļ tas ir krietni biezāks un masīvāks nekā parastām būvēm. “Pirms mēneša virs Ziemeļu vārtiem atlūza frontona dzegas vilkumi, kas atrodas virs trešā stāva, – no 12 metru augstuma nokrita gandrīz pustonnu smagas atlūzas. Turklāt iepriekš plaisas tur nebija novērotas. Labi, ka šī avārija notika ap pulksten pieciem no rīta, kad pie Ziemeļu vārtiem, ko daždien izmanto tūkstoši cilvēku, neviena nebija,” saka V.Āboliņš.
Pateicoties augstskolas vadības pūlēm, no 1996. līdz 2001. gadam izdevies kapitāli atjaunot pils jumtu ar visām ūdens notekām. Pamazām rit arī pils fasādes remonts, taču pagaidām tas paveikts aptuveni 12 procentu apjomā. Šovasar pils fasādes atjaunošanai naudas nav, vienīgais veikums būs saremontētās austrumu korpusa kāpnes, kas iziet uz Lielupi. Visas atlikušās fasādes atjaunošanai, kā aptuveni rēķina V.Āboliņš, būtu vajadzīgi pusotra līdz divi miljoni latu. Protams, augstskolai šādu summu ieguldīt nav pa spēkam. LLU direktors Andrejs Garančs teic, ka ir zināmas cerības ne vien uz valsts, bet arī ES fondu palīdzību. Patlaban tiek gatavoti projekta dokumenti.
