Mēreni siltais laiks un mitrums jūnija beigās radījis labus priekšnosacījumus dārzeņu, augļu veidošanai. Ja būs daudz nokrišņu, problēmas turpinās sagādāt nezāles un slimības.
Mēreni siltais laiks un mitrums jūnija beigās radījis labus priekšnosacījumus dārzeņu, augļu veidošanai. Ja būs daudz nokrišņu, problēmas turpinās sagādāt nezāles un slimības.
Dārzeņu laukos
Jūnija beigas bija lietainas, tādēļ kartupeļos lakstu puve jau ir nopietns drauds. Pašlaik vēl izmantojami sistēmas fungicīdi “Ridomils Gold”, “Tanos”, “Glorija”. Kamēr kartupeļi aktīvi aug, ieteicams pirmais. Jāatceras, ka nepastāvīgie laika apstākļi līdz 10 dienām samazina aizsardzības periodu. Ja Kolorado vaboles atrodamas uz katra desmitā cera, smidzinot klāt pievieno arī insekticīdu. Kartupeļu sēklu laukos turpina smidzināt pēc “rutīnas” shēmas. Var pārskatīt arī slimos cerus, vai nav laputis. Ja tās parādījušās, obligāti jāsmidzina, jo laputis ir galvenās vīrusu pārnēsātājas. Bioloģiskās audzēšanas piekritēji lakstu puves apkarošanai var izmantot ķiploku – sīpolu uzlējumu (500 gramu mizas un/vai laksti uz 10 litriem ūdens), kas pirms lietošanas 10 reižu atšķaidīts.
Sestdien un svētdien sēj ziemas melnos rutkus. Tad arī rok agros kartupeļus. Pagrabu un noliktavu dezinfekcijai visu rūpīgi iztīra, izslauka un konstrukcijas apstrādā ar “Menno – Forte” dezinfekcijas līdzekli. Var izmantot arī kaļķūdeni vai ziepju ūdeni.
Pirms ziedēšanas vāc garšaugus – izopu, lavandu, timiānu, salviju. Pirmdien pēc kartupeļu novākšanas vēl sējami rāceņi, bet ceturtdienas pievakarē un piektdien – spināti, dilles, kā arī jāizstāda ziedkāposti vēlai rudens ražai. Sīpolu laukos jāsmidzina sistēmas fungicīds pret neīsto miltrasu. Bioloģiskie audzētāji, lai palielinātu sīpolu izturību pret slimībām, izmanto kosu novārījumu vai pelnu ūdeni.
Siltumnīcās
Jūlijs ir karstākais mēnesis, tāpēc liela uzmanība jāpievērš siltumnīcu vēdināšanai un atdzesēšanai. Jumtus balsina ar speciālu maisījumu vai celtniecības krītu. Var izmantot arī smaga māla ūdeni. Jārūpējas par mikroklimatu, nodrošinot vienmērīgu laistīšanu un mēslošanu, jo jūlijā ir vislielākā gurķu un tomātu raža. Temperatūra siltumnīcā nedrīkst pārsniegt +30 grādu atzīmi. Atdzesēt tās var, uz jumta izsmidzinot aukstu ūdeni. Gurķiem papildu mēslošanai ik pēc 10 dienām var izsmidzināt “Bio – 20”, lai labāk aizmetas augļi. Jāraugās, lai uzvaras gājienu nesāk tīklērce. Slimās lapas tomātiem un gurķiem jāizgriež. Tomātiem pret lapu brūno pelējumu, augļu brūno puvi, sausplankumainību lieto fungicīdus, pret bakteriozēm – vara preparātus. Ja nav kameņu, lauž pazares, lai labāk aizmestos tomātu augļi.
Augļu, ogu dārzos
Turpinās augļu koku veidošana. Jaunos dzinumus (ābeles, bumbieres, saldos ķiršus, mājas plūmes) knaģē, kad tiem ir vairāk nekā 10 centimetru. Lielākiem jauniem dzinumiem izmanto gumijas, atsvarus. Vēl lielākus spēcīgi augošus zarus aizlauž, aizzāģē vai izņem pavisam, ja to ļauj raža. Jūlija pirmā nedēļa ir pēdējā, kad var retināt augļaizmetņus. Šogad īpaši svarīgi tas ir āboliem, jo tie aizmetušies patiešām daudz. Sākot ar ceturto gadu, retināmi skābie ķirši. To var apvienot ar ražas vākšanu, izgriežot kailos un nokarenos zarus. Saldajiem ķiršiem ar visu ražu izņem tos zarus, kas aug nepareizā, stāvā leņķī. Izgriež 10 – 20 centimetru garu celmiņu, bet septītā un astotā gada kokiem var izņemt arī galotni.
