Mēs šo braucienu nosaucām «Pie vislabākās latviešu prozaiķes un vislabākā latviešu dramaturga».
Mēs šo braucienu nosaucām “Pie vislabākās latviešu prozaiķes un vislabākā latviešu dramaturga”.
Pirmā pietura mazajā, zaļajā Tomes kapsētā – pie Regīnas Ezeras. Tur atstājam savus ziedu sveicienus, un Ilga izjusti lasa rakstnieces 22. vēstuli Gunāram Priedem. Tā ir eseja par dabu un cilvēku attiecībām, tas ir raksturīgi visai R.Ezeras daiļradei.
Pēc tam autobuss iegriežas meža ceļā, un esam Ķeguma “Briežos”, kur mūs sagaida rakstnieces meita Aija Vālodze. Man liekas, ka tuvinieku stāstījumiem piemīt brīnumjauka sirsnība. Tā tas bija un ir E.Virzas “Billītēs”, tā ir arī šeit. Sēžam rakstnieces viesistabā, kur daudz jauku dabas priekšmetu, kokgriezumu un liels šķīvis ar rakstnieces zīmītēm, kurās īsi pierakstītas dažādas pārdomas, atziņas, iespaidi. Ai, kā to visu vajadzētu izdot kādā skaistā maza formāta grāmatiņā!
Radoša gaisotne ir rakstnieces darba istabā mājas otrajā stāvā. Tā vien gribas sēsties pie rakstāmmašīnas un kaut ko nodrukāt, piemēram, “Arī mēs mīlam suņus!”. Uzzinām daudz jauna par iemīļoto autori – viņas intereses, paradumus, to, ka latviešu rakstniecībā viņai vistuvākie bijuši Jānis Jaunsudrabiņš un Jānis Ezeriņš. Trīs izcili prozaiķi – tas saderas lieliski.
Klausoties A.Vālodzes interesantajā stāstījumā, jādomā par to, ka viņa apklususi kā rakstniece. Bija taču reiz tāda laba kritisko rakstnieču trijotne – Andra Neiburga, Rudīte Kalpiņa un Aija Vālodze. Nu vairs tikai Andra Neiburga mūs iepriecina ar saviem stāstiem.
“Briežu” kaimiņos jaukajā viesu namiņā “Puķkalniņi” ēdam brokastis pie Rutas Ziemeles un klausāmies viņas stāstījumu par rakstnieci. Abas sievietes labi sapratušās, bieži bijušas kopā un daudz runājušas arī par ļoti sievišķīgiem un sadzīviskiem jautājumiem. Arī brokastis lieliskas, un viesu namiņš patīkams.
Un tad jau pa Ķeguma tiltu braucam pāri Daugavai uz Lielvārdi, Dzidras Bļodones mājām. Dārzā pašā likteņupes krastā ir jauki runāties par G.Priedi, skatīt viņa manuskriptus un fotogrāfijas, uzzināt par viņa darbošanos Lielvārdē. Ierosinām režisorei un aktrisei Dzidrai Bļodonei uzrakstīt grāmatu “Gunārs Priede Lielvārdē”. Viņa atsmej – ja nosaukums dots, tad jāraksta vien būs.
Ekskursijas pēdējais pieturas punkts Lielvārdes kapsētā pie G.Priedes un Edgara Kauliņa. Mājup braucot, gribas dziedāt dziesmas no G.Priedes lugām un vēlreiz pārlasīt abu rakstnieku darbus.
