Šogad speciāli izveidota darba grupa pēta un analizē izglītības iestāžu absolventu bezdarba iemeslus.
Šogad speciāli izveidota darba grupa pēta un analizē izglītības iestāžu absolventu bezdarba iemeslus. Tās darba mērķis – sagatavot ziņojumu par augstskolu, profesionālās un vispārējās izglītības iestāžu absolventu bezdarba iemesliem, absolventu izglītības un prasmju kvalitātes neatbilstību darba tirgus prasībām, kā arī par izglītības apguves un pilnveidošanas ilgtermiņa stratēģiju, ņemot vērā valsts tautsaimniecības attīstības tendences.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pētījumi par absolventiem bezdarbniekiem, kas augstāko izglītību ieguvuši 2003./2004. mācību gadā, liecina, ka Latvijā šajā gadā augstāko izglītību ieguvušo absolventu bezdarbnieku skaits ir 287, no tiem – 90 cilvēku mācījās par valsts budžeta līdzekļiem, 144 – par saviem, 4 cilvēkiem daļu studiju maksas sedza valsts, savukārt par 49 studentiem informācijas nav.
NVA Jelgavas filiālē kā bezdarbnieki reģistrēti 35 pērn dažādas mācību iestādes (tajā skaitā augstskolas) absolvējušie. Bezdarbnieka statuss piešķirts četriem Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) šāgada absolventiem.
Kopumā NVA Jelgavas filiālē reģistrēti 192 bezdarbnieki ar augstāko izglītību.
NVA Jelgavas filiāles vadītājs Juris Dobrovoļskis pauž viedokli, ka viens no vispārizglītojošo skolu absolventu bezdarba iemesliem ir līdzekļu trūkums studijām augstskolās. Tomēr vadītājs atzīst, ka, ņemot vērā speciālistu “pārprodukciju” vairākās nozarēs, arī iegūtā augstākā izglītība nav garants, ka cilvēkam, absolvējot augstskolu, darbs būs nodrošināts. NVA dati liecina, ka bez darba paliek daļa Baltijas Krievu institūta absolventu, grūtības atrast piemērotu darba vietu ir ekonomistiem un pārtikas tehnologiem, tajā skaitā LLU Ekonomikas un Pārtikas tehnoloģijas fakultātes absolventiem. J.Dobrovoļskis uzskata, ka situāciju labvēlīgi varētu ietekmēt Ekonomikas ministrijas līmenī veiktie pētījumi par darba tirgu un tā attīstības koncepcija, kas palīdzētu konkretizēt valstij vajadzīgās izglītības programmas un tās subsidēt.
Analizējot mācību iestāžu absolventu bezdarbu, vērā ņemams arī fakts, ka darba devējs vēlas darbiniekus ar pieredzi. NVA Jelgavas filiālē reģistrējies 170 cilvēku bez darba pieredzes. Līdz trīs mēnešiem strādājuši 1303 pašreizējie bezdarbnieki, starp tiem – 159 cilvēki vecumā līdz 25 gadiem.
NVA līdz 2006. gada 31. decembrim īsteno pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai, kas bezdarbniekiem piedāvā valsts valodas, angļu un vācu valodas, datorzinību, projektu vadības, lietvedības un biroja darba organizēšanas, praktiskā mārketinga (pārdošanas prasmes), komercdarbības laukos, autovadītāju kategorijas paaugstināšanas, traktortehnikas vadīšanas kursus.
Savukārt Labklājības ministrija vēl visu nākamo gadu īstenos Eiropas Sociālā fonda nacionālo programmu “Darba tirgus pētījumi”, kas paredz darba tirgus analīzi un prognozēšanu Latvijā. Pētījuma prioritāte – cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana.
Vienā no sanāksmēm absolventu bezdarba iemeslu pētīšanas darba grupas locekļi pauda pārliecību, ka koordinēšanas un dažādu institūciju savstarpējās sadarbības trūkums mazina nodarbinātības jautājuma risināšanā ieguldītā darba efektivitāti un atdevi. Tāpēc pārrunu laikā darba grupas dalībnieki izstrādāja veicamo pasākumu plānu absolventu bezdarbnieku problēmas risināšanai, īpašu nozīmi pievēršot starpinstitucionālajai sadarbībai un rīcības koordinācijai.
1. Informācijas nodrošināšana, monitorēšana, uzturēšana un ilgtermiņa perspektīva.
Nepieciešams nodrošināt dažādu ministriju un iestāžu veikto pētījumu savstarpējo koordināciju un to papildināšanas iespējas. Darba grupas dalībnieki norādīja, ka būtu nepieciešams palielināt darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, nodrošinot reģionālo augstskolu sasaisti ar darba tirgus vajadzībām, kā arī – ar reģionālo un nacionālo ilgtermiņa attīstību. Svarīgi ir saistīt tautsaimniecības attīstības prognozes ar Latvijas un ES attīstības tendencēm, kā arī ar izglītības sistēmas ilgtermiņa plānošanu.
2. Finanšu un ekonomiskie priekšnoteikumi.
Minēta nepieciešamība piešķirt papildu līdzekļus dabas un inženiertehnisko zinātņu apmācības procesa nodrošināšanai (piemēram, laboratorijas iekārtu iegādei). Iesaistītās puses norādīja, ka pašreizējā situācija nerada labvēlīgus nosacījumus, lai uzņēmēji investētu līdzekļus savu darbinieku tālākizglītošanā.
3. Profesionālā orientācija un interešu saskaņotība.
Darba grupas dalībnieki ir vienisprātis, ka nepieciešams stiprināt profesionālās orientācijas sistēmu izglītībā, sākot jau no pamatskolas. Svarīgi būtu izvērtēt t.s. izvēles priekšmetu ideju vidusskolās, lai šo izglītības iestāžu absolventiem būtu vienlīdzīgas iespējas turpināt augstāko izglītību gandrīz jebkurā specialitātē. Darba grupas dalībnieki pauda atbalstu arī Ministru prezidenta Aigara Kalvīša iniciatīvai vidusskolas obligāto noslēguma eksāmenu sarakstā iekļaut matemātiku.
Darba grupa secina, ka viens no iemesliem absolventu bezdarbnieku problēmai varētu būt praktiskās darba pieredzes trūkums. Izskanēja priekšlikums izstrādāt atbalsta sistēmu darba devējiem, kas nodrošina studiju prakses iespējas savos uzņēmumos, tādējādi veicinot izglītības iestāžu absolventu (topošo darba tirgus dalībnieku) praktiskās darba iemaņas.
4. Administratīvie šķēršļi un normatīvo aktu nepilnības.
Izskanējusi ideja padarīt mazāk sarežģītu augstskolu programmu akreditācijas un licencēšanas birokrātisko procedūru, kā arī veicināt uz izmaiņām reaģēt spējīgas izglītības sistēmas attīstību. Tika pausts arī viedoklis, ka nepieciešams vienkāršot iepirkuma procedūru gadījumos, kad notiek apmācību programmu iepirkums.
Darba grupa iesaka veikt izmaiņas “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, lai studentam nebūtu tiesību iegūt bezdarbnieka statusu. Proti, students, kas iegūst izglītību klātienē un vēlas to darīt kvalitatīvi, vienlaikus nevar strādāt – ja veidojas šāda situācija, tad cieš visi – gan darbs, gan studiju process.
