Pēdējos trīs gados krasi kāpis pieprasījums pēc savrupmājām un dzīvokļiem, ko veicinājusi ievērojama kredītu palētināšanās.
Pēdējos trīs gados krasi kāpis pieprasījums pēc savrupmājām un dzīvokļiem, ko veicinājusi ievērojama kredītu palētināšanās. Dažs aizņemas naudu, lai uzlabotu dzīves apstākļus, citam nekustamais īpašums kļuvis par rūpalu, kas kopumā spēcīgi stimulējis nekustamā īpašuma cenas. Pirmais ievērojamais cenu kāpums sākās 2002. gadā. Pērn, salīdzinot ar 2003. gadu, savrupmāju vidējās pārdošanas cenas paaugstinājās par 35 procentiem, dzīvokļiem – par 30 procentiem. Šī tendence turpinās. Tādējādi sava veida patēriņa ķēde, proti, lēti kredīti – pirkšanas un pārdošanas bums, kas neļauj cenām kristies, – arvien nostiprinās.
Izaugsme nekustamā īpašuma tirgū
Banku informācija liecina, ka nekustamo īpašumu nozare kļuvusi par otru kreditētāko nozari aiz tirdzniecības. Uzņēmumiem un privātpersonām piecos mēnešos izsniegto kredītu apjoms palielinājies par 20 procentiem un maija beigās veidoja 4,5 miljardus latu. Palielinās arī hipotēku kredītu apjomi. Līdz maija beigām uzņēmējiem un privātpersonām izsniegto hipotekāro aizdevumu kopapjoms palielinājās par 28 procentiem un veidoja 1,8 miljardus latu. Savukārt 1,1 miljards latu tika izsniegts privātpersonām tieši mājokļu iegādei. Kredītu apjoms, kas izsniegts patēriņa preču iegādei, gandrīz nav palielinājies. Piecos mēnešos tas pieauga par 6 miljoniem latu jeb 3 procentiem – līdz 0,2 miljardiem latu.
Kā redzams, cilvēki ar lielāku pārliecību raugās nākotnē un vairs nebaidās uzņemties ilgtermiņa finansiālas saistības. Taču Latvijas Bankas analītiķi uzmanību pievērš mājokļu iegādei izsniegto kredītu pieaugumu tempam – gada laikā tas sasniedzis 80,6 procentus. Tas ir pārāk straujš mazas valsts ekonomikai, kas lielā mērā ir atkarīga no norisēm pasaulē.
Jaunas krīzes iespējamība
Latvijas iedzīvotāji ir pieredzējuši vairākas naudas reformas, banku krīzes postošo iespaidu uz mūsu dzīves līmeni. Izdzīvojam visai augstas inflācijas atsitienu uz ikdienas tēriņiem. Taču krīze nekustamā īpašuma tirgū līdz šim Latvijā nav piedzīvota, vien dzirdēts par krīzēm iepriekšējās desmitgadēs Anglijā, Somijā un Zviedrijā. To katalizatori bija atšķirīgi, taču aizsākumi bija ļoti līdzīgi pašreizējai situācijai Latvijā – strauji augoši kreditēšanas apjomi, kam seko nekustamā īpašuma cenu kāpums, kas rada nekustamā īpašuma tirgus krīzi. Sekas vērojamas tautsaimniecībā kopumā un daudziem cilvēkiem individuāli: uz ielas izlikti cilvēki, bankas iedzīvojās nopietnās nepatikšanās.
Pašlaik ne viens vien Latvijā, skatot augstos peļņas rādītājus nekustamo īpašumu tirgū, iegulda tajā brīvo naudu. Apsvērumi ir racionāli. Šim brīdim. Kamēr netiek paaugstinātas banku aizdevu likmes, kamēr Latvijas ekonomika aug, kamēr valstīs, kas tieši iespaido pasaules saimniecisko attīstību, viss rit gludi, tikmēr iezīmējas tendences, tai skaitā enerģētisko resursu cenu kāpums, kas saimniecisko stabilitāti nākotnē var satricināt.
Jāatceras arī, ka ekonomika attīstās cikliski. Mēs samērā ilgi esam baudījuši augšupeju nekustamā īpašuma tirgū. Arī šīs jomas eksperti jau izsakās par atplūdu iespēju. Pašlaik mājokļa kredītus ir paņēmuši un ilgtermiņa saistības uzņēmušies 9,1 procents Latvijas ģimeņu. Ikvienam ir ļoti rūpīgi jāapsver savas iespējas, cik dārgu dzīvokli ģimene var atļauties. Ar to ir jārēķinās arī tiem, kuri aplēš iespējas piedalīties spekulatīvos darījumos īpašumu tirgū.
