16. – 17. jūlijs. Ķersies labi. Jūlijs ir vasaras vidus – saule vēl augstu, bet kaislīgākie makšķernieki nevar nosēdēt mājās, viņam brīvajos brīžos jādodas uz savām iecienītajām copes vietām.
16. – 17. jūlijs. Ķersies labi. Jūlijs ir vasaras vidus – saule vēl augstu, bet kaislīgākie makšķernieki nevar nosēdēt mājās, viņam brīvajos brīžos jādodas uz savām iecienītajām copes vietām. Zivis aktīvas ir vien agri no rīta un vēlās vakara stundās. Dienas vidū saule nereti tā cepina, ka tveice kļūst vienkārši nepanesama. Arī zivis karstākajās diennakts stundās, nolīdušas dziļākajās ūdenskrātuves vietās, gaida dzestrāku laiku un par makšķernieka piedāvāto ēsmu un mānekļiem īpašu uzmanību neizrāda. Tomēr nopietni makšķernieki neatliek copi karstuma dēļ. Viņi uzmanīgi sāk izvērtēt apkārtējo vidi, pielāgojas apstākļiem un eksperimentē.
18. jūlijs. Slikta copes diena. Zivis vasaras plaukumā tāpat kā ziemas vidū ir pavisam kūtras. Ja salīdzina jūlija makšķerēšanas intensitāti ar martu, maiju vai decembri, tad jūlijā ir klusums.
19. – 20. jūlijs. Labas copes dienas. Tur, kur sastopami zuši, vakaru un nakts stundas veltiet šo noslēpumaino, lunkano zivju makšķerēšanai, uz āķa spraužot ēsmas zivtiņu vai krietnu naktstārpu pušķīti.
21. jūlijs. Zivīm zūd apetīte, bet ne uz ilgu laiku.
22. jūlijs. Makšķerniekiem jāsarauj, jo iespējami ļoti labi lomi. Kādas zivis makšķerēt, jāizšķiras pašam. Vislabāk ķersies brekši, asari un līņi.
23. jūlijs. Panākumi izpaliks, tāpēc pārbaudiet savus makšķernieka piederumus, varbūt vajag iepazīties ar jaunumiem makšķerlietu veikalos.
24. – 25. jūlijs. Ezeros, upēs, izvēloties vislabākās vietas, ķersies teicami. Lomi gan ir nedaudz mazāki kā maijā vai jūnijā, bet tomēr viņi ir ar zivīm un galvenais atpūtušies no ikdienas steigas un stresa. Arī pludiņmakšķerniekiem lomos ir brekši, ālanti, raudas, sapali, karūsas un līņi.
Celties nākas ļoti agri, pat tumsā, bet vislabāk ir mājās nemaz nenakšņot, lai nepalaistu garām rītausmu, kas jūlijā ir fantastiska. Makšķerēt vasaras vidū ieteicams iepriekš pazīstamās un iebarotās vietās. Kā likums – apmēram pulksten astoņos no rīta pie seklajām ūdenskrātuvēm vairs nav ko darīt – zivis aiziet uz dziļākajām vietām, salien bedrēs.
26. – 27. jūlijs. Copes pavisam vājas. Jūlijā sākas masveidīga aļģu attīstība. Visvairāk to var novērot ezeros un upēs ar vāju straumi, kā arī kanālos. Aļģēm ziedot, ūdens paliek duļķains. Ar tām barojas sīkie ūdenī dzīvojošie mikroorganismi, piemēram, zooplanktons. Aļģu ziedēšanas laikā zivju copes ir pavisam vājas. Ziviscieš no skābekļa trūkuma un dodas uz dziļākām vietām vai arī straujtecēm un ilgāku laiku neņem nekādu ēsmu. Tādēļ aļģu ziedēšanas laikā ķert zivis ieteicams pašās dziļākajās ūdenskrātuves vietās.
28. – 31. jūlijs. Paredzami labi lomi. Ja vien neplosīsies negaisi, gandrīz visu zivju sugu ķeršanās krasi uzlabosies. Tas galvenokārt attieksies arī uz plēsīgām zivīm, tajā skaitā samiem un zušiem. Un ja vēl nolijis lietus – zivis aktivizējas, jo lietus ūdens ieskalo ūdenskrātuvēs mušiņas, kukainīšus un citas dzīvās radībiņas. Labākās vietas šādā laikā ir zem koku un krūmu zariem, par ēsmu zivīm piedāvājot sienāžus, zilās mušas un citus kukaiņus. Mazāku interesi zivis izrāda par augu valsts ēsmām, piemēram, maizes vai mīklas lodīti.
