Pagājušās nedēļas nogalē gadījās pabūt Zvejnieku jeb Jūras svētkos Lapmežciemā. Tajā vakarā pirmoreiz tā pa īstam manī nostiprinājās pārliecība, ka satiksmes drošības noteikumu ievērošanas ziņā gājēji ir daudz neuzmanīgāki kā tie, kas uz riteņiem.
Pagājušās nedēļas nogalē gadījās pabūt Zvejnieku jeb Jūras svētkos Lapmežciemā. Tajā vakarā pirmoreiz tā pa īstam manī nostiprinājās pārliecība, ka satiksmes drošības noteikumu ievērošanas ziņā gājēji ir daudz neuzmanīgāki kā tie, kas uz riteņiem.
Sestdienas vakarā iebraucot minētajā ciemā, notiekošais jau ap pulksten 20 liecināja, ka sabraukušie rīdzinieki un citu pilsētu iedzīvotāji gatavojas lielām svinībām. Piejūras ciemā pašā gaviļnieces – jūras – krastā bija ierobežots laukums jauniešu priekiem, bet nedaudz nostāk no ūdeņiem ceļa Jūrmala – Talsi otrajā pusē skolas sporta laukums bija plānots kā padzīvojušu ļaužu nakts izklaides vieta. Ļoti pārdomāti un smuki. Tikai jau vakara sākumā, kad iebraucām Lapmežciemā, automašīnu simti bija izvietoti šosejas abās pusēs tā, ka pa vidu divās joslās spēkrati varēja braukt, tikai ļoti uzmanoties no sadursmes.
Bet stāsts jau nav par to. Neskaitāmu cilvēku plūsmas no vienas jautrošanās vietas uz citu pār aizvien braucošu auto pilno šoseju turpinājās visu nakti. Kāds sagrib uz jūru, pēc tam atpakaļ, citam piepeši rodas liela nepieciešamība pēc alkohola iegādes veikalā, nevis izklaides vietās uzslietajās teltīs, kur tirgotāji “uzskrūvējuši” tādas cenas, ka pat jau neskaidrā prātā streipuļojošie par izdevīgāku atzīst pārsimts metru mērošanu līdz tuvējai bodei, kur uz durvīm vīdēja uzraksts “Alkohola tirdzniecība notiks visu nakti”.
To, ka grādīgo dziru ne tikai var iegādāties visu nakti, bet arī nejēgā lietot, pārliecinoši izmantoja lielākā daļa svētku apmeklētāju. Ja jūrmalā “atplīsuši” vai gluži vienkārši “saguruši” sēdoši ļaudis izskatījās gana atbilstoši šādiem svētkiem, turklāt netraucēja citiem svinētājiem un autobraucējiem, tad nemitīgie kursētāji no jūras krasta uz pārielas priecāšanās vietu ne vienu vien reizi lika domās saķert galvu kā autobraucējiem, tā svinību dalībniekiem. Neskaitāmi dzērienu apskurbuši jaunieši, nopietni onkuļi un ikdienā kārtīgas sievietes nez kāpēc iedomājās, ka labākā ielas šķērsošanas vieta ir nevis gājēju pāreja ciemata centrā, bet gan citas šosejas vietas, spraucoties starp saspiestajām automašīnām un apdraudot savu un satiksmes drošību. Labi, ka spēkrati pieblīvētajā ielā pārvietojās saprātīgā ātrumā.
Lielāko izbrīnu izraisīja tas, ka šoreiz nemanīju nevienu pārgalvīgu braucēju. Toties policijas darbinieki bija nodarbināti ar ceļmalās gulošo divkājaiņu savākšanu. Tovakar radās pārliecība – autovadītāji cits citu un gājējus ciena vairāk nekā staigātāji tos, kas pārvietojas “uz riteņiem”.
Diennaktī uz trešdienu Latvijā reģistrēti 114 ceļu satiksmes negadījumu, 14 avārijās cieta cilvēki, bet viens gāja bojā. Iemesls? Cilvēks atradās uz brauktuves un kravas automašīnas piekabe viņu vienkārši aizķēra un notrieca. Jelgavā šā gada laikā negadījumos cietuši 19 gājēju, bet rajonā no astoņiem avārijās iekļuvušajiem divi no gūtajām traumām miruši. Jelgavas Ceļu policijā skaidro, ka pārsvarā gājēji cieš, jo brauktuvi šķērso neatļautās vietās vai tuvu braucošiem automobiļiem.
Nez kāpēc aizvien daudzi uzskata, ka avārijās gandrīz vienmēr vainīgi spēkratu vadītāji, bet gājēji uz šosejām sevi var pieteikt kā saimniekus. Tā laikam gan nav, jo autiņa bleķi ir daudz izturīgāki par iedzēruša vai pārgalvīga cilvēka sāniem.
