Pilsētas muzejs piedāvā iepazīties ar bijušās jelgavnieces Mārītes Veltas Greiseles (1942 – 2005) dāvinājumu – gleznām, grafikas lapām, tēlniecības darbiem un dekoratīvās mākslas paraugiem.
Pilsētas muzejs piedāvā iepazīties ar bijušās jelgavnieces Mārītes Veltas Greiseles (1942 – 2005) dāvinājumu – gleznām, grafikas lapām, tēlniecības darbiem un dekoratīvās mākslas paraugiem.
Jelgavniece mūža lielāko daļu pavadījusi Vācijā, tur skolojusies, sākusi aktrises gaitas. Tās pārtrauca naža dūriens, kas viņu piesaistīja ratiņkrēslam. Kā vēsta izstādes anotācija, kolekcionēt M.V.Greisele sākusi tikai 1990. gadā.
Diez vai to var saukt par kolekcionēšanu vārda tradicionālā izpratnē, ja runājam par mākslas darbiem, ko viņa novēlējusi mūsu muzejam. Drīzāk tā bijusi traģiskam liktenim pakļauta cilvēka vēlme rast mākslā garīgu veldzi, spēku grūtā stundā, romantiski noskaņotas dvēseles alkas pēc skaistā. Viņa vākusi un pirkusi to, kas viņai tuvs, plašāku un godkārīgāku mērķu, esmu pārliecināts, viņai nav bijis.
Lai nu kā, bet pats vākšanas un dāvinājuma fakts pelna cieņu un apbrīnu. Jelgavai (un Latvijai) tas ir nozīmīgs ieguvums, jo līdzās latviešu mākslinieku darbiem atrodams mūsdienu vācu, itāliešu, krievu un citu autoru veikums, kas mums ir mazāk zināms.
Sastopamies ar maskavietes Jekaterinas Zaharovas atšķirīgo glezniecību, ar vācieša Fridriha Hekelmana romantiskām, fantastikas piestrāvotām pasaku ilustrācijām, ar itālieša Nino Memo sirreālajiem ornamentiem. Domāju, ka mūsdienu grieķu ikona kā parādība mums ir pilnīgi sveša. Īpaši piesaistīja vācu tēlnieka Strauha (pareizāk – Štrauha) pievilcīgais darbs “Pūce”.
Šedevru kolekcijā nav, tiem vācējai nav bijis naudas un iespēju. Tomēr autori ir profesionāli un daži pat ļoti labi, kaut arī viņus var uzskatīt par “fona autoriem”, uz kuriem slavenībām reljefāk izcelties.
Latviešu glezniecība M.V.Greiseles kolekcijā ir plaši pārstāvēta. Inta Celmiņa, Vija Zariņa, Vitolds Kucins, Normunds Brasliņš un Ritums Ivanovs ir autori, kas nodrošina augstu māksliniecisko kvalitāti. Tā tas ir arī šoreiz. Vēl jāpiebilst, ka R.Ivanovs ir uzgleznojis M.V.Greiseles portretu viņam ierastā manierē. Kolekcijā ir arī tēlnieka Gļeba Panteļejeva “Šķēres” un grafiķa Artura Dubura tušas zīmējums.
Otra kolekcijas daļa veltīta īpašnieces aizrautīgajai mīlestībai kaķiem. Šis vākums ir mazāk vērtīgs – tie lielākoties ir suvenīru tipa masu produkcija, lai gan paši eksponāti ir visai pievilcīgi.
Pārsteidza izstādes anotācijas, kas pa daļai ir latviski, pa daļai – kādā svešvalodā. Domāju, ka M.V.Greiselei nekas nebūtu iebilstams, ja viņas tekstu labotu, lai tas skanētu skaistā latviešu valodā. Tagad iznācis tāds latviešu un vācu krustojums.
