Tā vien gribas skaļi iesaukties: «Bravo!», jo beidzot viss nostājies savās vietās un nav nekādu neskaidrību, domstarpību un nevajadzīgas izlikšanās.
Tā vien gribas skaļi iesaukties: “Bravo!”, jo beidzot viss nostājies savās vietās un nav nekādu neskaidrību, domstarpību un nevajadzīgas izlikšanās. Partija “Jaunais laiks” bez liekas kautrības skaļi pateikusi to, kas faktiski tiek praktizēts gadiem ilgi. “Jaunā laika” deputāti pauduši vēlmi tikties ar premjerministru Aigaru Kalvīti, lai iebilstu pret šā gada valsts budžeta grozījumu veidošanas metodi. Tātad 95 miljonus latu (to budžeta grozījumu daļu, kas neskar ar valdības lēmumu jau apstiprinātās visas valdības kopīgās prioritātēs), viņuprāt, vajadzētu sadalīt proporcionāli partiju ietekmei Saeimā – kam vara, tam nauda. “Jaunlaikieši” gan pieļauj, ka varētu vēl vienoties par kādiem kopīgiem izdevumiem, tomēr pārējā summa tiktu valdības partiju “pārraudzībā” esošo ministriju vajadzību apmierināšanai. Turklāt partijas tad arī pašas noteiktu prioritārās nepieciešamības. Pēc “Jaunā laika” valdes locekļa deputāta Edgara Jaunupa vārdiem, tā esot “vienīgā metode, kā var četru partiju koalīcijā vienoties par naudas sadali, kur katra partija kā gādīgs saimnieks izvērtē savu ministriju prioritātes”. Izrādās, “Jaunais laiks” jūtas “apdalīts” – partijas pārstāvju vadītajām ministrijām kopā esot paredzēti “nieka” 9 miljoni latu, bet pēc jaunās metodes pienāktos 21 miljons. Vien atliek piebilst, ka tieši šā gada budžeta dēļ premjerministra A.Kalvīša “Tautas partija” “paklupināja” “zaļā zemnieka” Induļa Emša valdību, turklāt kā labākajos dēku romānos – tad, kad premjers atrodas ārvalstu vizītē, lai kopā ar valsts prezidenti Romā parakstītu ES konstitucionālo līgumu. Ņemot vērā, ka slikti piemēri Latvijas politiskajā dzīvē ir ļoti lipīgi, ticamākais, rudens pusē nav izslēgta četru partiju koalīcijas pamatīga “šūpošanās”.
Uz šo neoriģinālo, bet lietišķo priekšlikumu Latvijas Pirmās partijas vadītājs satiksmes ministrs Ainārs Šlesers bildis tīri jēdzīgi: “Budžeta līdzekļi ir jādala pēc valstiskām, nevis partiju prioritātēm.” Svētīgi vārdi, ja vien atmiņā nebūtu aizķēries kāds šīs pašas partijas pirmsvēlēšanu triks. Lai piesaistītu atbalstītājus, toreizējais ekonomikas ministrs no “mācītāju partijas” Juris Lujāns, kura pārziņā ir tūrisma attīstības nozare, pusotru miljonu latu “iešķieba” baznīcām, lai “veicinātu sakrālo tūrismu”. Naudiņa iztērēta, “bišķi” pieremontējot vairāk nekā simts baznīcu, tikai ekskursantu uz tām tāpēc nedodas vairāk kā līdz šim. Tūrisma nozares speciālisti šķendējas, ka šis populistiskais vēlētāju makšķerēšanas gājiens atņēmis industrijas attīstībai pamatīgu naudu.
Ņemot vērā, ka nākamā gada rudenī gaidāmas 9. Saeimas vēlēšanas, domājams, sagaidīsim ne vienu vien partiju “dāsnās rokas” brīnumu darbu. Vienīgi tagad skaidri pateikti spēles noteikumi. Varēsim ar interesi sekot līdzi procesu attīstībai. Kā jau minēts, budžeta grozījumos paredzētos miljonus ministri dalīs augusta beigās. Ja tiks ņemts vērā “jaunlaikiešu” leģitimētais naudas dalīšanas princips, jau tagad var apjaust, kas “atlēks” pašvaldībām ārpus Rīgas. Atliek vien noteikt pašvaldības vadītāja atbilstošās partijas krāsu, izrēķināt tās intensitāti Saeimas varavīksnes lokā, un naudas daudzums jau zināms. Pašlaik valdības koalīciju veido četras partijas, bet 8. Saeimā ir astoņas partiju frakcijas, neskaitot ārpus tām esošos deputātus. Tas nozīmē, ka nozares un pašvaldības, kas nebūs varas partiju “interešu zonā”, dabūs vien trīs pirkstu kombināciju. Jauki, kungi un dāmas, vai ne? Jums tas šķiet normāli?
