Zemkopības ministrija nepiekrīt ES cukura tirgus reformai, kas paredz cukurbiešu cenas samazināšanos par 42,5 procentiem, bet cukura – par 39, jo tik radikālas izmaiņas Latvijā šo nozari var iznīcināt.
Zemkopības ministrija nepiekrīt ES cukura tirgus reformai, kas paredz cukurbiešu cenas samazināšanos par 42,5 procentiem, bet cukura – par 39, jo tik radikālas izmaiņas Latvijā šo nozari var iznīcināt.
Valdības pārstāvji uzskata, ka Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais cenu samazinājums ievērojami pārsniedz Latvijai pieļaujamos. Turklāt tam jānotiek pakāpeniski, nevis divos gados, kā paredzēts EK priekšlikumā.
Kā uzsver Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma, atbalstāms būtu pakāpenisks cukura cenas samazinājums – ne vairāk kā 20 procentu apmērā no pašreizējās cukura intervences cenas, bet cukurbiešu minimālās cenas galējais samazinājums nedrīkst būt lielāks par 25 procentiem no pašreizējā līmeņa. Pie šāda cenu samazinājuma cukura nozare Latvijā spētu pastāvēt.
Mūsu valstij neizdevīga būtu arī cukura intervences mehānisma aizstāšana ar privāto uzglabāšanu. Tieši intervences mehānisms reformas sākumā nodrošinātu tirgus stabilitāti, dodot garantijas cukurbiešu audzētājiem un pārstrādātājiem, īpaši jaunajās ES dalībvalstīs.
Latvija arī neatbalstīs plānoto pagaidu restrukturizācijas maksājuma apmēru. Tas mūsu cukurfabrikām prasīs 8,4 miljonus eiro (5,9 miljonu latu) un var novest pie ražošanas piespiedu pārtraukšanas. Turklāt dalībvalstīs ar zemu papildu kvotu šis maksājums būs daudz lielāks.
Latvijas pamata jeb A kvota šajā gadā ir 66 400 tonnu, bet papildu jeb B kvota – 105 tonnas. Reformas gaitā abas šīs kvotas jeb valstij atļautos cukura ražošanas apjomus iecerēts apvienot, kam Latvija nepiekritīs. Gadījumā, ja tiks samazināta cukura ražošanas kvota, samazinājumam vispirms jāattiecas uz B kvotu, ļaujot valstīm nodrošināt sava patēriņa līmeni.
Pašlaik Latvijā piešķirtās kvotas apjoms uz iedzīvotāju ir viens no zemākajiem ES. Gadā uz vienu iedzīvotāju tiek saražoti 28,65 kilogrami cukura, bet, piemēram, Dānijā – 76,8, Vācijā – 41,45, Zviedrijā – 42,75.
Latvija ir ieinteresēta saglabāt cukura nozari, tai valstī ir svarīga sociāla un ekonomiska nozīme. Cukura sektors valsts lauksaimniecībā katru gadu dod aptuveni sešu miljonu latu peļņu, kas ir vairāk nekā 6 procenti no kopējā sektora neto ienākuma.
Vakar notika ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kurā debatēja par trīs regulu projektiem saistībā ar ES cukura sektora reformu. Par debašu rezultātiem ziņosim kādā no nākamajiem “Ziņu” numuriem.
