Datoratkarība mūsu valstī joprojām nav atzīta par slimību. Nav arī diagnozes «datoratkarība», lai gan jauniešu, kas atkarīgi no datora, ar katru gadu kļūst vairāk.
Datoratkarība mūsu valstī joprojām nav atzīta par slimību. Nav arī diagnozes “datoratkarība”, lai gan jauniešu, kas atkarīgi no datora, ar katru gadu kļūst vairāk. Pasaulē šī problēma ir daudz pētīta, tikai pēdējos gados tai arvien vairāk uzmanības pievērš arī Latvijā.
Joprojām ir daudz jautājumu, ko vērts apdomāt vecākiem. Bērni ātri pielāgojas visam jaunajam un aizraujošajam – arī datoriem. Vai vecāki raizējas par to, kā viņu atvases pavada laiku? Ko viņi dara vasarā? Cik liela ir viņu interese par datoru, internetu? Rīgas Narkomānijas un profilakses centra speciālisti ik dienu atbild uz izmisušu vecāku jautājumiem par datoratkarību: kā bērnam to pārvarēt, kā novērst, kādas var būt atkarības sekas. Uz biežāk uzdotajiem jautājumiem atbild Rīgas Narkomānijas un profilakses centra speciālisti.
1. Kādā vecumā bērnam ir bīstami kļūt datoratkarīgam?
A.Stepčenko: Par datoratkarību liecina nevis noteikts vecums, bet gan pazīmes, simptomi, piemēram:
ja bērns datoru lieto, lai atbrīvotos no slikta noskaņojuma vai stresa;
ja nav iespējas spēlēt, pārņem nemiers, parādās nekontrolējama uzvedība, depresija;
paildzinās laiks, kas tiek pavadīts pie datora, tiek tērēts vairāk naudas internetam, datora atribūtikai;
tiek traucēta pienākumu izpilde skolā, darbā vai ģimenē;
nav iespējams kontrolēt laiku, kas pavadīts pie datora.
Lai noteiktu datoratkarību, jākonsultējas ar narkologu.
2. Vai 1. klases skolēnam var būt datoratkarība, ja viņam ir vēlēšanās spēlēt datorspēles biežāk, nekā vecākiem tas šķiet pieņemami?
K.Pētersone: Bērniem parasti patīk datorspēles. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir iemācīt bērnam kontrolēt laiku un neuzturēties pie datora ilgāk nekā paredzēts. Pirmās klases skolēnam nevajadzētu spēlēt ilgāk par divām stundām. Bažīties jāsāk tad, ja bērns citas izklaides – iešanu ārā, braukšanu uz laukiem vai ko citu – labprāt aizstāj ar datoru. To nevajadzētu pieļaut. Dažām izklaidēm jābūt līdzsvarā un jāietilpst arī sporta pielīdzināmām aktivitātēm. Par briesmām signalizē arī krasas garastāvokļa svārstības – prieks, apmierinājums un pēkšņas dusmas, kašķīgums, dumpošanās.
3. Kādas ir interneta atkarības sekas? Cik daudz jauniešu Latvijā ārstējas no internetatkarības?
A.Šahova: Internetatkarība ir objektīva, nopietna patoloģija, kas ietekmē un izmaina visu cilvēka dzīvi. To vairs nepārvalda saprāts un griba, bet gan slimīgā tieksme palikt virtuālā pasaulē. Rezultātā iestājas sociālā un garīgā degradācija un ciešanas.
Fiziskas sekas – ilgu laiku sēžot pie datora, elpošana kļūst pavirša, tādēļ rodas sirds hipoksija, asinsrite visos orgānos nav pietiekama, veidojas acu gļotādu distrofiskie traucējumi, atrofējas muskuļi, veidojas mugurkaula skolioze un citas saslimšanas.
Psiholoģiskas sekas – neattīstās iemaņas un pieredze, kas saistītas ar maņu orgāniem, reālā dzīve paliek otrajā plānā. Tuvie cilvēki, radinieki, draugi nesaņem visu, ko vēlas un gaida starppersoniskajās attiecībās. Atkarīgajam trūkst laika citiem pasākumiem, sevis pilnveidošanai kultūras un sporta lauciņos, hobijam… Pēc 2002. gadā veiktās aptaujas, apmēram 18 procentu skolēnu jau tolaik eksistēja internetatkarība.
4. Kā cilvēkam atbrīvoties no interneta atkarības?
V.Vārpiņa: Interneta atkarība tāpat kā jebkura cita ir grūti pakļaujama kontrolei, tāpēc atveseļošanās noteikti ir vieglāka un drošāka speciālista uzraudzībā. Daudzi uzskata, ka vislabākās zāles ir pilnīga atturēšanās, taču daļa speciālistu domā, ka mūsdienās pilnīga atturēšanās no datora lietošanas nav iespējama, tādēļ tā vienkārši jāsamazina līdz minimumam un jāstrukturē laiks, ko cilvēks pavada pie datora. Tāpat var uzstādīt programmu, kas ar regulāru periodiskumu raidītu ziņojumu, iesakot lietotājam tūlīt apstāties un izvērtēt, vai viņa pašreizējā darbošanās ir lietderīga.
5. Vai ir daudz cilvēku, kas sūdzas par datoratkarību?
A.Jansone: Pēdējā laikā šī problēma kļūst arvien aktuālāka. Datoratkarība iedalās datorspēļu, interneta un “čata” atkarībā. Īpaši aktuāla tā ir pusaudžu un jauniešu vidū. Risks ir arī cilvēkiem, kas pārtrauc lietot citas atkarības vielas. Viņiem rodas vajadzība aizvietot. Pirmie pārmaiņas parasti pamana tuvinieki. Pats atkarīgais parasti ir nekritisks pret problēmu un situāciju, kādā atrodas.
***
Izziņai
Konsultatīvo palīdzību iespējams saņemt arī Jelgavā atkarību profilakses kabinetā O.Kalpaka ielā 9.
