Katras sievietes mūžā pienāk periods (pēc 45 gadu vecuma), ko saucam par klimaktēriju vai menopauzi.
Katras sievietes mūžā pienāk periods (pēc 45 gadu vecuma), ko saucam par klimaktēriju vai menopauzi. Tas ir sarežģīts pārejas posms, taču daļa no attīstības procesa, kas sākas ar piedzimšanas brīdi. Pašlaik sieviešu vidējais mūža ilgums ir 78 gadi, tas nozīmē, ka trešdaļa dzīves viņām jāpavada menopauzālā periodā, tāpēc ļoti būtiski pārvarēt šo sarežģīto pārmaiņu laiku bez nopietnām komplikācijām.
40 – 50 gadu vecumā sievietes ķermenī norisinās pārmaiņas, jo organismā pakāpeniski samazinās estrogēnu daudzums un iestājas menopauze (izzūd menstruālais cikls). Kā tā izpaužas?
Visbiežāk – 80 procentos gadījumu – tie ir karstuma viļņi – lēkmjveidīga, pēkšņa karstuma sajūta sejā, kaklā, krūškurvja ādā. Tūlīt pēc tam seko ķermeņa augšdaļas svīšana. Karstuma viļņi ilgst vidēji četras līdz desmit minūtes, tie var atkārtoties pat vairākas reizes stundā, citām sievietēm – tikai pāris reižu mēnesī. Bieži karstuma viļņi ir vienlaicīgi ar reiboni, sliktu dūšu, durošām sāpēm sirds apvidū, sirdsklauvēm, elpas trūkumu. Zinātniskie pētījumi karstuma viļņus skaidro ar neregulāru ādas sīko asinsvadu sašaurināšanos un paplašināšanos. Menopauzes periodā sieviete var kļūt viegli aizvainojama, kašķīga, neapmierināta ar dzīvi, darbu, apkārtējiem cilvēkiem. Vairumā gadījumu vērojama nosliece uz depresiju.
“Kādēļ par velti jācieš?” jautā Latvijas Ginekologu asociācijas prezidente Dace Matule un turpina:
“Visi zina, ka sievasmātes (vīramātes) ir kašķīgas, mūždien neapmierinātas pusmūža sievietes, kuru jaunībā “zāle bija zaļāka un bērni auga labāki”. Tā vēsta folklora, un ļoti bieži tā arī ir. Taču folklora nesniedz atbildi uz jautājumu, kāpēc tā notiek un vai tur tiešām neko nevar līdzēt? Kašķīgums un nervozitāte, karstuma viļņi, bieža svīšana, bezmiegs un citas sieviešu problēmas ir tipiski menopauzes simptomi. Pieredze liecina, ka no izteiktiem menopauzes simptomiem šajā vecumā cieš apmēram trešā daļa sieviešu, tikpat sievietēm ir vidēji stipras sūdzības, bet pārējās menopauzi pārdzīvo bez īpašām problēmām. Tomēr mūsdienu medicīna jebkurai sievietei šajā laikā ļauj justies normāli, tādēļ nav vajadzības mocīties.
Mēs, ginekologi, uzskatām, ka izteiktu menopauzes simptomu mazināšanā vislabāk var palīdzēt hormonu aizstājējterapija, kas aizvieto trūkstošo estrogēnu un gestagēnu daudzumu sievietes organismā. Latvijā to lieto tikai apmēram četri procenti sieviešu menopauzes vecumā, tādēļ uzskatām, ka ir svarīgi par to pastāstīt iespējami plašākam cilvēku lokam.
Vēl pirms piecpadsmit divdesmit gadiem pret hormonu izmantošanu, lai uzlabotu veselību, daudzi izturējās ar aizspriedumiem, taču šajā laikā medicīna, tostarp arī hormonu lietošanā, lieliem soļiem gājusi uz priekšu. Mūsdienās īslaicīgu hormonu aizstājējterapiju var uzskatīt par drošu un efektīvu veselības uzlabošanas metodi.
Pareizi lietojot, hormonu preparāti ne vien atbrīvo sievieti no mokošiem menopauzes simptomiem, bet arī samazina ar hormonu zudumu saistīto slimību, piemēram, “klusējošo epidēmiju”, osteoporozes un resnās zarnas vēža attīstības riskus. Tomēr hormonu terapija ir nopietna ārstniecības metode, kurā ir ļoti svarīgi līdzsvarot ieguvumus un iespējamos riskus veselībai. Jāatceras, ka to var izdarīt vienīgi kopā ar ārstu, vislabāk ar tādu, kas labi orientējas menopauzes lietās,” skaidro D.Matule.
Jāņem arī vērā, ka hormonu terapija nebūt nav līdzeklis pret visām kaitēm, šos preparātus ārsts izvēlēsies tikai tad, ja menopauzes traucējumi būs neciešami un tie patiešām būs menopauzes traucējumi.
“Šajā vecumā sievieti var piemeklēt gan vairogdziedzera saslimšanas, gan arī depresija, kuru simptomi ir līdzīgi, taču to ārstēšanā šāda hormonu aizstājējterapija nelīdzēs. Tādēļ, lai varētu sākt lietot hormonu preparātus, ārstam jānovērtē, vai sievietes veselība to atļauj. Pat ja nav īpašu sūdzību, pirms sākt lietot hormonu preparātus, jāveic virkne ginekoloģisku izmeklējumu, jāpārbauda vairogdziedzera funkcijas un cukura līmenis asinīs. Ļoti būtiski ir risināt liekā svara problēmas, kas cieši saistītas ar paaugstināta asinsspiediena un cukura diabēta iespējamu attīstību. Smēķēšana un aptaukošanās ir signāls, ka šajā situācijā nepalīdzēs hormoni, būtiski ir radikāli mainīt savu attieksmi pret dzīvi. Sabalansēts uzturs un fiziskā aktivitāte ļaus ne tikai labi justies, bet arī uzlabot dzīves kvalitāti.
Ja viss ir kārtībā, tad sievietei kopā ar ārstu jāizlemj, kura no iespējamajām terapijām būtu vispiemērotākā, kas ļaus labi justies un neradīs blakus parādības. Iespējams, pietiks vien ar lokāliem hormonāliem preparātiem (vaginālām tabletēm un citiem līdzekļiem), kam nav vispārīgas ietekmes uz organismu. Kā rāda pieredze, gandrīz visām sievietēm pietiek ar vismazāko efektīvo estrogēnu devu un lielākoties nav vajadzības hormonu preparātus lietot ilgāk par pieciem gadiem,” atzīst Latvijas Ginekologu asociācijas prezidente.
Pie ginekologa vēlreiz būs jādodas arī mēnesi vai divus pēc terapijas uzsākšanas, lai ārsts varētu pārliecināties par izraudzītas metodes piemērotību konkrētajai sievietei un vajadzības gadījumā koriģēt izvēlēto metodi.
Diemžēl arī hormonterapija nevar pasargāt sievieti no novecošanas, taču tā zināmā mērā nodrošina labu pašsajūtu visā menopauzālā periodā. Klimaktērijs nav sievišķīguma vai seksualitātes beigas. Tas ir tikai noteikts mūža periods, kurā zudusi sievietes reproduktīvā spēja – radīt bērnus.
Klimaktērijs ir robeža, kuru pārejot, sievietei sākas nākamais mūža posms. Tā ir sieviete jau pavisam citā kvalitātē – dzīves pieredzes bagāta, par sevi pārliecināta, droša, spējīga mīlēt un būt mīlēta.
