zz.lv
Jaunlaicenes muižas svētku laikā, 27. jūlijā, pulksten 15 pie Opekalna evaņģēliski luteriskās baznīcas būs skatāma Strūves mērījumu rekonstrukcija, ko rādīs Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras speciālisti. Šogad aprit 200 gadi kopš mērījumu veikšanas Strūves ģeodēziskajā lokā, kas pasludināts par UNESCO Pasaules mantojumu, tādēļ šovasar vairākos Strūves loka punktos notiks svinīgas aktivitātes, tostarp Opekalnā.
Zinātnes un tehnikas sasniegums pasaules līmenī
Strūves ģeodēziskais loks ir līnija, kas vērsta ziemeļu – dienvidu virzienā. Tās mērījumi ir definēti kā viena no metodēm Zemes izmēru un formas noteikšanai, izmērot triangulācijas loku garumu un meridiāna loka gala punktu astronomiskās koordinātas. Astronoms Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve uzsāka vēlāk savā vārdā nosauktā meridiāna loka mērīšanu, lai pārbaudītu, vai platuma grādi ir nemainīgi un tiem ir tāda pati vērtība kā pie ekvatora, tā pie Zemes poliem. “Tas ir ļoti nozīmīgs objekts ne tikai Latvijas, bet pasaules līmenī. Šis unikālais zinātnes un tehnikas sasniegums 2005. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tas izsaka visu,” uzsver Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamenta direktors Ivars Liepiņš.
Mūsdienās to vairs nepaveiktu
“Izveidotais Strūves ģeodēziskais loks ir grandiozs vēstures notikums, šaubos, ka mūsdienās kāds vēl spētu ko tādu paveikt un mērīt – no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Melnajai jūrai,” ir pārliecināts Ivars Liepiņš.
Šī ir tolaiku modernā zinātne, izcila sava laika zinātnes vēstures un tehnikas attīstības liecība. “Kad šī mērījumu metode attīstījās, to pēc tam izmantoja kartēšanā. Ar kartēšanas palīdzību varēja uzzināt, piemēram, cik tad īsti ir muižu zemes, kāda veida un cik ir ceļu, un kartēšana noderēja arī karošanai – piemēram, Napoleons bija labi nodrošinājies ar kartotētiskajiem materiāliem, savukārt pretiniekiem tādu nebija,” vēstures faktus atklāj Ģeodēzijas departamenta direktors.
Varēs izmēģināt mērījumus
Opekalnā Strūves ģeodēziskā loka punkts ir Opekalna luterāņu baznīcā. Šeit Strūvem par uzmērīšanas zīmi kalpoja baznīcas torņa regulārās piramīdas smaile, kas balstījās uz astoņām kolonnām. “Kolonnas no apakšas bija aptvertas ar margām, tādējādi veidojot skatu laukumu (galeriju). Mērījumus nebija iespējams veikt no baznīcas torņa skatu laukuma, tāpēc instruments novietots blakus baznīcai un sasaistīts ar torņa centru,” informē kultūras darba speciāliste Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu teritorijā Kristīne Ābola. Instrumentam bijis stingrs stāvpunkts, kas atradās uz rietumiem no baznīcas, gandrīz uz galvenās ieejas atrašanās vietas plaknes pagarinājuma.
“Strūve atradās ārpus baznīcas, bet punkts bija tornī. Ir cerība, ka 27. jūlijā būs iespēja uzkāpt baznīcas tornī, kad būs atlikti virzieni uz blakus esošajiem punktiem. Domāju, no torņa varēs redzēt nākamo punktu.
– Kortenhof, kas ir Beļavas pilskalnā,” stāsta Ivars Liepiņš, piebilstot, ka Strūves mērījuma rekonstrukcija notiks ar mūsdienu instrumentiem. “Pasākumā kopā ar speciālistiem stāstīsim par Strūves ģeodēzisko loku, rādīsim instrumentus un interesentiem skaidrosim, kā Frīdrihs Georgs Vilhems Strūve to visu ir darījis un veidojis. Katrs varēs izmēģināt mērījumus, tādā veidā pārbaudot sava acumēra precizitāti liela attāluma noteikšanai,” informē Ivars Liepiņš. Viņš pastāsta, ka ar GPS palīdzību ikviens varēs pastaigāt, pameklēt koordinātes, lai redzētu, kā to dara mūsdienās.
Kultūras darba speciāliste aicina apmeklēt Jaunlaicenes muižas svētku sākuma aktivitāti. “Noteikti ir vērts redzēt ģeodēzisko uzmērījumu paraugdemonstrējumus, kā to savulaik darīja Strūve. Pateicoties Strūves lokam, ļoti progresēja liela mēroga valstu kartēšana visā pasaulē,” objekta nozīmīgumu uzsver Kristīne Ābola. Gaidāmā aktivitāte noteikti būs interesanta un izglītojoša. Tas būs unikāls notikums, kad iedzīvotāji varēs redzēt un uzzināt, kā kādreiz tika veikti mērījumi.
Strūves ģeodēziskais loks
■ ir unikāla 19. gadsimta ģeodēzisko uzmērījumu sistēma Zemes izmēru un formas noteikšanai;
■ 2005. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla;
■ tolaik garākā un precīzākā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma;
■ izcila zinātnes vēstures un tehnikas attīstības liecība.
Alūksnē norisināsies vasaras kultūras akadēmija
No 19. līdz 21. augustam Alūksnē notiks vasaras kultūras akadēmijas “Novadu kultūras dzīves veidošanas izaicinājumi ārpus centriem. Pārrobežu sadarbības iespējas” pasākumu programma.
Organizators ir Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centrs sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību. Aicināti tiek Latvijas pašvaldību kultūras dzīves vadītāji, lai diskutētu par reģionu kultūras dzīves veidošanā aktuāliem tematiem, iepazīstinātu ar jaunākajām atziņām mūsdienīgas kultūras pārvaldības īstenošanā un sniegtu neformālās tīklošanās iespējas.
“Alūksne ir novads, kas veicis mērķtiecīgus ieguldījumus sava kultūras mantojuma kopšanā un popularizēšanā. Plānojam, ka piedalīsies aptuveni 60 līdz 70 interesentu no visas Latvijas. Dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Alūksnes novada kultūrvietām, kas būs kā iedvesmojošs piemērs, kā arī apmainīties pieredzē neformālās sesijās,” stāsta Tālākizglītības centra vadītāja Ilona Asare.
Viņa atklāj, ka vasaras akadēmijas programmā paredzētas vairākas sadaļas, uzsvaru liekot uz kultūras dzīves veidošanos no centriem attālākās vietās, arī pierobežā. Dalībnieki runās arī par pārrobežu sadarbību. Piedalīties solījuši pārstāvji no šī gada Eiropas kultūras galvaspilsētas Tartu, kā arī Britu padomes, Francijas institūta Latvijā, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā. Šie nozares profesionāļi pastāstīs savu pieredzi.
Interesenti aicināti pieteikties līdz 5. augustam, aizpildot pieteikumu tiešsaistē https://forms.gle/tQSa8a2sRtPhyLkAA
— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”
Pārdod Jaungulbenes pili
- JAUNGULBENES PILS īpašuma pārdošanas cena ir 350 000 eiro.
FOTO: NO “DZIRKSTELES” ARHĪVA
“Tiek pārdota viena no varenākajām Latvijas muižām – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pārbūvēta romāņu neorenesanses formās. Ap muižu atrodas 21,5 hektārus plašs parks ar vairākām interesantām muižas kompleksa celtnēm. Īpašuma pārdošanas cena ir 350 000 eiro,” liecina interneta vietnē “ss.lv” 9. jūlijā ievietotais sludinājums.
Jaungulbeniete Saulcerīte Indričeva, kura ilgus gadus ir bijusi pagasta padomes priekšsēdētāja, laikrakstam “Dzirkstelei” pauž, ka šis nav pirmais sludinājums, saistīts ar Jaungulbenes pils pārdošanu. Palaikam sludinājums tiekot aktualizēts.
“Jau divus gadus tiek mēģināts īpašumu pārdot, bet neveiksmīgi. Jaungulbenē redzam, ka interesenti pat brauc apskatīties pili. Taču tālāk nekas nenotiek. Apkārtne gan tiek kopta,” saka Saulcerīte Indričeva. Viņa zina teikt, ka muižas īpašniece ir SIA “Jaungulbenes pils”. Saskaņā ar “Lursoft” datiem tas ir 2006. gadā Rīgā dibināts uzņēmums. Pagājušajā gadā tā apgrozījums bija nulle. SIA “Jaungulbenes pils” kapitāldaļas ir ieķīlātas.
Piebilstams, ka valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir ne tikai Jaungulbenes pils, bet arī visa muižas apbūve. Saistībā tieši ar Jaungulbenes muižas apbūvi pagājušā gada 10. oktobrī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) izdeva norādījumus valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai. Norādījumos akcentēts īpašnieka uzdevums saglabāt valsts nozīmes arhitektūras pieminekli un informēt NKMP par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā valsts nozīmes arhitektūras piemineklī.
— Laikraksts “Dzirkstele”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”.
Publikācijas tapušas, “Zemgales Ziņām” sadarbojoties ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.
#SIF_MAF2024
Reklāma