Ar ko jums saistās 21. jūlijs? Diena, ko pavadījāt vakar? Tiem, kas dzīvojuši Rīgā vai tur mācījušies padomju gados, atmiņā būs palicis kinoteātris «21. jūlijs» Kārļa Marksa ielā.
Ar ko jums saistās 21. jūlijs? Diena, ko pavadījāt vakar? Tiem, kas dzīvojuši Rīgā vai tur mācījušies padomju gados, atmiņā būs palicis kinoteātris “21. jūlijs” Kārļa Marksa ielā. Reizēm aizmūkot no lekcijām universitātē, lai paskatītos kādu filmu, neprātojām, kāpēc kinoteātrim dots tāds nosaukums. Vēsturē, ko tolaik mācīja augstskolā, šis datums tika pieminēts bez īpaša uzsvara. Kam gan 20 gados tā vēsture interesēja, ja vien zinības neapguvi “vēsturniekos”! Vēlāk, pastudējot padomju okupācijas sākumu Latvijā, saskatījām divu 1940. gada datumu sakritība – 21. jūnijs un 21. jūlijs. Abi vistiešākajā veidā saistīti ar to, par ko 1940. gada 18. jūnijā rakstīja laikrakstā “Izvestija”: “Pleskava, 17. jūnijs (TASS). Šorīt Padomju karaspēks, galvenokārt mehanizētās daļas, pārgāja Igaunijas un Latvijas robežu un iegāja Tallinā, Dvinskā (Daugavpilī), Mītavā (Jelgavā) un Rīgā.
Rīga, 17. jūnijs (TASS). Šodien pulksten 12.30 dienā pēc Rīgas laika Rīgā iegāja Sarkanarmijas tanku daļas. Karaspēka pārvietošanās notika stingri plānveidīgi un pilnīgā kārtībā. Ļaudis pilsētas ielās apsveic Sarkanarmijas daļas. Karaspēka kustība turpinās.”
Pēc pāris dienām, 21. jūnijā, pirmo sēdi sasauca tikko izveidotā Augusta Kirhenšteina valdība. Sēdē piedalījās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Tajā pašā dienā nozīmīgu – iekšlietu ministra – amatu saņēma “Zvejnieka dēla” autors Vilis Lācis.
Nākamais datums – 21. jūlijs – vistiešākā veidā saistīts ar citu notikumu. Pēc Latvijas okupācijas aši tika sarīkotas jaunas Saeimas vēlēšanas. Kā atceras sociāldemokrāts (kādu brīdi vēl eksistējošās Latvijas armijas politiskais vadītājs) Bruno Kalniņš, vēl nedēļu pirms tām Staļina emisārs Latvijā Andrejs Višinskis teicis: “Mums jūsu zemes nevajag, zemes mums pašiem diezgan. Tāpēc nebaidieties, ka Latvija tiks pievienota Padomju Savienībai. Tās ir tikai baumas, tas nenotiks.” Spriežot pēc daudzām tālaika liecībām, tam gluži kā tāds hipnotizētu aunu bars noticējuši teju visi marionešu valdības dalībnieki.
21. jūlijā “Tautas saeima” Nacionālajā teātrī sanāca uz pirmo sēdi. To atklāja vecākais deputāts 72 gadus vecais bezpartejiskais Jelgavas apriņķa zemnieks Dāvīds Krūze, kas stomīdamies nolasījis iepriekš uzrakstīto runu.
Nepagāja ne ilgs laiks, līdz “izpaužot visas Latvijas darba tautas gribu, Saeima pasludinās padomju varas nodibināšanos visā Latvijas teritorijā… Latvija tiks pasludināta par Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku (..). No šā brīža visa vara Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā piederēs pilsētu un lauku darbaļaužu padomēm.”
Piedodiet par garo vēsturisko ekskursu, bet vakar bija 21. jūlijs, kad pirms 65 gadiem “tautas kalpi” paši sevi un visu Latviju ievilka pasākumā, ko sauca par komunisma celtniecību. Cik tas bija neizbēgami? Vai Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, 17. jūnijā uzrunājot Latvijas tautu ar vārdiem: “Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās!”, apzinājās, kas notiks pēc tam, nezina pat vēsturnieki. No mūsdienu redzējuma varam skatīt atsevišķu vēsturisko personāžu darbības sekas. Varbūt dīvaini, bet daudzas no tām nav viennozīmīgi vērtējamas. Augusts Kirhenšteins Latvijas brīvvalsts laikā tika uzskatīts par liberālo demokrātu. Vilis Lācis bija tautā cienīts beletrists. Kas lika šiem cilvēkiem kā marionetēm pildīt svešu gribu? Kā rīkotos jūs?
