Atgriežoties pie vidusskolu absolventu centralizēto eksāmenu rezultātiem, šogad pilsētā paši izcilākie bija divi jaunieši – Deniss Bezrukovs no 5. vidusskolas un Inese Poļaka no 1. ģimnāzijas.
Atgriežoties pie vidusskolu absolventu centralizēto eksāmenu rezultātiem, šogad pilsētā paši izcilākie bija divi jaunieši – Deniss Bezrukovs no 5. vidusskolas un Inese Poļaka no 1. ģimnāzijas. Abiem ir pa četriem A līmenī jeb izcili nokārtotiem centralizētajiem eksāmeniem. “Ziņas” gan Inesi, gan Denisu aicināja uz sarunu par skolā pavadītajiem gadiem un nākotnes plāniem.
Inesei Poļakai savs vārds patīk, taču tas esot pārāk populārs. Tādēļ, lai nerastos pārpratumi, pierastāk, ja viņu saucot par Šei, ko angliski raksta “Shay”. Tad uzreiz esot skaidrs, ka uzrunāta viņa. Ko tas nozīmē šī iesauka? Inese paskaidro, ka angļu valodā tas varētu būt nosacīts saīsinājums vārdam “ēna”. Filosofiski ēna ir kas mūžīgi mainīgs un klātesošs.
Varētu likties, ka šāda iesauka varbūt vairāk piemērota kādai palētu popularitāti kārojošai fabrikas meitenei, nevis izcilai vidusskolas absolventei. Bet Inese un reizē Šei prot apvienot aizrautīgu sabiedrisku darbošanos ar nopietnu un radošu koncentrēšanos, studējot mācību materiālus. “Ineses stiprā puse ir loģika. Viņa nav no tām, kas iemācās vai iekaļ. Mūsdienās arī centralizētajos eksāmenos vairāk tiek prasīti pārspriedumi, analīze, kas meitenei labi padodas,” stāsta klases audzinātāja Baiba Geidāne. A līmeni viņa ieguvusi latviešu, angļu un vācu valodas eksāmenos, kā arī matemātikā. Un arī piektajā priekšmetā – informātikā –, kurā Inese izvēlējās kārtot eksāmenu (tas nebija centralizētais, novērtējumu deva skolā), atzīme ir pati augstākā – 10.
Informācijas tehnoloģijas Rīgas Tehniskajā universitātē Inese domā studēt arī tālāk. Šeit viņai ir savas iestrādes, darbojoties bērnu un jauniešu centrā “Junda” Jura Zēberga meistardarbnīcā, kur mācījusies fotografēšanu, kā arī fotogrāfiju apstrādi datorā. Šī prasme izmantota arī, veidojot ģimnāzijas avīzi un klases absolventu albumu. “Ir grūti izvēlēties, ko darīt tālāk. Vēl viena iespēja ir svešvalodu studijas. Esmu augusi ģimenē, kurā runā divās valodās, droši vien tāpēc valodu mācīšanās ir viegli padevusies,” saka Inese.
Vidusskolas izcila beigšana, varētu teikt, ir Poļaku ģimenes tradīcija. Arī Ineses mamma savulaik vidusskolu absolvēja ar medaļu, bet augstskolu – ar tā saucamo “sarkano diplomu”. Vēl viens izcilo sekmju avots ir, kā Inese saka, labi skolotāji. Ar tiem viņai paveicies gan pamatskolā Līvbērzē, gan arī 1. ģimnāzijā. Arī matemātikas un fizikas novirziena klase bija uz mācībām rosinoša.
1. septembrī vecajiem draugiem paredzēts sapulcēties savā skolā. Tad, pēc Ineses ierosmes, varbūt atkal tiks uzspēlēts futbols – zēni pret meitenēm. Ievērojot to, ka daiļais dzimums klasē bija vairākumā, bet stiprais – džentlmenisks, parasti meitenes uzvarējušas. Dzīvē gan diezgan bieži ir otrādi – ar vienādu izglītību, strādājot līdzīgu darbu, vīrieši tiek atalgoti labāk nekā sievietes. Dzimumlīdztiesības jautājums Inesei pēdējā laikā nedod miera. Viņa vēlas, lai turpmākajā dzīvē iecerētā augstākā izglītība būtu tā vērta.
Denisu Bezrukovu, otro četru A līmeņa eksāmena atzīmju ieguvēju, uz sarunu pierunāt nebija viegli. Jā, protams, kā krievu paruna māca, sevis neizcelšana daiļo cilvēku. No latviešu folkloras var piebilst, ka tieši tā tukšā nevis pilnā muca tālu skan. Tomēr galu galā Deniss intervijai piekrita, bet tikai tāpēc, ka ar šo avīzes rakstu viņš var publiski pateikt paldies saviem skolotājiem, ar kuriem viņam ir veicies. Šajā ziņā viņš ir līdzīgs I.Poļakai. Eksāmenu izvēle puisim gan ir citāda, var teikt, vīrišķīga. Deniss A līmenī ir nokārtojis matemātiku, biznesa ekonomikas pamatus, angļu valodu, kā arī minoritāšu skolām obligāto latviešu valodu un literatūru. Piektais eksāmens bija ķīmijā. Tur viņa rezultāts ir B līmenī, kas arī, protams, ir ļoti labi (pēc iepriekšējās piecballu sistēmas tas varētu atbilst pieciniekam ar mīnusu). Pavasarī Deniss bija apsvēris iespēju kārtot arī sesto eksāmenu (kaut prasīti ir tikai pieci). Tas varētu būt fizikā, tomēr taktisku iemeslu dēļ no tā atteicies. Sesija arī tādam absolventam kā viņš ir smags pārbaudījums. Kārtojot vēl vienu eksāmenu, rastos pārāk liels risks zaudēt atzīmju kvalitātē.
Kāds Deniss bija skolā? Klases audzinātāja Raisa Andžāne saka: “Deniss ir ceļinieks. Jau Svētajos rakstos teikts, ka pie mērķa nokļūs tas, kurš iet. Un Denisam tāda uzņēmība ir. Turklāt, virzoties uz savu mērķi, Deniss to nedara, “ejot pa citu galvām”. Tieši otrādi – viņš ap sevi rada labvēlīgu, patīkamu vidi. Vidējās rindas pirmais sols, kur viņš sēdēja kopā ar draugu, artistisko, uz mākslu orientēto Juriju Djakonovu, klasē starpbrīžos bija “visblīvāk apdzīvotā vieta”, kur parasti kāds bija pienācis runāties, pajokot vai nopietni apspriesties.” Kad klasē veikta anketēšana, Deniss bijis ļoti pārsteigts, ka vairākums viņu izvēlējies kā intelektuālo centru.
Tālākās izglītības ceļš Denisam ved uz Rīgu. Ir vairāki varianti. Viens no tiem – Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte. Tur viņam kā vienam no labākajiem skolotāja Vladimira Krugļikova audzēknim varētu būt interesanti. Ģimenē Denisam paraugs ir viņa vecāki un brālis Vladislavs, kas patlaban Īrijā doktorantūrā studē fiziku un astronomiju. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES Deniss ir pārliecināts, ka iespējas darbam zinātnē ir labas. Turklāt nav jābrauc prom no Latvijas, bet gan jāiesaistās kopīgos projektos. Mūsu sarunā gandrīz vai pietrūkst jautājums: “Kā topošajam studentam, kas beidzis tā saukto “krievu skolu”, būs ar latviešu valodu?” Bezrukovu ģimenē, protams, runā tikai krieviski, nav arī radu latviešu. Taču, kā varēja spriest, sarunājoties ar Denisu, jaunietis ir nopietni mācījies, lasa latviešu literatūru un valsts valodā spēj izteikties brīvi.
