Šodien vārdadiena ir Annām (Jelgavas pilsētā un rajonā 1253), Ancēm (27) un Annijām (70).
Šodien vārdadiena ir Annām (Jelgavas pilsētā un rajonā 1253), Ancēm (27) un Annijām (70).
Annai Veidemanei, kā viņa saka, ir klasisks vārds, tuvas ir arī klasiskas vērtības. Īpašu komfortu viņa izjūtot Vakareiropā, kur Mārtiņiem un Oļģertiem iznākot sastapties ar viņu vārdu mežģīšanu, toties Anna skan visiem pieņemami. Jāpiebilst, ka klasiskā vārda nesēja nesen atgriezusies no Balkāniem, kur asi izjutusi, cik postošs var būt tautu naids un cik svētīgs un barojošs miers.
Anna ir kara laika bērns, dzimusi Siguldā, bet izaugusi Jelgavā, kur viņas vecāki uzcēla savu mājiņu. Silvija Meškone un citi klasesbiedri domāja, ka Anna studēs žurnālistiku, taču pieredzējusī redaktore Velta Zeltiņa ieteikusi apgūt kaut ko citu, jo “rakstīt jau varēsi vienmēr”. Tā jauniete izvēlējusies mācīties vācu valodu Latvijas Universitātes “svešvalodniekos”. Pēc augstskolas beigšanas talantīgā un izdarīgā Anna sāka strādāt par vācu valodas pasniedzēju Latvijas Lauksaimniecības universitātē, to turpina darīt arī tagad. Taču pēc atmodas Anna sāka darboties arī žurnālistikā un tagad ir Ozolnieku novada un Elejas pagasta laikrakstu redaktore.
Daudzi jelgavnieki Annu būs ievērojuši braucam pa Jelgavu uz velosipēda. Šajā ziņā viņa ir cīnītāja par tīru vidi un cilvēku ērtībām. “Kāpēc pilsētā ir tik maz veloceliņu un daudz augstu trotuāru apmaļu? Es gribētu pasniegt puķes tam ielu remonta uzraugam, kas pieļāva to, ka pie Driksas un Lielupes elektrības stabi ir veloceliņa un trotuāra vidū!” ironiski saka vārdadienas gaviļniece. Te ir vietā piebilst, ka puķes ir viena no viņas dzīvē mīļākajām vērtībām, kas rangu tabulā atrodas tūlīt aiz mazbērniem, darba un operas.