Jelgavas pilsētas bāriņtiesa sāka darbu 1997. gadā.
Jelgavas pilsētas bāriņtiesa sāka darbu 1997. gadā. Saskaņā ar likumu “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” viens no bāriņtiesas pamatuzdevumiem ir noskaidrot ģimenes, kurās nav pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, un sadarbībā ar veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un policijas iestādēm lemt par nepieciešamo palīdzību tām. 2005. gada 1. janvārī mūsu pilsētā bāriņtiesas uzskaitē bija 232 sociāli nelabvēlīgas ģimenes, kurās aug 424 bērni.
Aiz šiem skaitļiem ir bērnu likteņi, viņu dzīves. Par nelabvēlīgām tiek uzskatītas ģimenes, kurās vecāki apzināti, ļaunprātīgi nerūpējas par bērnu, kurās netiek apmierinātas bērna pamatvajadzības un nereti tiek pieļauta arī vardarbība.
Protams, bērns tādā vidē jūtas nelaimīgs un nomākts, taču viņa izņemšana no ģimenes ir pēdējais solis. To bāriņtiesa sper tikai tad, ja, atrodoties vecāku uzraudzībā, tiek apdraudēta bērna dzīvība un veselība. Bāriņtiesas un pārējo institūciju pamatmērķis ir atveseļot ģimeni, lai bērnam nebūtu jādodas uz aprūpes institūciju.
Diemžēl ne vienmēr mēs varam būt ģimenē tajā brīdī, kad nepieciešams palīdzēt bērnam, tāpēc ļoti svarīgi ir laikus saņemt informāciju no līdzcilvēkiem, radiniekiem, kaimiņiem un citiem. Šā gada sešos mēnešos bāriņtiesas speciālisti dzīvesvietā apmeklējuši 295 ģimenes.
Nereti ir apstākļi, kad bērns no ģimenes jāizņem. Tādos gadījumos bāriņtiesas pienākums ir izvērtēt situāciju, ņemot vērā bērna viedokli un liecības, pieņemt lēmumu par bērna ievietošanu sociālās aprūpes iestādē (bērnunamā) vai piedāvāt alternatīvās aprūpes formas – aizbildnību, audžuģimeni vai adopciju.
Pašlaik pilsētas bērnunamā patversmē ir 84 audzēkņi, no kuriem šogad ievietoti 16 bērni. Mūsu pašvaldības bērnunama iemītnieku vecums ir no diviem līdz 20 gadiem. Savukārt paši mazākie bērni – no dzimšanas līdz 2 gadu vecumam – atrodas valsts aprūpē bērnu bāreņu aprūpes centrā “Rīga”, uz kurieni no mūsu pilsētas šogad aizsūtīti trīs.
Izplatītākais alternatīvais bērnu aprūpes veids – aizbildnība
No alternatīvām aprūpes formām visizplatītākais ārpusģimenes aprūpes veids ir aizbildnība, kad bez vecāku gādības palikušajam bērnam tiek nodrošināta ģimeniska vide. Bāriņtiesa ieceļ aizbildņus Latvijas Republikas Civillikumā noteiktajā kārtībā – aizbildnība pār nepilngadīgajiem, pirmkārt, piekrīt viņu tuvākajiem radiniekiem. Mūsu pilsētā ir 140 aizbildņu, kuri aprūpē 183 bērnus. Aizbildnība iestājas brīdī, kad aizbildnis tiek iecelts, un beidzas, bērnam sasniedzot 18 gadus. Aizbildņa rīcību uzrauga bāriņtiesa un, ja izrādās, ka aizbildnis nepilda savus pienākumus, viņu atceļ. Šajā gadā no aizbildņa amata mūsu pilsētā ir atcelti pieci cilvēki.
Audžuģimeņu kustība Jelgavā attīstās lēni
Domāju, to neapšaubīs neviens, ka bērna pilnvērtīgai attīstībai ir nepieciešama ģimeniska vide. Bērna tiesības uzaugt ģimenē nosaka arī Bērnu tiesību aizsardzības likums. Bērnu un ģimenes lietu ministrija, lai tuvinātu bez vecāku gādības palikušos bērnus ģimeniskai videi un bērns nebūtu jāievieto aprūpes iestādē, ir aktivizējusi valstī audžuģimeņu kustību, kas lēnām, bet noteikti attīstās un ir neatsverama kā alternatīvās aprūpes forma. Diemžēl mūsu pilsētā, kaut arī valstī plašsaziņas līdzekļos izvērsta kampaņa, līdz šim nav atradušies atsaucīgi cilvēki vai ģimenes, kas pašas izteiktu vēlēšanos kļūt par audžuģimeni, savukārt tās, kurām šo iespēju bāriņtiesa piedāvāja, nebija gatavas savu ģimenes dzīvi pakārtot MK noteikumos par audžuģimenēm izvirzītajām prasībām.
Gribu vēlreiz aicināt jelgavniekus nebaidīties, uzdrošināties un atnākt uz bāriņtiesu, lai saņemtu plašāku informāciju par iespējām palīdzēt kādam nelaimē nonākušam bērnam.
Vecāku atbildība par savu bērnu
Līdztekus iepriekš teiktajam jāatceras, ka pirmām kārtām par bērnu ir atbildīgi viņu vecāki. Bērnu tiesību konvencija nosaka vecāku atbildību par to, lai viņi savu iespēju robežās bērnam nodrošinātu attīstībai nepieciešamos apstākļus. Diemžēl praksē bāriņtiesas darbinieki sakaras ar klaju vecāku bezatbildību, nolaidību, alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošanu, bet bērns un viņa vajadzības tiek aizmirstas. Nereti bērns ir pakļauts emocionālai, fiziskai vai seksuālai vardarbībai. Tādos gadījumos, bāriņtiesai ir jālemj par vecāku aprūpes tiesību atņemšanu vai lietas par aizgādības tiesību atņemšanu ierosināšanu tiesā. Jāpiebilst, ka vecāki ne vienmēr apzinās savas darbības vai bezdarbības kaitīgo ietekmi uz savu bērnu.
Šā gada sešos mēnešos ar Jelgavas pilsētas bāriņtiesas lēmumu 12 vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības un tiesā iesniegts 31 prasības pieteikums par aizgādības tiesību atņemšanu. Par tādiem faktiem, kas satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, mēs ziņojam tiesībsargājošām institūcijām, tomēr nereti pierādījumu trūkuma dēļ vainīgās personas netiek sauktas pie atbildības. Taču jebkurā gadījumā, arī esot aizdomām par iespējamu vardarbību, bērns saņem rehabilitācijas kursu un bāriņtiesai MK attiecīgie noteikumi paredz pienākumus sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanā.
Grozījumi, kas šā gada martā izdarīti Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredz paplašinātas bērnu tiesības un augstākas prasības vecākiem, valsts un pašvaldību institūcijām, kuru pārziņā ir bērnu tiesību aizsardzības jautājumi.
Bezatbildīgiem vecākiem nāksies atdarīt maku
Likuma grozījumi paredz arī, ka tiem vecākiem, kuriem ir atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības, par sava bērna uzturēšanu ārpusģimenes aprūpē būs jāmaksā. Summas lielumu un tās piedziņas kārtību noteiks Ministru kabinets. Līdz šim šos bērnus uzturēja valsts vai pašvaldība.
Bāriņtiesā katru nedēļu atskan vairāki zvani par bērniem, kuri kaimiņu dzīvokļos vai māju pagalmos atstāti vieni, bez uzraudzības. Vēlreiz vēlos atgādināt visiem vecākiem, ka bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai pusaudža, kurš ir vecāks par 13 gadiem, uzraudzības atstāt nedrīkst. Mīļie vecāki! Ņemiet vērā, ka jums var tikt piemēroti Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētie sodi.
Dodoties peļņā, bērnu nedrīkst pamest novārtā
Iepriekšējā mācību gada laikā bāriņtiesā tika saņemta satraucoša informācija par to, ka vecāki ir devušies darba meklējumos uz ārvalstīm, bet diemžēl aizmirsuši savu galveno pienākumu – parūpēties par saviem nepilngadīgajiem bērniem. Bāriņtiesas redzeslokā nokļuva 11 ģimenes, kuru atvases, sajūtot “brīvības saldo garšu”, pārtrauca apmeklēt skolu, sāka nepiedienīgi uzvesties dzīvokļos un kāpņu telpās, traucējot apkārtējos. Gribu atgādināt vecākiem – pirms izbraucat ārpus valsts, lūdzu, pilnvarojiet kādu trešo personu, kura jūsu prombūtnes laikā būs atbildīga par jūsu bērnu, pārstāvēs viņu personiskajās un tiesiskajās attiecībās. Pretējā gadījumā iesaistīsies bāriņtiesa un, ņemot vērā, ka bērns faktiski ir pamests, ievietos viņu aprūpes iestādē vai arī ģimenē, kura pieņems šo bērnu uz laiku, līdz atgriezīsies vecāki.
Bāriņtiesa aizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses
Saskaņā ar likumu “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” bāriņtiesa aizstāv arī bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām. Gadījumos, kad miris viens no vecākiem, tā gādā par atstātā mantojuma saraksta sastādīšanu, piedalās bērna mantojuma daļas izdalīšanā, dod atļauju mantojuma sadalīšanai, bērna mantas atsavināšanai, ieķīlāšanai un apgrūtināšanai ar citām lietu tiesībām.
Patlaban bāriņtiesas uzraudzībā ir 407 bērnu mantas uzraudzības lietas. Nereti bāriņtiesas darbiniekiem nākas saskarties ar vecāku nesapratni vai pat agresiju, ja netiek saņemta bāriņtiesas atļauja vienai vai otrai rīcībai ar bērna mantu. Īpaši tas attiecas uz bērna naudas noguldījuma izņemšanu, nekustamā īpašuma dāvinājumu vai vēlēšanos to atsavināt, pārdodot par nepamatoti zemu cenu, kas klaji aizskar bērna intereses. Tas pats attiecas arī uz rīcībnespējīgo personu mantas atsavināšanu. Bāriņtiesas pienākums saskaņā ar LR Civillikuma normām pēc tiesas sprieduma saņemšanas par aizgādnības nodibināšanu rīcībnespējīgām personām vai promesošas vai pazudušas personas mantai iecelt aizgādni. Pašreiz bāriņtiesas uzskaitē ir 47 rīcībnespējīgas personas, kurām ir iecelti 29 aizgādņi.
Pēdējos gados šiem skaitļiem ir tendence strauji augt, tas ir saistīts ar likumu un normatīvo aktu sakārtošanu, pensijām un pabalstiem, kurus līdz šim šo personu piederīgie saņēma bez attiecīga pilnvarojuma.
Katras ģimenes sākums ir laulība. Parasti, gatavojoties kāzām un domājot par bērniem, netiek runāts par to, ka, iespējams, reiz šo laulību nāksies šķirt. Bet dzīve ir dzīve, un nereti tiek pieņemti arī ļoti smagi lēmumi. Tad gan vecākiem, gan citiem pieaugušajiem aktuāls kļūst jautājums – kur turpmāk bērns dzīvos? Arī šādās situācijās likums paredzējis bāriņtiesas līdzdalību bērna interešu aizstāvībai. Saskaņā ar likumu “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” bāriņtiesa izšķir arī vecāku domstarpības bērnu un vecāku personiskajās attiecībās un pēc tiesas pieprasījuma sniedz atzinumu par aizgādības tiesību īstenošanu un saskarsmes tiesību izmantošanu, ja, laulību šķirot, vecāki paši par to nespēj vienoties.
Šā gada sešos mēnešos bāriņtiesa ir piedalījusies un sniegusi atzinumus 46 tiesas sēdēs. Nereti šādi procesi velkas pat gada garumā, kad vecāku strīdos bērns tiek turēts kā ķīlnieks, jo konstruktīvi risināt jautājumus, kas saistīti ar bērnu, diemžēl spēj tikai retais.
Jebkurā jautājumā, kas skar bērna intereses, bāriņtiesas pirmais pienākums ir noskaidrot bērna viedokli, ja viņš to spēj formulēt, un sniegt atzinumu tiesā, ievērojot bērna intereses.
***
Jelgavas pilsētas bāriņtiesa
(O.Kalpaka ielā 9) apmeklētājus pieņem:
– pirmdienās no pulksten 15 līdz 19;
– otrdienās no pulksten 8 līdz 12;
– ceturtdienās no pulksten 8 līdz 12.
Ja esi bērns, tu vari vērsties bāriņtiesā:
– ja pret tevi izturas vardarbīgi – emocionāli vai fiziski (sit, iepļaukā, draud, nonievā, vaino, ignorē u.c.);
– ja pret tevi izturas seksuāli vardarbīgi;
– ja tev ir domstarpības ģimenē, skolā vai sabiedrībā;
– ja tu vēlies stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas un šo atļauju nedod vecāki.
Jebkurš pieaugušais var vērsties bāriņtiesā:
– ja radušās domstarpības bērnu audzināšanas jautājumos skolā, sabiedrībā, ģimenē;
– ja ģimene vēlas adoptēt bērnu;
– ja miris viens no vecākiem, bērna mantojuma jautājumos;
– ja vecāki dzīvo atsevišķi un nevar vienoties par satikšanos ar bērniem;
– ja ir zināms, ka bērniem tiek darīts pāri vai pārkāptas viņu tiesības.
Bāriņtiesa lemj:
– par aprūpes tiesību atņemšanu un atjaunošanu;
– par aizbildnības nodibināšanu un izbeigšanu;
– par bērna ievietošanu bērnunamā – patversmē vai bāreņu aprūpes centrā;
– par audžuģimenes statusa piešķiršanu;
– par atļaujas došanu bērna mantojuma sadalīšanai, bērna mantas atsavināšanai, ieķīlāšanai;
– par atļaujas došanu robežas šķērsošanai bērnam, kurš atrodas sociālās aprūpes iestādē;
– par bērna nosūtīšanu uz konsultāciju pie psihologa vai cita ārsta – speciālista;
– adopcijas jautājumus;
– par ģimenes valsts pabalsta, bērna kopšanas pabalsta un apgādnieka zaudējuma pensijas izmaksu un izmaksas pārtraukšanu vecākiem;
– par nepieciešamās palīdzības sniegšanu, ja bērns cietis no vardarbības;
– par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai.
