Ja Latvijā nebūtu auto, šķiet, nebūtu arī, ko nemitīgi apaudzēt ar jauniem maksājumiem.
Ja Latvijā nebūtu auto, šķiet, nebūtu arī, ko nemitīgi apaudzēt ar jauniem maksājumiem. Līdz šim regulāri ticis paaugstināts gan akcīzes nodoklis degvielai (pēdējā posmā piepalīdzēja arī Eiropa), gan transporta nodeva, un, lai arī barbariskais maksājums par braucamā vecumu un kubatūru ātri vien ar blīkšķi izgāzās, lēmējiem jau sen bijis skaidrs – te ir, ko ņemt.
Sabiedriskā transporta trūkuma dēļ ne vienam vien nācies ieviest dzīvē seno Ostapa Bendera prātulu, ka auto nav greznība, bet pārvietošanās līdzeklis. Tādējādi – kur liksies, maks jāver, lai tur vai kas. Jābrīnās, ka līdz šim nevienam nav pieticis nekaunības kādu nodevu uzlikt katram pārdotajam maizes klaipam. Tiesa gan, tad būtu reāli draudi, ka pa kādai fundamentālai ēkai Brīvības bulvārī vai Jēkaba ielā no zemes virsas noslaucīs nevis arābu teroristi, bet satracināti pensionāru pūļi.
Degvielas cenas augšupejas laikā ekonomikas ministrs Kariņa kungs nācis klajā ar jaunu priekšlikumu – tās bremzēt, samazinot pieprasījumu. Proti – pievērst braukt gribētājus mazākiem spēkratiem, rijīgos milžus apliekot ar īpašu nodokli. Kā piemērs tiek minēti ministra dzimtie štati, kur katrai “benzīna kapsētai” tiek piemērots īpašs maksājums. Politiķis gan nav precizējis, kas Amerikā tiek uzskatīta par “vien” rijig” mašīn””, jo tur ekspluatētie auto masveidā ar ekonomiskumu neizceļas.
Vietā ir jautājumi – vai nodokli piemēros tikai jauniem auto, un pēc kādiem kritērijiem braucamais tiks atzīts par rijīgu? Ja par tādu pasludinātu, piemēram, katru auto ar dzinēja tilpumu virs diviem litriem, galvenā ideja – samazināt degvielas patēriņu – tiktu ieviesta izkropļotā veidā. Diezin vai atradīsies kāds, kas uzņemsies noteikt konkrēta autiņa “apetīti”, kas ir atkarīga no braukšanas stila, un sen zināms, ka vajadzības gadījumā ar mazu auto patēriņā var mierīgi pārspēt pat trīslitrīgu mierīgā režīmā ekspluatētu braucamo. Ja nodokli piemēros arī jau iegādātajiem auto, dzinēju kubatūru noskaidrot būs pagrūti – transportlīdzekļu reģistrā tā tiek fiksēta tikai jauniem braucamajiem un tiem, kuru motoru tilpums norādīts importēšanas dokumentācijā. Atkal problēma, kungi!
Maza cerība, ka jaunās nodevas ieviešana ievērojami samazinās pieprasījumu pēc degvielas – automobiļus ar liela tilpuma motoriem galu galā neizvēlas tie, kas ikdienā knapina naudu, lai nepaliktu uz ceļa ar tukšu tvertni. Vidusmēra ģimenes pārvietojas ar ekonomiskiem braucamajiem, turklāt lielai daļai tieši auto ir drīzumā atmetamo lietu saraksta augšgalā – to veicinājis inflācijas kāpums. Valsts kase uz papildinājumu gan varētu noskaņoties, īpaši ja nodokli piemērotu arī automašīnām, kas jau piedalās satiksmē. Pēc ļoti pieticīgām aplēsēm, tādu auto Latvijā varētu būt ap simt tūkstošiem, neskaitot smago tehniku. Pareizinot šo skaitli ar maksājumu, un esiet droši– tas nebūs mazāks par latiem trīsdesmit, iznāktu summa, kas ar uzviju varētu kompensēt “Latvenergo” zaudētos miljonus.
Ja ministra ierosinājums tiks atbalstīts, būs sagādāts vēl viens elegants slogs nodokļu maksātāju kaklam, jo izpildvaras un pašvaldību dienesta auto vairumā gadījumu ir gana jaudīgi limuzīni. Nav šaubu, ka tiktu izdarīts īsts lāča pakalpojums inflācijas veicināšanai, jo maksājums būtu attiecināms arī uz visu smago tehniku, kravas automobiļiem, autobusiem.
Kariņa kunga ideja lieliski saskan ar Latvijas eirokomisāra Andra Piebalga tēvišķo padomu – izvēlieties ekonomiskākus braucamos, vairāk ejiet kājām, izvēlieties sabiedrisko transportu! Zemteksts gaužām baiss, taču saprotams – ja degviela par dārgu, nebrauciet! Valdība varētu piebalsot – ja grūti savilkt kopā galus, nav ko tik daudz ēst!
