«Naids, kas šķeļ» (26. jūlijs). Tā gan: Nedomāju, ka, piedaloties gājienos, viņi kaut ko atrisinās. Manuprāt, viņi to var darīt kaut katru dienu, taču arī pēc gada, pat pēc 10 gadiem atradīsies kāds, kuram viņi nepatiks.
“Naids, kas šķeļ” (26. jūlijs)
Tā gan: Nedomāju, ka, piedaloties gājienos, viņi kaut ko atrisinās. Manuprāt, viņi to var darīt kaut katru dienu, taču arī pēc gada, pat pēc 10 gadiem atradīsies kāds, kuram viņi nepatiks. Visi ļoti labi zina, ka sabiedrībā ir arī tādi indivīdi, tāpēc lieki pievērst uzmanību nebija vajadzības. Lai cīnītos par savām tiesībām, jāizmanto citas metodes, piemēram, jāizstrādā noteiktas prasības. Man vēl aizvien nav skaidra šā pasākuma jēga – vai viņi ir lepni par sevi, vai viņiem trūkst uzmanības, vai viņi gaida, kad sabiedrība sāks risināt viņu individuālos iekšējos konfliktus…
Māte: Esmu homoseksuāli orientēta cilvēka māte. Homoseksuāli orientēti cilvēki ir tādi, kuri var iemīlēties un mīlēt tikai sava dzimuma cilvēku. Tas atkarīgs no tā, kādi hormoni ģenētiski dominē cilvēka organismā, un virknes citu, tajā skaitā psiholoģisku, aspektu. Piemēram, sieviete var nespēt mīlēt vīriešus, ja ģimenē bijis vardarbīgs tēvs vai ir dziļi vīlusies pirmajā mīlestībā. Cilvēki iziet ļoti garu un psiholoģiski mokošu ceļu, kamēr apzinās savas problēmas un saprot, ka jāsamierinās ar to, kāds esi. Gājiena dalībnieki vēlējās pateikt, ka arī viņiem ir tiesības būt tādiem pašiem, kādi ir citi cilvēki. Sabiedrības neizglītotība šajos jautājumos ir pamats nievājošai attieksmei. Homoseksualitāte pasaulē jau sen netiek uzskatīta par slimību. Vienkārši ir arī tādi cilvēki. Ja indivīds sabiedrībā ir nesaprasts, nievāts un nicināts, viņš atrodas pastāvīgā stresā. Senos laikos nereti tādi cilvēki sajuka prātā. Kad noskaidrojās, ka mans bērns ir homoseksuāls, sirdi sāka nospiest doma, vai viņam dzīvi nedarīs grūtu sabiedrības attieksme. Nebija ilgi jāgaida. Notikumi Rīgas Doma laukumā šokēja – tik tumsonīgu cilvēku attieksmi pat dvēseles dziļumos nebiju iedomājusies.
Liekas ļoti daudzi izglītoti un gaiši cilvēki pametīs Latviju, jo nebūs iespējams dzīvot šajā sabiedrībā.
kitsch: Ko sabiedrība vēlas sagaidīt, ka lielu daļu bērnu uzaudzina tikai viens no vecākiem? Pēdējās paaudzes taču ir uzaudzinājušas gandrīz tikai mātes! Viens vecāks spēj sniegt tikai vienpusēju redzējumu uz šo pasauli, otra daļa ir jārod pašam bēbucim, tas atkarīgs no vides, kurā viņš(-a) tiek iemests.
Ja viss notiek saskaņā ar kristīgo ticību, tad cilvēkam nav tiesību tiesāt/sodīt citu, tādas tiesības ir tikai Dievam. Vienīgais, kas mums paliek, ir sapratne un līdzcietība. Šīs ir sekas, tāpēc varbūt valdība vairāk padomās par ģimeņu ilgdzīvotības atbalstu, jo tieši tur bēbucis iegūst savu vērtību skalu.
