Dūmi automašīnas salonā parādījās pēkšņi. Nepārtrauktā straumē tie ieplūda pa ventilācijas deflektoriem. Uzreiz bija skaidrs, ka motora nodalījumā kaut kas aizdedzies.
Dūmi automašīnas salonā parādījās pēkšņi. Nepārtrauktā straumē tie ieplūda pa ventilācijas deflektoriem. Uzreiz bija skaidrs, ka motora nodalījumā kaut kas aizdedzies. Labi, ka vadītājs uz to reaģēja pietiekami ātri un, apstājies ceļmalā, vispirms metās pie bagāžnieka, kurā glabājās ugunsdzēšamais aparāts, un tikai pēc tam gāja atvērt dzinēja pārsegu. Izšāvās liesmas, pret tām vadītājs vērsa dzēšamā aparāta sprauslu, no kuras… nekas nenāca laukā.
Tikai laimīgas sagadīšanās dēļ automašīnas salonā atradās divlitrīgā alus pudele. Tā kā laiks bija silts, šķidrums putodams šļācās uz degšanas vietu, un liesmas izdevās apdzēst. Degšanas vietas apskate parādīja, ka dedzis kabelis, kas bija pievienots akumulatora plus zīmes “klemmei”. Acīmredzot kāds no meistariem, iepriekšējā dienā autoremonta darbnīcā labodams mašīnu, kabeli bija novietojis par daudz tuvu motora izplūdes sistēmai. Elektrokabeļa plastmasas apvalks izkusa, sākās dzirksteļošana, kas tad arī izraisīja ugunsgrēku piecus gadus vecā “Ford Mondeo” motora nodalījumā. Notikušajam negribējās ticēt, taču tā tas tiešām bija: brīdī, kad visvairāk bija vajadzīgs, par krāmu uzskatītais ugunsdzēšamais aparāts nedarbojās – tātad visus šos gadus tas bija vadāts līdzi kā lieks balasts.
Kaut gan – ko tur vainot šo aparātu? Tas bija nezin cik vecs, uz vienas rokas pirkstiem nesaskaitāmus īpašniekus nomainījis. Pašreizējais krāsu sen zaudējušo aparātu bija saņēmis mantojumā no iepriekšējā, lai tikai varētu iziet ikgadējo tehnisko apskati. Tā, pateicoties tikai gadījuma pēc salonā esošajai alus pudelei, gaidāmās dzimšanas dienas vietā nenācās palikt pie pilnīgi izdeguša automašīnas vraka ceļmalā.
Alus pudele nav ugunsdzēšamais aparāts
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes komandiera vietnieks Leons Stablinieks “Ziņām” paskaidroja, ka tieši alus esot bijis šķidrums, kas pildīts pirmajos ugunsdzēšamajos aparātos. No uguns dzēšanas viedokļa tas ir piemērots – satur ogļskābo gāzi un labi puto. Tomēr, kā viņš norāda, pirmkārt, ne vienmēr automašīnā mētāsies piemērota tilpuma alus pudele. Otrkārt, tas nevajadzīgi varētu provocēt vadītāju vai pasažierus braukšanas laikā sākt tukšot tās saturu. No ceļu satiksmes noteikumu un drošības viedokļa tas ir nepieļaujami. Treškārt, alus uguns liesmu automašīnā ne vienmēr nodzēsīs. Drošāk, ja autovadītājs līdzi vadātu ugunsdzēšamo aparātu lietošanas gatavībā. Turklāt novietotu tā, lai nepieciešamības gadījumā tas tiešām atrastos pa rokai.
Ugunsgrēks automašīnā – vienmēr negaidīti
Ugunsdzēsēji visus ugunsgrēkus iedala četrās klasēs, ko apzīmē ar alfabēta pirmajiem burtiem. Pie kādas klases pieder ugunsgrēks, tas atkarīgs no tā, kādi materiāli degs. Izrādās, automašīnas tiek izgatavotas no viegli uzliesmojošiem un labi degošiem materiāliem, tāpēc gadījumā, ja būs izcēlies ugunsgrēks, to izdosies apdzēst tikai tad, ja izmantosiet ugunsdzēšamo aparātu, uz kura būs norādīts, ka ar to var dzēst A, B un C klases ugunsgrēkus.
Kā jau minēts, daudzi autovadītāji ugunsdzēšamo aparātu bieži vien uzskata par lieku greznību un tā iegādei nepievērš pienācīgu uzmanību. 2004. gadā apstiprinātie ugunsdzēsības noteikumi paredz, ka vieglajam automobilim jābūt aprīkotam ar ugunsdzēšamo aparātu, kurā dzēsējvielai jābūt vismaz litram vai kilogramam. Tomēr daudziem īpašniekiem automašīnas bagāžniekā atrodas vien kaut kad gadījuma pēc kādā degvielas uzpildes stacijā iegādāti aerosola baloniņi, kas labākajā gadījumā varēs nodzēst vidēji spēcīgu sveces liesmu. Kā saka L.Stablinieks, atsevišķi aerosola tipa ugunsdzēšamie aparāti nav izgājuši nepieciešamo sertifikāciju un ir bijuši gadījumi, kad dzēšanas vietā to izmantošana veicinājusi ugunsgrēku. Lai autovadītājs būtu drošs, ka par daudziem latiem iegādātais aparāts briesmu brīdī palīdzēs, viņš iesaka ievērot dažus noteikumus.
Pirmkārt, jāizvēlas, kāda tipa ugunsdzēšamo aparātu īpašnieks gribēs – pildītu ar ogļskābo gāzi, ūdens un putu maisījumu vai pulveri. Speciālisti iesaka izvēlēties tādus, kas pildīti ar pulveri, jo šķidrumu saturošie mūsu ziemās dažreiz mēdz sasalt. Turklāt ogļskābajai gāzei ir mazāka dzēšanas spēja. L.Stablinieks iesaka – labāk, ja vieglajā automašīnā stāvētu aparāts ar divu kilogramu dzēšanas vielas pildījumu. “Mūsu praksē nesen bija gadījums, kad automašīnas īpašnieks pēc ugunsdzēsēju ierašanās vien spējis noplātīt rokas, ka ugunsgrēku motora nodalījumā gandrīz jau nodzēsis, tikai nedaudz pietrūcis pulvera aparātā,” atceras L.Stablinieks. Otrkārt, obligāti jāskatās, vai ugunsdzēšamajam aparātam nav beidzies derīguma termiņš. Treškārt, ik palaikam jāpārliecinās, vai uz aparāta manometra rādījumi ir tā saucamajā “zaļajā zonā”. Citādi var gadīties, ka vienīgais, ko īpašnieks varēs darīt briesmu gadījumā, – bezpalīdzīgi noskatīties, kā sadeg un pārvēršas pelnos par daudziem tūkstošiem latu iegādātais īpašums.
Ugunsdrošu mašīnu nav
No ugunsdrošības viedokļa pilnīgi drošu automašīnu marku nav. Kā liecina statistika, šā gada piecos mēnešos Jelgavas pilsētā un rajonā degušas 15 vieglo automašīnu un viens autobuss “Ikarus”. Deguši BMW, “Volvo”, “Audi”, Volkswagen”, “Opel” un “Mitsubishi” spēkrati. Raksta sākumā minēto aizdegšanās gadījumu L.Stablinieks sauc par klasisku ugunsgrēka izcelšanos vieglajā automašīnā – desmit gadījumos no sešpadsmit ugunsgrēka iemesls bijis īssavienojums automašīnas elektrosistēmā.
Vieta, kur visbiežāk izceļas ugunsgrēks, ir dzinēja telpa. Aizdegšanās iemesls, kā jau minēts, var būt slikti izolētu vai izkusušu elektrokabeļu dzirksteļošana vai arī bojājums degvielas piegādes sistēmā. Lai uguns liesma pārņemu visu motora telpu, pietiek ar minūti. Pēc piecām liesmos viss automašīnas salons, un nepilnu desmit minūšu laikā no kādreiz glaunā auto būs palicis pilnībā izdedzis metāla vraks.
Kā rīkoties?
L.Stablinieks iesaka: ja vadītājs sajūt spēcīgu dūmu ieplūšanu salonā, jāaptur automašīna, jānoslāpē dzinējs, ieteicams novilkt rokas bremzi un obligāti izņemt aizdedzes atslēgu. Skrienot pēc ugunsdzēšamā aparāta, kas, ticamākais, atradīsies bagāžas nodalījumā, pa mobilā tālruņa numuru 112 vienlaicīgi jāmēģina izsaukt ugunsdzēsējus. Braucošām automašīnām ugunsgrēks visbiežāk izceļas tieši motora nodalījumā, tāpēc var gadīties, ka, atverot motora pārsega vāku, pretī jau sitīsies liesmas. Ja tās ir pārāk lielas, var mēģināt strūklu no ugunsdzēšamā aparāta novirzīt pa citām pieejamām spraugām. Protams, gadījumā, ja ir cietušie, neatliekamā palīdzība vispirms jāsniedz viņiem. Pēc tam neaizmirstiet atvienot akumulatoru. L.Stablinieks: “Daudzi nemaz neiedomājas, ka akumulatorā esošie elektrolīta tvaiki var veidot sprādzienbīstamu maisījumu. Ugunsdzēsēju un arī manā praksē ir bijuši gadījumi, kad sakarsis akumulators ir uzsprādzis, to uzlādējot garāžā.” Labāk būtu atvienot akumulatoru no automašīnas elektrosistēmas vēl pirms ugunsgrēka dzēšanas, tomēr daudzos gadījumos tas nav iespējams.
Kā nepatīkamais piedzīvojums beidzās raksta sākumā minētajam autovadītājam? Piektdienas vakarā ar grūtībām pa mobilo tālruni izdevās izsaukt evakuatoru no pārdesmit kilometru attālumā esošās pilsētas, kurš “fordiņu” aizvilka līdz autoservisam. Vēl vismaz stunda pagāja, līdz tika sadzīts rokā automehāniķis, kurš specializējies vieglo automašīnu elektroinstalācijas remontā. Stipri bojātā kabeļa nomaiņa ilga vēl pāris stundu. Rezultātā savu draugu dzimšanas dienā neveiksmīgais autovadītājs varēja sveikt neilgi pirms pusnakts. Alus šoreiz būtu noderējis… ja vien automašīnā atrastos ugunsdzēšamais aparāts lietošanas kārtībā.
