Ietvju sakārtošana, tāpat kā normāls ielu stāvoklis, Jelgavā pieder pie mūžīgajiem jautājumiem, kas pārskatāmā nākotnē nesolās piederēt atrisināto un saposto kārtai.
Ietvju sakārtošana, tāpat kā normāls ielu stāvoklis, Jelgavā pieder pie mūžīgajiem jautājumiem, kas pārskatāmā nākotnē nesolās piederēt atrisināto un saposto kārtai.
Pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktors Andrejs Baļčūns, jautāts par to, kā vērtē pilsētas ietves, atzīst, ka kritiski. Proti, aizraujoties ar to, ka Jelgavā ir sliktas ielas (tā tas ar atsevišķiem izņēmumiem arī ir – A.A.), gājēju ietvēm līdz šim tā arī nav izdevies pievērst pienācīgo uzmanību. Daudzviet tās ir sliktas vai to vispār nav, tāpēc ietvju uzlabošana varētu būt visai ilgstoša.
Noskaidro ietvju stāvokli
Uz jautājumu, vai Jelgavā ir veikta ietvju inventarizācija, vai ir skaidrība par to garumu un stāvokli, “Pilsētsaimniecības” vadītājs atbild, ka pagaidām nav, bet šovasar tā notiek. Šim nolūkam aģentūra izmanto brīvlaikā nodarbinātos skolēnus. Aģentūras labiekārtošanas darbu inženieres Zanes Ķinces vadībā skolēni pārlūko ielas, fiksē, vai tām ir ietves un kādā stāvoklī tās ir. Pēc tam iegūtos datus varēs apkopot un, izstrādājot sakārtošanas secību, noteikt prioritātes. Pašvaldības aģentūras darbinieku spēkiem visu pilsētu esot grūti aptvert, jo pēdējos gados aģentūras darbu apjoms trīskāršojies, bet darbinieku skaits nav būtiski mainījies. Tāpēc lielāka skaidrība esot tikai par pilsētas centrālo daļu.
Pagaidām gājēju ietvēm “Pilsētsaimniecības” budžetā nav bijusi atvēlēta atsevišķa aile, uzlabojumi iespēju robežās notiek par līdzekļiem, kas domāti ielu bedrīšu remontam. Šogad šai pozīcijai paredzēti 145 tūkstoši latu. A.Baļčūns lēš, ka turpmāk finanšu sadalījumā tiks ieviesta atsevišķa sadaļa ietvēm.
Pērn un šogad Mātera ielas remonta laikā no jauna bruģētas vai ar citu bruģi noklātas ietves. Šā projekta gaitā nobruģēti celiņi un pagalmi arī pie Spīdolas un Valsts ģimnāzijas. Savukārt Rīgas ielas posma remonta laikā būs sakārtotas un ar bruģi noklātas ietves posmā no Institūta ielas līdz Loka maģistrālei. No pilsētsaimniecībai paredzētajiem līdzekļiem šogad 4,5 tūkstoši latu izlietoti asfaltbetona seguma atjaunošanai gājēju celiņiem 1500 kvadrātmetru platībā skvērā aiz kultūras nama.
Iniciatīvas reizēs piešķir līdzfinansējumu
Ietves nobruģēšanai Svētes ielā pretī veikalam “Elvi” pašvaldība līdzfinansējumam piešķīrusi 3,5 tūkstošus latu. Savukārt SIA “Veda”, kas veic “Dzirksteles” kompleksa nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, teritorijas labiekārtošanā – pagalma bruģēšanā pie konditorijas ceha, jaunas autostāvvietas izbūvē un apzaļumošanā – būs ieguldījusi vismaz 37 tūkstošus latu. Kompleksa pārējās daļas labiekārtošot vēlāk. Uzņēmums 50 procentu apmērā atbalstījis arī Svētes ielas posma nobruģēšanu, kas ir aiz tā saucamās sarkanās līnijas un nav firmas īpašumā vai pārziņā.
A.Baļčūņs norāda, ka aģentūra turpina aizsākto praksi un uzņēmēji, kas izteikuši vēlēšanos labiekārtot sava objekta apkārtni, var pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu ieceres realizācijai, bet pašiem jāpiekrīt segt ne mazāk par 50 procentiem izmaksu. Uz atbalstu var pretendēt arī iedzīvotāji. Piemēram, šogad paredzēts atbalstīt asfalta seguma klāšanu Dūņu ielā, kur iedzīvotāji darbu veikšanai kontā jau iemaksājuši 6,6 tūkstošus latu. “Pilsētsaimniecības” vadītājs norāda, ka dažkārt uz līdzfinansējumu nākas pagaidīt, jo pilsētas budžets ir saplānots gada pirmajos mēnešos, bet labiekārtošanas ieceres visbiežāk tiek izteiktas vasarā. Līdz ar to ne vienmēr līdzekļi ir pieejami “uz karstām pēdām”.
Sakārtošana un “ķibināšana” – dažādas lietas
Pie šā gada vērienīgākajiem darbiem pieder arī aģentūras “Pilsētsaimniecība” piebraucamo ceļu, pagalma un gājēju celiņu bruģēšana, autostāvvietas izveide. Darbi aptver 2000 kvadrātmetru. Iestādes direktors saka – tas vairāk notiek saimnieciskā kārtā, jo apkārtni nepieciešams sakārtot, lai apmeklētāji varētu nokļūt aģentūrā. Gājēji, kas, piemēram, pārvietojas pa Asteru ielu, varētu ironizēt, ka mikrorajona iedzīvotājiem normāla ietves sakārtošana nav nepieciešama. Proti, vairākas nedēļas ik palaikam šīs ietves posmam tika “ķibināts” pa asfalta pikucim. Tomēr tik un tā vietām ietvi joprojām sedz akmeņainas zemes klājums, vietām saglabājušās vai no jauna izveidotas bedres, kur krāsies ūdens, vietām akmeņu izciļņi ir tādi, ka aiz tiem ķeras kājas, tālab zālienā iemīta taciņa apiešanai. A.Baļčūns par šajā posmā veiktajiem darbiem nezina un sola iepazīties ar situāciju.
“Ziņu” lasītāji norādījuši arī uz citām ietvju sakārtošanas nekonsekvencēm. Piemēram, pēc bedru lāpīšanas Pētera ielas ietves posmā izskanējusi replika, ka “Pilsētsaimniecības” darbiniekiem pa pilsētu būtu vairāk jāpārvietojas kājām un jāfiksē situācija arī lietainā laikā, kad ietve iešanai vispār nav izmantojama un lāmas jāturpina apiet pa kādreizējo tā saucamo zaļo zonu. A.Baļčūns norāda uz jau minēto aģentūras darba apjoma pieaugumu un to, ka pie ietvju tālākas uzlabošanas iestāde varētu ķerties pēc notiekošās ietvju inventarizācijas.
Pēc gājēju celiņu “aizlāpīšanas” skvērā pie autoostas izskanēja prieks, ka pēc tik ilgiem laikiem bedres beidzot likvidētas. Tomēr, ejot no autoostas uz pilsētas Domes pusi, visā garumā šķērsām izkurtējušajai asfalta seguma ietvei palicis prāvs, nepārlecams robs. Lietainā laikā tas ir pilns ar ūdeni un gājējiem nākas brist nomītās taciņas dubļos…A.Baļčūns ir pārsteigts, ka šajā rajonā nav likvidētas visas bedres, un tuvākajā laikā sola jautājumu risināt.
Ceļš uz skolu, iespējams, būs drošāks
No šogad vēl iecerētajiem darbiem pašlaik tiek projektēta ietve Tērvetes ielas posmā no otrās dzelzceļa pārbrauktuves līdz piebraucamajam ceļam pie kafejnīcas un tirdzniecības centra. Tiek izstrādāts projekts Meiju ceļa ietvei posmā no Satiksmes līdz Kazarmes ielai, lai atrisinātu līdzšinējās problēmas ar piekļūšanu 1. ģimnāzijai.
Saņemta neoficiāla informācija, ka finansējums piešķirts Domes izstrādātajam projektam “Drošais ceļš uz skolu”. Tā gaitā paredzēta Pulkveža O.Kalpaka ielas ietvju atjaunošana posmā no Raiņa līdz Zirgu ielai, kā arī analoga Svētes ielas rekonstrukcija posmā no Pulkveža O.Kalpaka līdz Sakņudārza ielai, kur ietves nav vispār. Pagaidām oficiāls apliecinājums vēl nav saņemts. Ja līdzekļi būs jāapgūst un ietvju izveide abos posmos jāveic jau šogad, situācija būs saspringta, jo, ņemot vērā darbu veicēja noskaidrošanai nepieciešamo laiku, ietvju izveide varētu sākties vēlā rudenī, kad darbiem labvēlīgākie apstākļi jau beigušies.
***
Uzziņai
– Jelgavas pašvaldības publiskais pārskats liecina, ka 2003. gadā sakārtoti trotuāri:
Tērvetes ielas posmā no Raiņa līdz Dārza ielai 900 kvadrātmetru platībā no otrreiz izmantotā bruģa;
J.Čakstes bulvārī pie viesnīcas;
Pasta ielā 300 kvadrātmetru platībā;
Dambja ielā 70 kvadrātmetru platībā;
celiņš pāri estrādes laukumam 400 kvadrātmetru platībā.
– 2004. gada pašvaldības pārskatā starp uzskaitītajiem labiekārtošanas darbiem nav fiksēta nevienas gājēju ietves sakārtošana.
