Kamēr daļa policistu žēlojas par zemajām algām (sūdzēšanās gan ir pamatota), citi cenšas pēc iespējas labāk paveikt savu darbu un vārda pilnā nozīmē kalpot sabiedrības interesēm.
Kamēr daļa policistu žēlojas par zemajām algām (sūdzēšanās gan ir pamatota), citi cenšas pēc iespējas labāk paveikt savu darbu un vārda pilnā nozīmē kalpot sabiedrības interesēm. Apbrīnas vērti ir tie cilvēki, kas blakus darbietilpīgajam un smagajam likuma sarga amatam spēj būt ne tikai labi draugi, vīri, bet arī tēvi. Viens no tādiem ir Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Policijas iecirkņu nodaļas Pilsētas policijas iecirkņu priekšnieka vietnieks Aivars Freibergs.
Aivars Freibergs savu darba dzīvi ar tiesībsargājošajām institūcijām saistījis jau 1991. gadā, taču, kā pats saka, ja stāžā ieskaitītu arī armijas laiku, kopā būtu 16 gadu: “Man mūžā ir bijušas tikai divas darba vietas – policija un rūpnīca. PSRS laikos Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcā strādāju par galvanizētāju (galvanizēt – kāda priekšmeta virsmai elektrolītiski uzklāt metāla kārtu – I.K.), kur nepelnīju slikti, taču īstajā laikā no rūpnīcas aizgāju, jo atalgojums kļuva pārāk zems.” Jāpiebilst vēl kāds interesants fakts – Aivars PSRS laikos divas reizes bija arī Jelgavas pilsētas pašpārvaldes deputāts.
Darbs ir arī hobijs
Policists skeptiski skatās uz tiem, kas dažu gadu laikā maina vairāk nekā desmit darba vietu – acīmredzot tādi cilvēki nemāk atrast to, kas viņiem ir pie sirds. Viņš spriež: “Nezinu, varbūt ja es būtu gados jaunāks, arī aizdomātos, vai nemeklēt kādu citu darba vietu, jo ārzemēs var nopelnīt nesalīdzināmi labāk, taču tagad – turpināšu strādāt policijā, kamēr varēšu aiziet pensijā.”
Maldīgi domā tie, kas uzskata – policisti neko nedara. Saprotams, gadās arī tādi neapzinīgie, kas pēc iespējas ātrāk atbrīvojas no darba pienākumiem. Par laimi vai likumpārkāpējiem par nožēlu, Aivars ir īpaši darbīgs likuma sargs, kas saprot – strādājot tikai astoņas stundas dienā (oficiālo darba laiku), nevar paveikt visu nepieciešamo: “Laikam var teikt arī tā, ka darbs, vismaz policista, ar laiku kļūst par hobiju, jo tam tiek veltīti arī brīvie brīži. Varētu jau darīt vēl vairāk, jo vismaz manā darbā (paralēli Policijas iecirkņu nodaļas Pilsētas policijas iecirkņu priekšnieka vietnieka amata pienākumiem Aivars ir iecirkņa inspektors – I.K.) būtu nepieciešams iepazīties ar iedzīvotājiem – ikvienam policistam ir svarīga informētība un to var panākt tikai, izveidojot savu informatoru aģentūru.
Ģimenē – septiņi bērni
Tik bieži nācies dzirdēt sūkstīšanos par to, cik grūti ir uzaudzināt vienu vai divus bērnus, taču Aivars nesūdzas, lai gan viņa ģimenē ir septiņi bērni. Tiesa, trīs no tiem jau iekārtojuši savu dzīvi un likuma sargs jau ir vectētiņš, bet pārējie mitinās vecāku paspārnē.
“Mājas aizejot, bieži vien ir tā, ka gribas atslēgties no visa, un bērni palīdz. Protams, ir brīži, kad vēlos atgulties uz dīvāna un mierīgi paskatīties televizoru, taču cenšos savākties un vismaz dažreiz nodarboties arī ar sportu.”
Tieši ģimene palīdzējusi Aivaram izveidot savu dzīvi tā kā tagad, jo 1991. gadā, kad viņš meklējis citu darbu, bijusi iespēja iestāties speciālajā policijas rotā, kas tika veidota cīņai pret OMON: “Toreiz brālis teica, ka būšu traks, izvēloties tādu darbu, jo nevarēja zināt, ar ko valstī beigsies pārmaiņas. Es labi sapratu, ka var būt visādi, un negribējās, lai sieva paliktu viena bez apgādnieka ar mūsu septiņiem bērniem. Tāpēc arī, daudz nedomājot, piekritu nākt strādāt uz Jelgavas policiju. Grūti pateikt, kā dzīve būtu ievirzījusies, iestājoties speciālajā policijas rotā, bet tagad ir labi tā, kā ir.”
Ar “točkām” cīņa grūta
Savā ikdienas darbā viņš sastopas ar dažādiem likumpārkāpumiem, bet viens no svarīgākajiem, ar ko cīņa sevišķi smaga, ir nelegālā alkohola tirdzniecība. Patlaban Aivars pilda iecirkņa inspektora pienākumus daļā Mātera ielas, Stacijas ielā un citās tuvējās ielās. Kontingents daudzdzīvokļu mājās nav tas labākais, jo katrā namā gadās pa dzīvoklim, kur mīt nelabvēlīgas ģimenes. “Ceru, ka man izdosies īstenot to, ko vēlētos, – iepazīties vismaz ar visiem māju vecākajiem. Bet tas prasa ļoti daudz laika, un līdz šim (iecirknis Aivaram ir no maija – I.K.) man tas nav izdevies,” atzīstas inspektors.
Pēdējo mēnešu laikā likuma sargi centušies sodīt nelegālā alkohola tirgotājus, taču šo faktu pierādīt ir sarežģīti – jāveic kontrolpirkums, bet policistus pēc skata pazīst visi pārkāpēji, tāpēc jāmeklē kāda cita persona, kas to var izdarīt. Vietā atgādināt, ka tagad iespējams sodīt ne tikai nelegālā alkohola tirgotāju, bet arī pircēju, un tādu gadījumu esot ne mazums. Vienīgi – ko gan var paņemt no alkoholiķa, kurš grādīgajam naudu iegūst, lasot pudeles, bet citu ienākumu viņam nav?
“Bēdīga ir arī cilvēku attieksme pret šo problēmu, jo man pašam ne reizi vien nācies redzēt, kā tad, kad pie “točkas” parādās policija, tās īpašnieki, krutkas tirgotāji un pircēji tiek brīdināti,” par vēroto brīnās kārtības sargs.
Pastāvīga “viesošanās” īres namā
Aivara sāpju bērns ir īres nams Stacijas ielā, kur nākas viesoties vai katru dienu, jo tur regulāri tiek reģistrēti konflikti, zādzības un alkohola lietošana. Diemžēl šī problēma turpinās jau vairāk nekā gadu, taču būtiskas izmaiņas nav izdevies panākt: “Vienīgais uzlabojums – iemītnieki alkoholu vairs nelieto koplietošanas telpās, bet savos dzīvokļos. Viņiem ir skaidrs, ka dzīvokļa durvis neviens nelauzīs, tāpēc ieslēgušies var darīt visu ko.”
Izdevies panākt, ka īres namā regulāri – dažas reizes dienā – iegriežas patruļdienesta darbinieki, arī iecirkņa inspektoram bieži vien nākas turp doties, taču cilvēki tik un tā nevēlas vai nespēj ievērot kārtību un ar cieņu izturēties pret pārējiem nama iemītniekiem.
“Es saprotu, policijā ir daudz problēmu – zemas algas, liels darba apjoms un slikta slava sabiedrībā –, bet kādam tik un tā ir jāstrādā un jācenšas savs darbs izdarīt pēc iespējas labāk. Protams, visiem nekad labs nebūsi, jo likumpārkāpēji policistus neieredzēs nekad, taču jācenšas, lai vismaz godīgajiem pilsoņiem būtu labi,” piebilst Aivars.
***
Viedoklis
Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Policijas iecirkņu nodaļas Pilsētas policijas iecirkņu priekšnieks Romāns Dikovs:
“Aivars Freibergs ir ļoti labs darbinieks, viņam nav jānorāda ar pirkstu, kas un kā jādara, jo arī pašam ir dažādas idejas par to, kā labāk strādāt un panākt nepieciešamo rezultātu. Vairāk nekā piecus gadus, kopš viņš strādā manā pakļautībā, nav bijusi ne reize, kad viņš atteiktos kaut ko darīt. Aivars Freibergs ir arī saimniecisks un gādīgs ģimenes tēvs.
