Pēc kārtējās Domes sēdes jūlijā Jelgavas pašvaldības deputāti devās iepazīties ar uzņēmuma «Jelgavas ūdens» darbu.
Pēc kārtējās Domes sēdes jūlijā Jelgavas pašvaldības deputāti devās iepazīties ar uzņēmuma “Jelgavas ūdens” darbu. Diemžēl pietrūka iedziļināšanās daudzos patērētājiem svarīgos jautājumos. Vietējie tautas kalpi lielākoties bija mierā ar formālu ūdenssaimniecības attīstības projekta vietu iepazīšanu, kā arī uzņēmuma vadības un pašvaldības izpilddirektora vietnieka sniegto informāciju.
Uzņēmuma nopietna iepazīšana ir tikai apsveicama. Deputāti apmeklēja ūdens ņemšanas vietu Tetelē, jauno attīrīšanas ietaišu būvlaukumu, rekonstruējamo notekūdeņu pārsūknēšanas staciju Zvejnieku ielā, tīklu atjaunošanas vietu Zirgu ielā. Taču brauciena laikā saņemtā informācija ir virspusēja, galvenokārt uzmanību pievēršot pilsētas un pilsētnieku ieguvumiem.
Vienīgā bez pašvaldības atbalsta
Attīrīšanas ietaisēs uzzinām, ka jauno iekārtu jaudas rezerve ir līdz 30 tūkstošiem kubikmetru. Pašlaik tiek attīrīti seši septiņi tūkstoši kubikmetru. Patērētāju loka paplašināšanas dēļ būšot nepieciešams attīrīt 12 tūkstošus kubikmetru. Rezerve ir par lielu,– saka SIA “Jelgavas ūdens” rīkotājdirektors Jānis Laizāns. Kā šī pārāk lielā rezerve ietekmēs patērētājus, kuriem kā allaž brīvprātīgi piespiedu kārtā par visu jāsamaksā, vai tas pieder pie attīstības “fēleriem”, paliek neiztirzāts.
Par ielu tīkliem runājot, uzņēmuma vadība atzīst, ka šie darbi no grafika atpaliek par pusgadu. J.Laizāns skaidro, ka pašlaik visā valstī notiek vērienīgi ūdensapgādes sistēmu atjaunošanas darbi, kas naudas izteiksmē sasniedz 90 miljonus latu, un līdz ar to realizācijas problēmas esot visiem. Vienīgi Ventspilī neatkāpjoties no laika grafika. Paskaidrojot, kā ventspilnieki tomēr iemanījušies iekļauties grafikā, J. Laizāns stāsta, ka atšķirībā no Jelgavas tur jau bija izstrādāti tīklu atjaunošanas projekti. Proti, pēc neveiksmīgajiem un par daudz ieilgušajiem firmas “Tebodin” izpētes darbiem, kas bija jāpārstrādā, Ventspils pašvaldība piešķīrusi līdzekļus darbu operatīvai turpināšanai. Jelgavā tā nenotika un pēdējie pirmajā kārtā paredzēto tīklu rekonstrukcijas projektu grozījumi apstiprināti tikai šogad. Turklāt Jelgava esot vienīgā pilsēta, kur ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmas attīstības projekts tiek realizēts vienīgi ar paša uzņēmuma līdzdalību, bez pašvaldības atbalsta. Tas liek domāt, ka mūsu pilsētā būs ne tikai viena no visdārgākajām apkurēm, bet arī ūdens.
Bezsaimnieka haosam nevajadzētu būt
Par nepārzinot projekta gaitas fineses, jelgavniekiem radies priekšstats, ka īstas kārtības ar to nav. Kad vienā rajonā satiksmei slēgtas gandrīz visas ielas, savukārt braukšanai izmantojamās ir visai kritiskā stāvoklī, braucējus pārņem dusmas. Tas liecina, ka pietrūcis darbu plānošanas. Tiesa, kad pirmajā kārtā plānotā ūdensvada tīklu atjaunošana jāpabeidz līdz šā gada beigām, bet darbi ir tikai nedaudz pāri pusei, sākas steigšanās, nevis plānošana. Turklāt cita projekta ietvaros notiek Rūpniecības ielas atjaunošana. Tāpēc turpmākajās projekta kārtās būtu svarīgi, lai darbi tiešām tiktu plānoti un atsevišķos rajonos nevaldītu bezsaimniecisks haoss.
Uz “Ziņu” jautājumu, kā turpmāk uzņēmums, tā projekta vadības grupa un pilsēta centīsies izvairīties no nezināšanas un pieredzes trūkuma kļūdām, sākumā tiek norādīts, ka projekta galvenais vadītājs ir Vides ministrija. Vēlāk tiek atzīts, ka pašlaik patiešām ir iegūta lielāka pieredze konkursu dokumentācijas izstrādē, izpratne, kā skaidrāk definēt vajadzības, lai darbu veicēji nevarētu pieļaut atkāpes.
Par nākamo kārtu runājot, Vides ministrija jau parakstījusi līgumu ar firmu “Safege Consulting Engineers”, kuras uzdevumā Latvijā reģistrētā firma “Baltic Project Consulting” veidos novērtējuma ziņojumu. Līguma kopējā summa ir
257 150 eiro, no tiem 75 procenti ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Firmai, kā informē Vides ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja llze Brakmane, gada laikā jāveic situācijas analīze, jāizvērtē ieguvumi no jau veiktajām investīcijām ūdenssaimniecības sakārtošanā, lai izstrādātu pamatojumu investīcijām nākamās projekta fāzes ieviešanai. Paredzēts sagatavot arī pieteikumu un nepieciešamā pamatojuma dokumentāciju līdzfinansējuma pieprasījumam no ES Kohēzijas fonda. Otrās kārtas būvdarbi varētu sākties 2008. gadā, galvenās prioritātes būs dzeramā ūdens ieguves paplašināšana un dzeramā ūdens attīrīšana, pakalpojumu pieejamības palielināšana, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija.
Neviens posms nav nodots ekspluatācijā
Pirmās kārtas darbu veicēji no “YIT Environment” deputātiem sūdzējās, ka jelgavnieki laikam negribot, lai pie viņiem kas uzlabotos, jo bieži brīdinājuma zīmes ir salauztas, dažkārt nogriezti iekārtu elektrokabeļi. Protams, jelgavniekiem tas godu nedara. Ūdensapgādes uzņēmums un pašvaldība darbu izpildītājiem varētu palīdzēt, aicinot Pašvaldības policiju regulāri pievērsties šiem objektiem.
Savukārt citādi pirmajā kārtā līdz 1. jūlijam, kā liecina apkopotā informācija, praktisko darbu līgums realizēts 53,6 procentu apjomā, tostarp atjaunota tikai trešdaļa ūdens tīklu, piektā daļa – kanalizācijas tīklu. No grafika neatpaliek notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija, upes pārvada izbūve, pagājušajā nedēļā tas jau pieslēgts kopējai sistēmai. Nodošanai ekspluatācijā tiek gatavotas sešas izbūvētās sūknētavas. Savukārt projekta uzraudzība veikta 71,5 procentu apmērā. Uz deputāta Arņa Razminoviča jautājumu, vai atšķirība praktisko darbu veicēju un uzraugu izpildē neprasīs papildu izmaksas no uzņēmuma kases, tātad arī patērētāju maciņiem, tiek apgalvots, ka ne. Papildu izmaksas, ja tādas būšot, nāksies segt kontraktoriem. Tālāka jautājuma “ķidāšana”, proti, iespēja, ka tādējādi mainīsies veikto darbu apjoms, nenotiek.
Atsevišķā sarunā ar “Ziņām” SIA “Jelgavas ūdens” projekta vadības grupas vadītājs Andrejs Lāčaunieks uz jautājumu par ielu tīkliem pastāsta, ka pirmajā kārtā darbi bija paredzēti 19 ielu posmos. Pagaidām ekspluatācijā nav nodots neviens (!). Darba nodošanai sagatavoti divi Mātera ielas, kā arī Stacijas, Skolotāju, Sarmas, Viestura ielas, Mazā ceļa posmi. Darbi norit vai ir uzsākti arī pārējos posmos.
Skaļi par to vēl neviens nerunā, bet, iespējams, pirmās kārtas darbu realizācijai tiks prasīts pagarinājums. Uzņēmums un pašvaldība gan to nevēloties, bet jārēķinās, ka sasteigtība var izraisīt arī padarītā kvalitātes problēmas. Arī šajā jautājumā deputātiem nav vēlmes iedziļināties.
Ciparu vietā krāsu saspēles
Faktiski vienīgais, kurš vairāk vai mazāk uzdod jautājumus, ir A.Razminovičs. Taču dažkārt tos pašus labprātāk ir noslāpēt ar veselīgiem jokiem par zaļās un oranžās krāsas saspēlēm. Uzņēmuma apmeklējuma reizē netrūkst arī citu saimnieciskās un ekonomiskās kategorijās domājošu vīru, bet…Visai smagi iet ar cipariem. Uzņēmuma vadība un tā projektu grupa parūpējusies par četrām ar attīstības projekta realizāciju saistītajām informatīvajām lapiņām. Normāli būtu, ja deputātiem un citiem interesentiem arī tiktu piedāvātas lapiņas ar koncentrētu informāciju par uzņēmuma saimniecisko darbību, projekta naudas plūsmu, tarifu izmaiņām. Diemžēl tā nav. Arī nosaukt pie pamata kontrolskaitļu kategorijas piederošus ciparus tobrīd neviens nevar. Arī vēlāk Domes preses sekretārs Jānis Kovaļevskis teic, ka ar tarifiem un uzņēmuma peļņu saistītā informācija jāprasa pašam uzņēmumam, lai gan pašvaldība parasti ik gadu analizē uzņēmumu saimniecisko darbību, kuros tai ir kapitāldaļas. Savukārt J.Laizāns iesaka vērsties Reģionālajā sabiedrisko pakalpojumu regulatorā, kur iesniegti visi nepieciešamie cipari. Bet par tiem – nākamajā “Lietišķās Zemgales” laidienā.
Jācer, ka, iepazīstot nākamos uzņēmumus ar pašvaldības kapitāla daļām, visi deputāti nopietni strādās, nevis uztvers to kā formālu pasākumu.
