Vasara ir gadalaiks, kad cilvēki nonāk saskarsmē ar dažādām baktērijām un vīrusiem, kas savukārt izraisa zarnu saslimšanas.
Vasara ir gadalaiks, kad cilvēki nonāk saskarsmē ar dažādām baktērijām un vīrusiem, kas savukārt izraisa zarnu saslimšanas. Lai no tām pasargātu sevi un ģimeni, nepieciešams ne tikai ievērot higiēnas normas, bet arī sekot pārtikas produktu uzglabāšanai.
Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles Infekcijas slimību epidemioloģijas daļas vadītāja Olga Kovaļauska stāsta, ka šā gada septiņos mēnešos ar salmonelozi Jelgavā sasirguši septiņi cilvēki, bet rajonā – seši. Vēl vairāk reģistrēti dizentērijas gadījumi – pilsētā 10, bet rajonā – trīs.
“Vasarā un visvairāk tieši karstā laikā aktivizējas zarnu infekcijas. Tas ir tāpēc, ka cilvēki vairāk laika pavada brīvā dabā, dzer nevārītu ūdeni, peldas, ēd nemazgātus dārzeņus un augļus, ir grūtāk ievērot pārtikas uzglabāšanas režīmu,” atzīst speciāliste.
Lai pēc iespējas samazinātu saslimšanas risku, jāievēro vairāki faktori. Vispirms, iegādājoties veikalā pārtiku, jāseko, lai tai nebūtu beidzies derīguma termiņš. Dažkārt derīguma termiņš vēl nav beidzies, taču prece izskatās nepievilcīga, piemēram, jogurta trauciņš uzpūties. Tirdzniecības vietās jālūkojas arī uz to, vai prece atrodas aukstuma vitrīnā un vai tur ir pietiekami zema temperatūra. Tā nedrīkstētu pārsniegt plus astoņus grādus pēc Celsija. Mājās preci nedrīkst aizmirst ielikt ledusskapī, jo vairāku produktu grupas, piemēram, piena produkti un konditorejas izstrādājumi, it sevišķi ar putukrējuma pildījumu, var sabojāties ļoti ātri.
Ēdienu nevajadzētu gatavot lielos daudzumos, jo to vēlams uzglabāt ne ilgāk par četrām dienām. Ledusskapī blakus nedrīkstētu likt svaigus produktus ar jau sagatavoto ēdienu, jo baktērijas, piemēram, no jēlas gaļas var nonākt citos produktos.
“Jāseko arī tam, lai jēliem un gataviem produktiem būtu savs virtuves dēlītis un nazis. Turklāt labāk izvēlēties nevis koka, bet plastmasas dēlīti, un to diezgan bieži mainīt,” stāsta O.Kovaļauska.
Lai nesaslimtu ar zarnu infekcijām, pirms dzert lauku pienu, tas vienmēr jāuzvāra. Īpaša uzmanība jāpievērš olām, jo tas ir viens no galvenajiem salmonellas pārnēsāšanas produktiem. Ēdienkartē nevajag iekļaut jēlas olas, turklāt tās vāra vismaz septiņas minūtes, “vēršacis” cep vismaz četras minūtes, pannai uzliekot vāku. Olas drīkst glabāt tikai ledusskapī, un no tām sagatavotie ēdieni jāapēd tūlīt.
Ja tomēr kāds karstā laikā konstatē, ka sākušās asas sāpes vēderā, vemšana un caureja, nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos, jo tā slimību iespējams saasināt. Vislabāk meklēt speciālista palīdzību, tas pieņems lēmumu par ārstēšanos ambulatori vai stacionāri atkarībā no saslimšana veida un smaguma.
Ja kāds no apkārtējiem saslimis ar salmonelozi, pārējiem jācenšas izvairīties no kontaktiem ar viņu. Īpaša uzmanība tādos gadījumos jāpievērš regulārai un pareizai roku mazgāšanai. Speciāliste skaidro, ka vispirms rokas jānoskalo tekošā ūdenī, pēc tam, izmantojot šķidrās ziepes (gabaliņu ziepes var būt aplipušas ar baktērijām), kārtīgi ieziepē vismaz desmit sekundes, tad vēlreiz rokas noskalo tekošā ūdenī. Slaucīt tās vajadzētu vienreizējā dvielī.
***
Biežāk sastopamās slimības
– Salmoneloze
Salmonelozi izraisa baktērijas – salmonellas. Tās vairojas apmēram 20 grādu temperatūrā pārtikas produktos, ko neuzglabā vēsumā. Infekcijas avots var būt arī virtuves inventārs, ja produktiem lieto vienu nazi vai gaļas dēlīti, kā arī sasirdzis dzīvnieks. Parasti slimība sākas 24 stundu laikā pēc inficēšanās. Par to liecina slikta dūša, caureja, sāpes vēderā un augsta temperatūra. Izveseļošanās laiks mēdz būt nedēļa un ilgāks.
– Dizentērija
Otra bīstamākā infekcijas slimība, kurai raksturīgi zarnu darbības traucējumi. Tās avots ir sasirdzis cilvēks. To pārnēsā cilvēks cilvēkam ar netīrām rokām, dzīvnieki ar to neslimo. Sasirgt ar dizentēriju var, apēdot inficētu pārtiku vai dzerot inficētu ūdeni. Dizentērijas izraisītājvīrusiem patīk mitināties piena produktos, kur tie arī vairojas. Slimība sākas ar drudzi, temperatūru līdz 40 grādiem, caureju, sliktu dūšu, sāpēm vēderā. Caureju bieži pavada stipras sāpes taisnajā zarnā. Var rasties sirds un nervu darbības traucējumi. Slimības inkubācijas periods – no trim līdz septiņām dienām.
