Vakar ap pusdienlaiku Tautas partiju pārstāvošais premjerministrs Aigars Kalvītis un «Jaunā laika» pārstāvji vienojušies par «atbalstāmajām prioritātēm šā gada budžeta grozījumos».
Vakar ap pusdienlaiku Tautas partiju pārstāvošais premjerministrs Aigars Kalvītis un “Jaunā laika” pārstāvji vienojušies par “atbalstāmajām prioritātēm šā gada budžeta grozījumos”. Ja atceramies, pirms kāda laika tapa zināms, ka valsts budžetā gaidāms pamatīgs pārpalikums, kuru būtu iespējams (vēlams, ņemot vērā valsts vajadzības) sadalīt tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Izdevību, šajā sakarā patrokšņot, nelaida garām “Jaunais laiks”, kura līderis Einārs Repše nevilcinājās paust, ka daudzie miljoni sadalāmi atbilstoši katras valdības koalīcijas partijas “svaram” (deputātu skaitam)
8. Saeimā.
Par ko īsti bija runa? Šobrīd jau skaidrs, ka budžeta grozījumos būs iespējams sadalīt 132,6 miljonus latu. No tiem 44 miljoni latu būtu jānovirza obligāto valsts veicināto pasākumu vai likumos noteikto uzdevumu izpildei. Strīds patiesībā izcēlās par divreiz lielāku summu – vairāk nekā 88,7 miljoniem latu, kurus sadalīt tad arī iecerējušas valdības koalīcijas partijas. Par vakar notikušajām sarunām nekas daudz nav zināms – vien “Jaunā laika” frakcija pauda partijas gandarījumu, ka, “beidzot apsēžoties pie kopīga sarunu galda, izbeigta tukšā politiskā retorika un valdības vadītājs pierādījis savas spējas koleģiāli un konstruktīvi sadarboties tik nozīmīgā jautājumā kā valsts interesēm atbilstošu budžeta grozījumu prioritāšu noteikšana”.
Šie vārdi gan, taisnību sakot, skan nedaudz liekulīgi, jo, kā jau minēts, “jaunlaikiešu” priekšlikums dalīt pēc “svara kategorijas” neliecina nedz par koleģialitāti, nedz konstruktīvismu. Drīzāk uzjundīja atmiņas par E.Repšes premjerministrēšanas laikos ieviesto “zvēra atmodināšanas” principu atgriešanos. Toreiz ministri tika aicināti savām nozarēm nepieciešamos līdzekļus izraut no kolēģa “zobiem” teju visiem pieejamiem līdzekļiem. Par zvērnīcu tolaik gan Ministru kabinets nepārvērtās, bet laikam reiz galvā iesēdušies principi Repšes kungam nav aizmirstami.
Aizrāvies ar savas “svara kategorijas” mērījumiem un smaguma pierādīšanu, acīmredzot “Jaunais laiks” attapās, ka šādi atkārtotu pirms pāris nedēļām Latvijas Pirmās partijas mēģinājumus sašūpot gan tikai Rīgas Domes trauslās vairākuma koalīcijas laivu. Gan jāteic, ka tālākā šūpošana neizbēgami novestu pie arī pašreizējās valdības koalīcijas pastāvēšanas beigu sākuma. “Mācītāju partija” pašūmējusies savu panāca – tās protežē Nils Muižnieks guvis Ministru kabineta atbalstu Cilvēktiesību biroja vadītāja amatam. Atliek vien minēt, kādas bija tās vakardienas “konstruktīvās” sarunas starp Tautas partiju un “Jauno laiku”. Ja vienošanās nebūtu notikusi, atliktu vien atcerēties gadu vecus notikumus, kad paši “tautpartijieši”, izgāžot balsojumu par 2005. gada budžetu, sašūpoja un gāza “zaļā zemnieka” Induļa Emša vadīto valdību. Vēl jo vairāk, ka “oranžajiem” tajā valdībā bija finanšu ministra (tātad budžeta gatavotāja) amats. Asociācijas ar pērnā gada notikumiem ir tiešām pārsteidzošas, lai neteiktu vairāk. Kāpēc “Jaunais laiks” nedevās “līdz uzvarai”? Laikam Tautas partijas piedāvājums bija tāds, no kura “grūti atteikties”. Tā jau tagad pilnā sparā rit stumdīšanās par labāko starta vietu pirms nākamajā gadā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Kopumā ņemot, likmes ir gana augstas, lai varētu riskēt ar tādu neprognozējamu lietu kā valdības gāšana un jaunas sastādīšana tikai gadu pirms vēlēšanām. Īpaši, ja vēl ņem vērā nesenās perturbācijas, kuras piedzīvojusi Tautas saskaņas partija.
Galu galā par to, ka kopīgajā koalīcijas laivā sēdētāji un politiskie konkurenti vienlaicīgi – Tautas partija un “Jaunais laiks” – vienosies, kā sadalāms valsts budžeta pārpalikums, nebija īstu šaubu.
