Šodien tur tūkstošiem cilvēku skaitīs lūgšanas netālu no svētnīcas, kas būs piepildīta ar papīra dzērvēm, kas japāņiem nozīmē miera simbolu.
Šodien tur tūkstošiem cilvēku skaitīs lūgšanas netālu no svētnīcas, kas būs piepildīta ar papīra dzērvēm, kas japāņiem nozīmē miera simbolu. Tur nogādāts miljoniem putnu tēlu no visas pasaules, lai pieminētu sešdesmito gadadienu, kopš ASV kara lidmašīna virs Hirosimas nometa atombumbu. Pēc divām dienām, 8. augustā, drupās tika pārvērsta cita Japānas pilsēta – Nagasaki. Līdz šim mirušo upuru reģistrā ierakstīti 237 062 bombardēšanas upuri
Joprojām vēsturnieki, politiķi un analītiķi strīdas, vai divu atombumbu nomešana un simtiem tūkstošu cilvēku bojāeja bija tas svarīgākais piliens, kas lika Otrajā pasaules karā kapitulēt pēdējai hitlerisko Vāciju atbalstošajai valstij. No laika attāluma raugoties, kā šādas rīcības iemesli tiek minēta ASV nevēlēšanās sūtīt uz japāņu salām savu karaspēku, kuru sagaidītu nebūt ne mazskaitlīgie un kaujinieciski noskaņotie samuraju pēcteči. No svaru kausiem nav nometams fakts, ka arī PSRS sapņoja mērcēt savu karavīru zābakus ne tikai Lamanša jūras šaurumā. Tas neizdevās, sabiedroto karaspēks paspēja “novilkt” pēckara divu pasauļu robežlīniju Eiropā. Tāpēc nopietni esot apsvērts jautājums par Sarkanās Armijas izcelšanos Japānā, lai tur sāktu aktīvu karadarbību. Atšķirībā no amerikāņiem Staļinam savu kritušo kareivju skaits bija vienaldzīgs.
Lai kā, tā bija lielā kara stratēģija un politika. Kā vienmēr, politiķu savārīto nācās izstrēbt mierīgajiem civiliedzīvotājiem.
Bet mēs varam vien cerēt, ka sešdesmit gadu vecās kinohronikas nekad nenozudīs no kinoekrāniem, atgādinot nežēlīgo patiesību. Vai atceramies to?