Māju «Rūķi» dārzs Jelgavas ielā Kalnciemā konkursā «Sakoptākā dzīves telpa» ieguvis veicināšanas balvu individuālo māju grupā.
Māju “Rūķi” dārzs Jelgavas ielā Kalnciemā konkursā “Sakoptākā dzīves telpa” ieguvis veicināšanas balvu individuālo māju grupā. Pagājušās nedēļas nogalē “Ziņas” ciemojās pie Antras Mogiļevcevas, lai ielūkotos dārzā, kur sava vieta puķu skaistumam, siltumnīcai, atpūtas vietai un vīru nodarbēm.
“Kādreiz ap māju pletās kartupeļu lauks. Pārskatot dārzu ierīkošanas žurnālus un secinot, ka vakaros ģimenei nav kur dārzā pasēdēt, no 1992. gada zāliens pletās plašumā, apstādījumos iekļāvām aizvien vairāk puķu un tagad ik vasaru priecājamies par vasaras ziedu krāšņumu un krāsu dažādību,” stāsta A.Mogiļevceva.
Viss iekārtots pašu spēkiem
“Zālienu pļauj dēli Artūrs un Andrejs, augu stādīšana un kopšana ir manā pārziņā,” tā Antra. Viņa atzīst, ka ainavu arhitektu palīdzība nav lūgta, viss iekārtots pēc pašu patikas un padomiem žurnālos. Kādas īpašas vēlmes īstenotas dārzā? “Ceram, ka šogad piepildīsies sapnis par pirti, kas būvēt sākta pirms diviem gadiem.” Arī tā tapusi tikai pašu spēkiem, darbdienu vakaros un brīvdienās veltot laiku pirts celšanai. 1992. gadā, kad bērni vēl pavisam mazi bijuši, pie mājas izrakts dārza baseins, kur mazajiem paplunčāties.
Netālu iekārtota arī ugunskura vieta, jo ģimenē izveidojusies pārliecība, ka jubilejās un citos vakaros atpūta dārzā nenovērtējama ir relaksācija.
Dārzam strikts zonējums
Mūsu pastaiga Mogiļevcevu dārzā sākas tieši uz pirti. Tur Antra izrāda nožogojumu, kas atdala vīru darbu zonu no košumdārza. “Vīrs Sergejs un vecākais dēls, var teikt, ir “dzelzs veči”, kas darbojas ar motoriem un metāliem,” teic Antra. Aiz pirts plešas dārzeņu lauks. Netālu no pirts lapu košumu izrāda tūbainais ķirsis, kura galvenā nozīme pagaidām ir daļēji aizsegt “veču zonu”, jo nezināmu iemeslu dēļ cilvēka auguma krūmveida koks vēl saimniekus nav pagodinājis ar pūkainajām ogām.
Dārza darbi strikti nodalīti – par košumdārzu rūpējas Antra, bet kartupeļi, burkāni un citi dārzeņi vasaru aizvada, Antras mammas aprūpēti. Turpat pie pirts tomāti sārtojas vai katrā latvieša dārzā uzceltajā siltumnīcā.
Ziedošs dārzs no marta līdz oktobrim
Uz jautājumu par sirdij tuvākajiem augiem Antra stāsta par vasaras puķēm: “Man patīk viengadīgo puķu mainīgā krāsu gamma. Vienu gadu dārzā dominē dzeltenais, otru gadu – kāds cits tonis.” Ar milzīgām košsārtām lapām savu varenību dārzā pieteikuši vairāki rīcini. Arī to stādi no sēkliņām izauguši Rūķos.
Tā kā pārsvarā dārzā saimnieki atpūšas vakaros, īpaši domāts arī par teritorijas izgaismošanu tumšajā diennakts laikā. Vairākās vietās izvietotas lampiņas, kas spēku uzņem no saules un vakaros rada romantisku apgaismojumu. “Kādu peldošo svecīti ieliekam arī baseiniņā, tad nesteidzīgi vakari ik piektdienu un kādreiz arī darbdienās paiet nemanot.” Ziedu krāšņumu jau beigušas rādīt lilijas, bet no ziemcietēm ik pavasari sevi pirmās piesaka košās prīmulas un sīpolpuķes, kas martā un aprīlī ar pārsteidzošām krāsām nomaina ziemas pelēcību. Ziemu sagaidīt ļauts miķelīšiem un citām vēlu ziedošām puķēm.
Bez samtenēm un rozēm nevar
“Nav puķu, kas man īpaši nepatiktu, toties katru gadu nozīmīgu vietu apstādījumos atvēlu samtenēm – man patīk šo puķu rūgtums un spilgtās krāsas!” Kā atzīst Antra, ar augiem tomēr esot “jāparunājas” – ja gribas ko sasteigt, puķes tik skaistas neesot. Dzirdot stāstu par vecās ābeles likteni, Antras sacītais šķiet patiess, jo pirms vairākiem gadiem, kad vētra nolauzusi “Safrāna pepiņa” milzīgo zaru, tika domāts par koka nozāģēšanu. Tomēr pavasarī darbi aizkavējās, ābele uzziedēja pārpilna pumpuriem, un tā koks apžēlots. Nu jau sesto gadu ģimene priecājas par augļu bagātību, ko sniedz arī vairākas citas ābeles.
Antra pārliecināta, ka katrā dārzā noteikti jābūt rozēm. Rūķos tām vieta rasta pie ēkas dienvidu puses, kur to dižciltīgums izceļas uz piemājas terases betonētā fona.
Ciemojoties Mogiļevcevu ģimenes dārzā, rodas pārliecība, ka tur par augu izkārtošanas nozīmi tiek pamatīgi domāts. Par to liecina kaut vai bambusveidīgi tievi koki, kuru viens no praktiskākajiem uzdevumiem ir aizsegt suņa būdu un saimniecības ēku.
