Pēdējo nedēļu laikā teju katru dienu nākas uzklausīt «Ziņu» lasītāju, sētnieku un citu ļaužu telefoniskas, mutiskas un rakstiskas sūdzības par nekārtībām, kas saistītas ar atkritumu saimniecību Jelgavā.
Pēdējo nedēļu laikā teju katru dienu nākas uzklausīt “Ziņu” lasītāju, sētnieku un citu ļaužu telefoniskas, mutiskas un rakstiskas sūdzības par nekārtībām, kas saistītas ar atkritumu saimniecību Jelgavā.
Kāds sūdzas par mazu un tomēr nelegālu atkritumu čupiņu pilsētas centrā kāda nama aizmugurē, citam nepatīk, ka atkritumu savācējs nav paspējis vai neuzmanības dēļ nav iecēlis kravā ceļmalā noliktu maisu, kas pildīts ar jelgavnieku pārpalikumiem.
Pilsētas saimniekošanas speciālisti un kārtības uzraudzītāji runā par mūsu pilsētas iedzīvotāju bezkaunību un cūcisko dzīvesveidu, kad mazām meitenītēm no rokas pilsētas centrā “nejauši” izkrīt saldējuma iepakojums vai kāds pārliecināts pīpmanis savu izsmēķi raida pāris metru attālumā no sevis. Jā, nereti tā ir. Manuprāt, nosodāmi tas jāuzlūko gadījumos, kad ar sevi pārņemtais cilvēks pat nepalūkojas, vai kaut kur tuvumā ir atkritumu urna, un sev nevajadzīgās lietiņas nomet turpat citiem gājējiem pa kājām, sak, lai sētniekiem nodrošinātu darbu.
Tomēr daudzi jelgavnieki regulāri izsaka skumju nožēlu par to, ka mūsu pilsētā, kur attīstība ieņēmusi ļoti strauju tempu, izvietots tik maz atkritumu urnu. Pašam vairākkārt nācies “aprauties”, kad tālumā noskatītā kastīte, kas piestiprināta laternai, ir vai nu pārpildīta, vai arī bez pamatnes, tāpēc uz urnu raidītais sārnis nonāk nevis metāla kastē, bet uz zemes pie tās.
Pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” speciālisti apgalvo – pie stabiem piestiprinātās atkritumu urnas apsaimnieko tā pati firma, kas nodrošina pieturvietu uzturēšanu, turklāt uzņēmums regulāri tīrot šīs kastes. Tomēr daudzās iedzīvotāju sūdzības ticamību šādam apgalvojumam grauj.
Ja urnas galvenajās pilsētas ielās pie stabiem ir kaut cik apmierinošā skaitā, gaužām bēdīga situācija izveidojusies ar “Pilsētsaimniecības” pārziņā esošajām atkritumu urnām parkos un ielu malās. Daudzviet apgāztas, izlauztas vai citādi sabojātas tās vairs nepilda savu funkciju, bet gan bojā skatu parkos un citur. Pat vietās, kur noris atjaunošanas darbi, par “miskastēm” tautā dēvētie konteineri uzstādīti retās vietās. Piemēram, netālajā skvērā pie autoostas šādu urnu nav pat pieticis tik, lai nodrošinātu pa konteineram pie katra jaunā soliņa.
Vai var gribēt, lai mūsdienu pilsētā tikpat mūsdienīgs jelgavnieks cauri pilsētai ietu vairākus kvartālus, lai atrastu urnu, kur izmest sev nevajadzīgo tukšo dzēriena pudeli vai konfektes ietinamo papīru? Aizbildinājums – nepietiek finansējuma –, manuprāt, nav pietiekams arguments.
