«Ziņas» daudzkārt rakstījušas par Lielupes palieņu pļavām, kas atrodas gan Jelgavas pilsētā, gan rajonā.
“Ziņas” daudzkārt rakstījušas par Lielupes palieņu pļavām, kas atrodas gan Jelgavas pilsētā, gan rajonā. Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas Dabas fonds (LDF) rīkoja iepazīšanās braucienu uz Matsalu Nacionālo parku Igaunijā, lai mūsu palieņu pļavu apsaimniekotāji iepazītos ar kaimiņvalsts pieredzi šāda tipa pļavu saglabāšanā.
LDF pārziņā ir ES finansētais “LIFE Nature” projekts par palieņu pļavu atjaunošanu ES nozīmīgām sugām un biotopiem Latvijā. Kā “Ziņām” stāsta projekta koordinators Andris Klepers, uz Igauniju nolemts doties tāpēc, ka tur jau vairākus gadus pieejams valsts atbalsts bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšanai. Braucienā piedalīties aicināti pašvaldību speciālisti, kuru teritorijās atrodas šīs Eiropas nozīmes aizsargājamās teritorijas. Jelgavu pārstāvēja Domes vides aizsardzības speciāliste Solvita Lūriņa, kā arī Līvbērzes pagasta “LIFE Nature” projekta koordinatore Smaida Vērze.
“Mūsu grupā bija daudzi zemes īpašnieki, kas aprūpē ne mazums hektāru aizsargājamo palieņu pļavu daudzviet Latvijā. Pārsteidza viņu ieinteresētība un fanātisms šā vārda labākajā nozīmē, neļaujot aiziet postā dabiskām pļavām, kas arī Eiropas mērogā tiek atzītas par nozīmīgām dabas vērtībām,” stāsta S.Lūriņa. Viņa piebilst, ka atšķirībā no mūsu valsts Igaunijas valdība jau drīz pēc neatkarības atgūšanas piešķīrusi līdzekļus, lai saglabātu unikālās dabas teritorijas. Turklāt tā saskaņotas dabas aizsardzības un teritorijas ekonomiskās attīstības intereses.
Matsalu Nacionālais parks atrodas Igaunijas rietumu daļā un dibināts 1957. gadā. Tā ierīkošanas nepieciešamību noteica vajadzība aizsargāt putnus to ligzdošanas, spalvu mešanas un migrācijas laikā. Jau 1976. gadā Matsalu tika iekļauta tā saucamās Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgo mitrāju sarakstā. Nacionālajā parkā tiek aizsargāta unikālā ainava, ko veido palieņu pļavas, niedrāji, randu un parkveida pļavas, kā arī aptuveni 40 nelielu salu. Mājvietu tur atradušas 275 putnu sugas, 49 zivju un 47 zīdītājdzīvnieku, kā arī 772 augstāko augu sugas.
Izrādās, lielākā daļa Matsalu Nacionālā parka raksturīgās ainavas veidojusies ilgstošas ekstensīvas saimniekošanas rezultātā. Līdzīgi kā pie mums, arī Igaunijā padomju gados tradicionālās saimniekošanas metodes aizstāja ar kolektivizāciju un intensīvu lauksaimniecisko ražošanu. Pēc tam, kad 1990. gadā kolhozi izputēja, lopu skaits kļuva kritiski mazs. Šā iemesla dēļ lielākā daļa dabisko zālāju aizauga ar krūmiem. Lai pārtrauktu šo tendenci, jau 1996. gadā parka administrācija ar Igaunijas Vides ministrijas finansiālu atbalstu izstrādāja zālāju apsaimniekošanas shēmu. Pirmo reizi Baltijā igauņu zemnieki saņēma valsts finansiālu atbalstītu, lai noganītu un appļautu piekrastes aizaugošās pļavas vairāk nekā 3500 hektāru platībā. Vienlaikus viņi saņēma Zviedrijas Pasaules dabas fonda atbalstu, lai varētu iegādāties traktorus un pļaujmašīnas pļavu apsaimniekošanai.
Tādējādi iesaistīšanās starptautiskajos projektos veicinājusi šīs vietas attīstību, vienlaikus sniedzot daudz jaunu iespēju arī vietējiem zemniekiem. Tiek uzskatīts, ka Matsalu Nacionālais parks ir viena no labākajām pieredzes gūšanas vietām Baltijā, kā aizsargājamas šāda tipa teritorijas.
Lielākā daļa Matsalu Nacionālā parka zemes ir valsts īpašums, bet neliela platība atrodas privātīpašnieku pārziņā. Pārsvarā parka teritorija tiek izmantota zvejošanai, tradicionālajai ganīšanai un siena gatavošanai. Nedaudz nodarbojas ar mežsaimniecību, medniecību un lauksaimniecību.
