Otrdien Pārlielupes cietumā novērsta nopietni gatavota ieslodzīto iespējama bēgšana, izrokot pazemes tuneli. Eja sākusies dzīvojamajā telpā, kurā atrodas 40 ieslodzīto.
Otrdien Pārlielupes cietumā novērsta nopietni gatavota ieslodzīto iespējama bēgšana, izrokot pazemes tuneli. Eja sākusies dzīvojamajā telpā, kurā atrodas 40 ieslodzīto.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) preses sekretārs Kārlis Seržants “Ziņām” pastāstīja, ka tuneļa rakšana atklāta vispārējās pārmeklēšanas laikā. Tuneļa sākums atradās dzīvojamās telpas stūrī un bija nomaskēts ar speciāli izzāģētiem grīdas dēļiem. Virs šīs vietas bija novietota kāda ieslodzītā gulta.
IeVP darbinieki uzskata, ka rakšanu ieslodzītie bija sākuši pēc iepriekšējās vispārējās pārmeklēšanas, kas notika pagājušās nedēļas ceturtdienā, tāpēc viņu rīcībā bijušas trīs diennaktis un 12 stundas. Kā rakšanas instruments izmantots metāla atkritumu kastes vāks, bet ar rakšanu nodarbojās viens cilvēks, kuram to bija piespieduši darīt dzīvojamā telpā esošie ieslodzītie narkomāni ar gadu desmitu ilgu kriminālo stāžu. Trīs no viņiem jau noskaidroti un ievietoti soda izolatorā.
Izraktā tuneļa kopējais garums ir 3,5 metri – pusotra metru uz leju un divi metri uz nožogojuma pusi Garozas ielas virzienā. Lai nokļūtu ārpus cietuma teritorijas, tunelis būtu jāizrok vēl vismaz 15 metru garumā.
Cietuma darbinieki patlaban pārbauda arī citu tuneļa rakšanas versiju, jo tiek pieļauta iespēja, ka tas rakts, lai varētu saņemt lielu narkotiku sūtījumu – tādā gadījumā līdz nokļūšanai joslā starp korpusa sienu un nožogojumu bija jāizrok vēl aptuveni pieci metri. Izrakto zemi ieslodzītie slēpa visās iespējamās vietās turpat dzīvojamajā sekcijā, kur šādas iespējas ir visai ierobežotas. Pašlaik pārrakums ir aizbērts.
“Pārlielupes cietums sen ir morāli un fiziski novecojis, turklāt atrodas pilsētas robežās, tāpēc nav iespējams izveidot normālu drošības joslu. 40 ieslodzīto atrašanās vienā telpā, kā tas bija šajā gadījumā, ir bīstama gan no drošības, gan savstarpējo attiecību viedokļa,” uzskata K.Seržants.
Pēdējais vērienīgais bēgšanas gadījums Pārlielupes cietumā notika 1994. gada vasarā, kad pa 15 metru garu pazemes tuneli no turienes izbēga 89 ieslodzītie.
Izraktā tuneļa kopējais garums ir 3,5 metri – pusotra metru uz leju un divi metri uz nožogojuma pusi Garozas ielas virzienā. Lai nokļūtu ārpus cietuma teritorijas, tunelis būtu jāizrok vēl vismaz 15 metru garumā.
Cietuma darbinieki patlaban pārbauda arī citu tuneļa rakšanas versiju, jo tiek pieļauta iespēja, ka tas rakts, lai varētu saņemt lielu narkotiku sūtījumu – tādā gadījumā līdz nokļūšanai joslā starp korpusa sienu un nožogojumu bija jāizrok vēl aptuveni pieci metri. Izrakto zemi ieslodzītie slēpa visās iespējamās vietās turpat dzīvojamajā sekcijā, kur šādas iespējas ir visai ierobežotas. Pašlaik pārrakums ir aizbērts. “Pārlielupes cietums sen ir morāli un fiziski novecojis, turklāt atrodas pilsētas robežās, tāpēc nav iespējams izveidot normālu drošības joslu. 40 ieslodzīto atrašanās vienā telpā, kā tas bija šajā gadījumā, ir bīstama gan no drošības, gan savstarpējo attiecību viedokļa,” uzskata K.Seržants.
Pēdējais vērienīgais bēgšanas gadījums Pārlielupes cietumā notika 1994. gada vasarā, kad pa 15 metru garu pazemes tuneli no turienes izbēga 89 ieslodzītie.
