Zemgaļu svētki – mūsu un mūsu senču tikuma sumināšanas mirkļi, kad dziļāk varam iepazīt savas nacionālās saknes.
Zemgaļu svētki – mūsu un mūsu senču tikuma sumināšanas mirkļi, kad dziļāk varam iepazīt savas nacionālās saknes. Tērvetē tie notiek jau otro gadu. Doma par šāda pasākuma nepieciešamību organizatoriem bijusi jau senāk, taču tikai pagājušajā gadā, pateicoties PHARE projektam “Tūrisma infrastruktūras attīstība Zemgalē”, notikuši pirmie Zemgaļu svētki kā projekta noslēguma akcents.
Šogad pasākumu finansē Dobeles rajona Padome un Tērvetes pašvaldība, bet nākamgad kultūras darbinieki atkārtoti cer uz projekta līdzekļiem.
Ideja par Zemgaļu svētkiem nobriedusi līdz ar Tērvetes muzeja uzbūvēšanu, un viens no šā pasākuma dzinējspēkiem ir Tērvetes vēstures muzeja vadītājs vēsturnieks Normunds Jērums.
Šā gada tēma ir maize – Zemgales bagātība no laiku laikiem. Svētki sāksies pulksten 11 no rīta pie Tērvetes pilskalna, kur redzēsim, kā senajā Zemgalē audzēja labību, – ar zirgiem ars un ecēs, sēs graudus, sies labības kūlīšus. Tālākā graudu apstrāde – kulšana, malšana un maizes cepšana – turpināsies pie vēstures muzeja, piedaloties folkloras kopām ar rituāliem un tematiskām dziesmām. Interesanti, ka neraudzētās maizes cepšanā varēs iemēģināt roku arī svētku dalībnieki. Būs maizes un graudu izstrādājumu degustācija, amatnieku tirdziņš, seno zemgaļu un bruņinieku cīņas demonstrējumi.
Pulksten desmitos vakarā notiks lāpu gājiens uz Tērvetes pilskalnu un kopīga dziedāšana pie ugunskuriem, bet pusnaktī sāksies zaļumballe. Visas dienas garumā rosīsies amatnieki, pārdodot savus izstrādājumus.
Tērvetes Dabas parkā risināsies jautras sporta sacensības lieliem un maziem. Šogad svētkos tiks godināts zemgaļu valdnieks Viestarts. Kā pastāstīja N.Jērums, Viestarts ir viens no izcilākajiem baltu valdniekiem. Valdījis vairāk nekā 30 gadu, tomēr precīzi tas nav zināms. Iegrāmatotais laiks minams no 1205. līdz 1230. gadam, bet tas bijis ilgāks. Viestarts bijis kareivīgs, neatlaidīgs un dzīvespriecīgs vīrs ar apdomīgu un nosvērtu garu. Valdīšanas laikā viņš pratis noturēt savu zemju robežas. Par viņa ģimeni rakstos nekas neesot atrodams, vienīgi minēta māsa un viņas dēls, kas 1220. gadā kritis kaujās pie Mežotnes.
Izjust vēstures garšu, baudot senus un mūsdienīgus priekus, kamēr vēl vasaras pulkstenis neiezvana rudeni, to turpmāk varēsim ik gadu, jo Zemgaļu svētki notiks regulāri augusta otrajā sestdienā.
Tā kā piedalīšanās šajā pasākumā ir bezmaksas, svētku organizētāji nevarēja precīzi pateikt iepriekšējā gada pasākuma dalībnieku skaitu, tomēr Zemgaļu svētku koordinatore Ilona Šteinberga min aptuveni 3000 apmeklētāju. Domājams, šogad varētu būt vēl vairāk, tāpēc, lai novērstu neērtības transporta kustībā, paredzēta autotransporta regulēšana, kā arī būs izbrīvēts papildu stāvlaukums. Par iecerēto svētku norisi “Ziņām” pastāstīja pasākuma koordinatore I.Šteinberga.
***
Programmā
Pulksten 11 Bērnu rīts, sportiskas aktivitātes, pūtēju orķestra “Vecauce” priekšnesumi Tērvetes Dabas parka rotaļu laukumā.
No pulksten 11 “Neba maize pate nāca” – maizes iegūšana senajā Zemgalē, zemes apstrāde un labības sēšana pie pilskalna, labības kulšana, malšana, maizes cepšana Tērvetes muzeja sētā.
Pulksten 14 svētku atklāšana Tērvetes estrādē.
Pulksten 14.15 LKF kopas “Pūdnīku skūla” keramikas cepļa izņemšana pie Tērvetes vēstures muzeja.
Pulksten 15 bruņinieku turnīrs – zemgaļu valdnieka Viestarta 800 gadu jubilejas balvas izcīņa.
Pulksten 17 Dobeles rajona deju kolektīvu koncerts.
Pulksten 18.15 “Kāzas Zemgalē” – kolektīvi “Sānsolis”, “Zemgaļi” un “Dimzēns”.
Pulksten 19.30 Bauskas rajona folkloras kopas.
Pulksten 20.45 Jelgavas pilsētas deju ansambļi “Dālderi” un “Diždancis”.
Pulksten 22 lāpu gājiens.
Pulksten 24 zaļumballe.
Svētkos piedalās kopas “Puduris”, “Trejupe”,”Dreņģeri”, “Svitene”, “Taka”, “Zemgaļi”, “Vilki”, “Trejasmens”, “Tērvetes zemgaļi”, “Senzeme”, “Livonieši”,”Excalibur”, “Comenturea Winda”.
