Grāmatu plaukti grāmatnīcās… Pirmās asociācijas, demokrātiski sakot, ir neviennozīmīgas. Daudzus mazliet pat atbaida plašais dāmu un ieroču klāsts.
Grāmatu plaukti grāmatnīcās… Pirmās asociācijas, demokrātiski sakot, ir neviennozīmīgas. Daudzus mazliet pat atbaida plašais dāmu un ieroču klāsts. Uz kvalitatīviem izdevumu vākiem gozējas vai nu vīrs ar revolveri, vai arī dāma ar mazliet dīvainu skatienu, kas vēstī – ņem mani vai arī – nedabūsi mani.
Pilnīgi saprotams, ka cilvēks, kas meklē, piemēram, nozaru literatūru, saķēris galvu, izmetas laukā, paņem savu pie durvīm piesieto šuneli un, brienot pa peļķēm, dodas mājup. Uzņēmīgāks lasītājs varbūt iet uz kādu bibliotēku, bet arī tur, nezinot visu piedāvājuma klāstu, neko sev lasāmu nedabū.
Zinātniskā literatūra nav pieprasīta
“Ziņas”, interesējoties par lasītāja iespējām, apmeklēja divas “grāmatu paradīzes” vietas – veikalu “Arga” un Jelgavas Zinātnisko bibliotēku. Viens no jautājumiem – vai lasītājam ir pieejamas zinātniska satura grāmatas un par cik?
Veikala “Arga” vadītāja Ilze Riekstiņa: “Zinātniskā literatūra ir ļoti maz pieprasīta un dārga. Galvenokārt pieejama krievu, vācu un angļu valodā. Ja kāds klients par šādu produkciju interesējas, prečzine parūpējas, lai izdevums nokļūtu veikalā konkrēta pircēja vajadzībām. Tomēr ne vienmēr tas pieejams arī grāmatu bāzē.
Lai sarūpētu nepieciešamo, klientam būtu jāzina grāmatas nosaukums. Bet tehnisko literatūru pieprasa reti. Dažkārt pircējs vēlas iegādāties literatūru par automašīnām, tomēr reti kāds šodien ķimerējas pats. Tam izmanto servisus. Ir literatūra par datoriem, bet galvenokārt krievu valodā.
Bērnu grāmatas – ērtam patēriņam
Mūsu grāmatu klāstā galvenokārt ir mācību grāmatas, daiļliteratūra, izdevumi bērniem un praktiska satura grāmatas – par adīšanu, tamborēšanu, kulināriju, psiholoģiju un veselību. Bērnu literatūra arī nav viennozīmīgi vērtējama. Šīs grāmatas ir ļoti krāšņas, bet pusaudžu vecumā lasāmviela ir tikai meitenēm. Vienīgais, ko var piedāvāt zēniem, ir dažādas enciklopēdijas. Nenoliedzami, grāmatu izdevēji ņem vērā pieprasījumu.”
Tomēr, pārskatot bērnu grāmatu krāšņās iespējas, arī nākas vilties. Piemēram, kad ļoti skaistu lielu bilžu vidū ir mazliet ļoti primitīva teksta, kas turklāt ir tulkots.
“Dažreiz jābrīnās par tulkojumiem. Tie mēdz būt dīvaini un nesaprotami. Tā vien liekas, ka bērni runā sakarīgāk. Piekrītu arī tam, ka grāmatas vairāk veidotas ne fantāzijas veicināšanai, bet ērtam patēriņam. Laba lasāmviela bērniem tiek piedāvāta no apgāda “Annele”. Jaukas pirmās lasāmgrāmatas izdevusi “Zvaigzne ABC”. Veiksmīga sērija ir “Sprīdi pa sprīdim”.
Veidemanes atmoda – pārcenota
Grāmatas tiek arī pārcenotas. Izdevniecība “Kontinents” savus bestsellerus pārceno bieži, to dara arī grāmatu tirgotāji. Mums ir vairāki stendi ar grāmatām par zemāku maksu – labām grāmatām, kur katrs var kaut ko atrast.”
Blakus bestselleru plauktam, kurā izliktā lasāmviela iegādājama par pieciem sešiem latiem, atrodas pārcenotās grāmatas – Elitas Veidemanes “Atmoda – mani dārgumi”, Saīsinājumu vārdnīca, Kārļa Skalbes “Mūža raksti”. Arī Leonīda Breikša dzīve un darbi – tagad lētāk.
Vēl viena iespēja un ko tīri labu atrast ir parakāties vairākkārt pārcenoto grāmatu grozā.
Jaunā laikmeta iespējas
Zinātniskās bibliotēkas piedāvātās iespējas ir nesalīdzināmi plašākas. Iestādes direktore Aija Nadziņa, uz jautājumu, vai cilvēks pie viņiem var dabūt sev nepieciešamo literatūru, atbild ar pārliecinošu – jā. Viņa atzīst, ka vienkāršākais veids, ko izmanto lasītājs jeb, kā šodien jāsaka, bibliotēkas lietotājs, ir ieiet abonementā, palūkoties plauktos un secināt, ka nepieciešamās literatūras nav. Jāizmanto dežurējošā kataloga konsultanta pakalpojumi. Viņš sniegs informāciju, palīdzēs sameklēt prasīto. Tā kā Zinātniskās bibliotēkas materiālu krājumi ir apjomīgi, visticamāk, vajadzīgo literatūru varēs atrast grāmatu krātuvēs un tā būs pieejama lietošanai lasītavā, bet ne līdzi ņemšanai. “Tomēr nevienā bibliotēkā nebūs atrodams pilnīgi viss,” skaidro A.Nadziņa, “tāpēc šodien ir pieejams starpbibliotēku abonements.”
Princips, kā tas darbojas, ir vienkāršs, pateicoties elektroniskajām iespējām. Piemēram, ja literatūras nav pagasta bibliotēkā, pa e – pastu tā tiek pieprasīta rajona centra bibliotēkā, ja nav arī tur, tālāk tādā pašā kārtībā reģionālajā vai vēl tālāk – Nacionālajā bibliotēkā vai arī Eiropas grāmatu krātuvēs. Divu nedēļu laikā meklēto lasītājs saņems, ja vien zinās, kas pašam nepieciešams.
Vēl viena iespēja ir izmantot elektroniskos resursus, kas gan galvenokārt ir svešvalodās. Tie pieejami bez maksas bibliotēkas telpās.
***
Fakti
Zinātniskā bibliotēka ir centrs, kas apkalpo Bausku, Jēkabpili, Dobeli, Jelgavu un šo pilsētu rajonu bibliotēkas.
Kopīgais bibliotēku lietotāju skaits ir 12 135, no tiem 6957 apmeklē Zinātnisko bibliotēku, 2861 – “Zinīti”.
Krājumu papildināšanai no pašvaldības budžeta četras pilsētas bibliotēkas šogad saņēmušas 12 400 latu.
54% no Zinātniskās bibliotēkas apmeklētājiem ir skolēni un studenti.
2004. gadā no kopējā jaunieguvumu klāsta Zinātniskajā bibliotēkā iegādātā literatūra ir šādā secībā – 32,21% sabiedriskās zinātnes, 26,49% daiļliteratūra, 10,84% tehnika, 5,50%valodniecība.
Literatūras klāsts ar katru gadu nedaudz sarūk, jo novecojusī tiek norakstīta, bet jauna iepirkta, ņemot vērā finansiālās iespējas un bibliotēkas specifiku.
Par resursu papildināšanu lemj speciālisti, vērtējot gan lasītāju pieprasījumu, gan grāmatu krātuves specifiku.
