Ā.Alunāna memoriālajā mājā līdz 18. augustam apskatāma Strenču vēsturiskā fotomantojuma izstāde – ieskats pagājušā gadsimta pirmajā pusē tapušu fotogrāfiju kolekcijā.
Ā.Alunāna memoriālajā mājā līdz 18. augustam apskatāma Strenču vēsturiskā fotomantojuma izstāde – ieskats pagājušā gadsimta pirmajā pusē tapušu fotogrāfiju kolekcijā, ko latviešu fotogrāfijas vēstures pētnieki atzīst par lielāko atradumu pēdējos desmit gados.
Izstādē ir 27 fotogrāfijas, kas ataino pagājušā gada vasarā atklātās stikla fotoplašu kolekcijas daudzveidību. Pērn nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” fotomākslas vērtību apzināšanas un saglabāšanas projekta ietvaros Strenčos tika atrasta vairāk nekā 3000 fotoplašu kolekcija, kas glabājās bijušās fotodarbnīcas bēniņos.
Kā informē “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” speciāliste Ieva Kustova, 2004.gada vasarā nekustamo īpašumu kompānija “Latio” sadarbībā ar Kultūras ministriju un Latvijas Fotogrāfijas muzeju sāka Latvijas fotogrāfijas vērtību apzināšanas un saglabāšanas projektu, kas guva negaidīti lielu atsaucību sabiedrībā. Lielākā daļa apzināto attēlu patiešām izrādījās vēsturiski vai mākslinieciski vērtīgi – muzeja pamata krājums ir papildināts ar vairāk nekā 200 attēliem. Tomēr viens pagājušā gada atradums bija īpaši nozīmīgs. Muzejs ieguva vairāk nekā 3000 pagājušā gadsimta pirmajā pusē izgatavotu stikla fotoplašu, kas līdz šim glabājās kāda nama bēniņos Strenčos.
Fotoplašu autori galvenokārt ir trīs Strenčos dzīvojuši un strādājuši fotogrāfi – Dāvis Spunde, Konrāds Krauklis un Jānis Krauklis, kurš plašākai sabiedrībai pazīstams kā dzejnieks Ziemeļnieks.
Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktors Vilnis Auziņš atzīst, ka šī kolekcija ir lielākais atradums vismaz pēdējo desmit gadu laikā un būs nepieciešami vairāki gadi, lai fotoplates izpētītu un noteiktu, kurš fotogrāfs katru no tām radījis, kad notikušas tajās attēlotās darbības. Kā V.Auziņš atzina izstādes atklāšanā Jelgavā, fotoplates atspoguļo gan tradicionālu fotoateljē darbību, gan arī fotogrāfu tieksmi veikt hronista misiju. Krājumā atrodami gan klasiski fotoateljē darbi – salona fotogrāfijas –, gan arī Strenču pilsētas un tuvākās apkārtnes skati, svētki un citi notikumi – kāzas, kristības, sporta svētki, gadatirgi. Arī nodarbošanās, kas mūsdienās izzudušas (piemēram, Gaujas plostnieku ikdiena).
Patlaban izskatīti tikai aptuveni 10 procenti kolekcijas, un var secināt, ka tajā ir daudz Strenču pilsētas dzīves norišu un tuvākās apkārtnes ainavu attēlu.
Lai sagādātu iespēju plašākai sabiedrībai gūt ieskatu vērtīgajā atradumā, izveidota izstāde, kas jau bijusi Tukuma rajonā un pēc viesošanās Jelgavā dosies uz Krāslavu, Valku un Rīgu. Iecerēts izdot arī galda kalendāru ar vairāk nekā 53 fotogrāfijām.
