«Ja jūs improvizējat stāstiņu par mani, tad dariet to labvēlīgi,» promejot teica Juris Upenieks.
“Ja jūs improvizējat stāstiņu par mani, tad dariet to labvēlīgi,” promejot teica Juris Upenieks.
Juris Jelgavā dzīvo tikai gadu, bet pirmais gads pagājis pārbraucienos Rīga – Jelgava, Jelgava – Rīga. Šoruden Juris sāk Jelgavā arī savu darba dzīvi. Pēc viņa teiktā, jāpaiet diviem trim gadiem, lai varētu mērķtiecīgāk runāt par nākotnes plāniem, iespējams, tos saistot ar šo pilsētu. “Es vēl joprojām Jelgavu nejūtu kā savu pilsētu. Draugu loks vēl tikai sāk veidoties. Bet mani šī pilsēta pašlaik strauji piesaista. Viss, kas līdz šim ir noticis, man patīk. Te sastopams liels pozitīvisms, kas man liek domāt par ilglaicīgu uzturēšanos. Jelgavnieki no rīdziniekiem atšķiras ar personīgumu, cilvēki ir uzticamāki, sirsnīgāki, atvērtāki. Kaut ko mazliet konkrētāku varēšu runāt pēc gada. Tagad es gaidu jebko, esmu atvērts jebkam. Tikko esmu saistījies ar “Jundu””.
Maz dogmu, daudz brīvības
Juris izskatās pēc tāda, kas ir pārliecināts un… iemīlējies ne tikai tajā, ko dara, bet arī sevī pašā. Šajā mīlestības formā ir daudz variāciju.
“Manī ir tik maz šķautņu un dogmu, ka varu pieņemt ļoti daudz dažādu formu. Un pieņemt to ar mīlestību. Manā skatījumā – lielākais ieguvums ir iemācīties mīlēt. Ķermeņa izpausmes ir gara rezultāts. Man patīk plūsma, ūdenszāles – tās ir tik plūstošas, vijīgas, izteicošas. Man patīk tēls, notikums. Prieks ir spēks, kas atmodina. Ļoti patīk festivāli, esmu atvērts un ieinteresēts pasaules teātra īpatnībās, esmu ieinteresēts meklēt izpausmes formas. Patīk atvērtība.”
Rotas, krāsas, smaržas
“Rotas līdz šim nebija mana lieta, bet tagad mani tās sāk interesēt. Smaržām ir ļoti liela nozīme, tās var pasacīt daudz. Tikpat liela nozīme ir krāsām. Pašlaik mana krāsa ir zilā. Arī zilas rotas,” saka vīrietis, kuram gan pagaidām nekādas rotas vēl nav manāmas.
Pasaule, kurā man jāieiet, lai saprastos, ir sveša. Un nedomāju, ka tas ir tikai logu jautājums. Viņš teic, ka sevis meklēšana šodien ir dārga lieta. “Laiks, intereses, enerģija. Viena lieta ir meklēt, otra atrast un tajā dzīvot. Viņš piedāvā darbu ar ķermeni, ar ko dziļāk varētu izprast savu garu un nevis meklēt garu, ar ko piepildīt ķermeni. Viņš ir aizrauts ar kustību, formu, pozu dažādību, kas pilnveido cilvēku. Tāpēc jau 20. augustā “Jundas” zālē notiks neliela deju grupas “Benefice” izrāde. Maza deju izrāde, kur sevi pieteiks tieši ķermeņa skaistums. Pēc šīs ieskaņas sekos kontaktu improvizācijas un improvizācijas deju vakars, kur aicināts katrs, kurš vēlas atbrīvot savu iekšējo dvēseles deju. Nākotnē šādi vakari iecerēti regulāri, piesaistot jaunos mūziķus, kas labi pārvalda instrumentu un spēj improvizēt.”
Improvizācijas pētīšana
“Jebkurš cilvēks kādā periodā meklē sevi. Ja atrod to, kas viņā dzīvo visinteresantāk, var pilnveidoties visu mūžu un būt laimīgs. Nav svarīgi, kādā jomā, bet, ja tas notiek, cilvēks strādā un nekad nejūt, ka strādā. Manā dzīvē viss pakļāvies režijai,” saka Juris, kas sevi pilnveidojis un atklājis Skatuves mākslas laboratorijā. Tā sākusies pirms desmit gadiem. To dibinājis Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs Sergejs Ostrenko. Laboratorijā tiek pētīts, kas notiek ar cilvēka ķermeņa psihofizioloģiju uz skatuves. Tā ir improvizācijas pētīšana – spontanitāte, kreativitāte, atmosfēra, žests.
Šādi pētījumi veikti arī agrāk. Atšķirība ir metodē. Sergejs ir izstrādājis vingrinājumu secību, kas ļauj cilvēkam organiski izpildīt jebkuru lomu, sintezējot caur sevi, iegūstot neatkārtojamu tēlu. Darbs laboratorijās, ko viņš sāka, ir slēgts. To neviens no malas nevēro un par to nerunā. Attīstošie ķermeņa un kustību vingrinājumi ir dziļš process – tā ir primārā pašizaugsme. Procesā ir tikai pieci procenti teksta, pārējais tiek izteikts ar kustību. Darbā ar ķermeni ir dažādas fāzes, cilvēks var arī “pārdegt”. Es neesmu ceļa lauzējs, bet līdzceļa gājējs. Katram ir sava pasaules uztvere. Aiziet no tā, kas nav tavs, var jebkurā laikā,” domā Juris.
Ķīniešu elpošanas vingrinājumi
Juris Upenieks nodomājis divas laboratorijas izveidot arī Jelgavā. Vienu – mūsu pilsētas un rajona psihologiem, otru – jebkuram radošam cilvēkam, kam ir aicinājums sevi izteikt kustībā. “Tas ir liels psiholoģisks un fizisks darbs, kas nes gandarījumu, kā arī reālu atpūtu un izaugsmi. Tāda izpausme der jebkuram sevi meklējošam cilvēkam,” domā Juris, kurš nodarbojas ar ci – gun, kas sevī ietver ķīniešu elpošanas vingrinājumus. Viņš savu darba dienu nevarot iedomāties sākt bez diviem pasākumiem – zobu iztīrīšanas un ci – gun. Šie vingrinājumi sagatavojot cilvēku dienai. “Ci – gun ir kā plaušu un ķermeņa higiēna. Elpošana, kas sagatavo veiksmīgai vai neveiksmīgai dienai,” pārliecināts Juris. Šos vingrinājumus viņš izmanto arī, lai saliedētu grupu. “Tā ir iekšēji iegūta svaiga elpa. Ci – gun ir vērsts uz katra individuālo spēku un līdzsvaru, jo austrumu tradīcija balstās uz harmoniju sevī. To varētu saukt par kareivja veselības atgūšanas, bet ne cīņas veidu.”
Post criptum
Juris arī mani laipni uzaicināja piedalīties šādās nodarbībās. Atteicu tā būtiskā iemesla dēļ, ka sevī jūtu diezgan stabilu piesaisti šīs zemes mālam un no rīta ci – gun vietā varu izmantot vienkāršu lūgšanu, jo mana pārliecība par ķermeņa un gara mijiedarbību ir citāda un domāju, ka cilvēka ķermenis vien nav viņa gara izteicējs. Kolektīvi elpošanas vingrinājumi cilvēka individualitātes atklāsmei vienkārši ir ceļš, pa kuru nevēlos iet.
***
Fakti
Juris Upenieks mācījies Kroņauces pamatskolā, Dobeles Mūzikas skolā, Praktiskās psiholoģijas institūtā, nedaudz arī Sarkanā Krusta medicīnas skolā un Stradiņa universitātē. Sevis atrašanas laiks sācies ar Rolanda Zagorska studiju “Hamlets”, Vladimira Grigorjeva grupu “Baskāji”, turpinājies Sergeja Ostrenko laboratorijā un Starptautiskās teātra pieredzes universitātē.
Šīsdienas “Laboratory of Stage Arts” koncepcija dzimusi 1995. gadā, kad Sergejs Ostrenko nodibinājis “Kustību un dejas laboratoriju”. 2004. gadā viņš laboratorijas vadību nodevis Jurim un Inesei Upeniekiem. Šajā laikā grupa piedalījusies vairākos starptautiskos teātra festivālos.
