Iestājoties labākam laikam, svētdien zemnieki atsāka labības pļauju. Diemžēl kviešiem ir tikai lopbarības kvalitāte, toties graudu mitruma procents – teju normas robežās.
Iestājoties labākam laikam, svētdien zemnieki atsāka labības pļauju. Diemžēl kviešiem ir tikai lopbarības kvalitāte, toties graudu mitruma procents – teju normas robežās.
Pēc nedēļu ilgām lietavām kombaini druvās atkal varēja iebraukt tikai svētdien. Taču siltajā un mitrajā laikā graudi sadīguši vārpās, parādījušās arī slimības. Kooperatīvās sabiedrības “Latraps” agronoms konsultants Ģirts Ozols zina teikt, ka kvieši vairs nav derīgi pārtikas ražošanai, tiem ir lopbarības kvalitāte. Kuļami tikai atsevišķi lauki, kur aug vēlās šķirnes un labība nav sakritusi veldrē.
Toties mitruma procents graudos ir mazinājies. Vēl pagājušajā nedēļā tas bija virs 30, tagad ved graudus ar 18 – 20 procentu lielu mitrumu. Un tādus jau var kaltēt.
Zemniekiem pārmet, ka viņi kaltes nepērk paši sev. Taču tas nav lēts prieks. SIA “Delaferma” rīkotājdirektors Uģis Cēbers atminas, ka lauksaimnieki varēja pretendēt uz valsts atbalstu kalšu iegādei. Proti, tika iedalīti 10 000 latu. No tiem valsts atmaksāja 30 procentu. “Bet par 10 000 latu neko nevar nopirkt!” saka U.Cēbers. Viņu papildina Ģ.Ozols: “Ja kaltē, tad taču nepieciešams graudus arī tīrīt un uzglabāt.” “Tur sanāktu tikai vienam tīrītājam,” turpina saimnieks, “ar kaut kādu mazu, pārvietojamu 10 000 latu vērtu kaltīti varbūt varētu ķēpāties, ja apsaimnieko līdz 100 hektāriem, bet 500 hektāriem vajag krietni lielāku, savukārt 1000 hektāriem jātaisa vesels komplekss. Es negrasos 10 000 latu ieguldīt, lai saņemtu šos 30 procentus atpakaļ, plus vēl 30 000 pielikt klāt, lai dabūtu normālu kalti.” “Taču par to būs jādomā, jo šādām situācijām kā šogad zemnieks vēl nav gatavs,” piebilst “Latraps” agronoms.
Daudzviet Latvijā lietavas radījušas problēmas arī kartupeļu audzētājiem, atsevišķās vietās laukos vārpās sākuši dīgt nenopļautie rudzi.
Citviet Latvijā labības pļauja nedēļas nogalē tikpat kā nenotika. Tā kā nav aktualizēts jautājums par iespējamām lietavu nodarīto zaudējumu kompensācijām, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome arī neapkopos zemniekiem radītos zaudējumus.
