Kad «Ziņas» viesojas Annas un Sergeja Golovaņovu zemnieku saimniecībā «Viļņi» Lielplatonē, viens no pirmajiem saimnieces teikumiem ir: «Mums jau te nekāda dārza nav!».
Kad “Ziņas” viesojas Annas un Sergeja Golovaņovu zemnieku saimniecībā “Viļņi” Lielplatonē, viens no pirmajiem saimnieces teikumiem ir: “Mums jau te nekāda dārza nav!” Tomēr izrādās, dārzā, kam vēl ne mazums izmaiņu lemts piedzīvot, nezinātājam ļauts atskārst daudz interesanta.
Ap “Viļņu” māju tikai pērn sākts pārveidot dārzu. Pēc saimnieku stāstītā noprotams, ka tikai gada laikā pieņemti vairāki drosmīgi lēmumi – ap māju izzāģēts gadu desmitiem audzis bumbieru dārzs, sētmalē nu dekoratīva funkcija piešķirta raženiem 120 gadu veciem oša koka bluķiem, turklāt gluži kā no jauna piedzimusi arī dzīvojamā māja, pēc remonta tā ieguvusi tīkami zaļu nokrāsu un nu sadzīvo ar zālienu, augļu pilnajām bumbierēm un skujeņiem.
Aizņemtība liedz konsultēties par dārza ierīkošanu
Tā kā Anna un Sergejs Golovaņovi pēdējos gados nopietni pievērsušies dzīvojamās ēkas pārbūves darbiem, turklāt lielu daļu laika aizņem arī strādāšana zemnieku saimniecībā, pirmā doma par dārza ierīkošanas speciālista piesaisti atlikta. “Galvenais bija lauka darbi, bet tagad tikai redzam, ka kalnu priedītes pirms gada vajadzēja stādīt nostāk no sētas, jo krūmveidīgie skujeņi krietni sakuplos. Tūjas otrpus sētai cieši stādītas ar nolūku aizsegt skatu,” stāsta Annas kundze. Pagaidām vēl neīstenots sapnis par baseinu – uz tā iespējamo atrašanās vietu saimniece norāda nedomājot, jo vairāku gadu gaitā jau zināms, kur pagalmā pavasaros un lietainā laikā ūdens visvairāk uzkrājas un puķes aug nelabprāt.
Turpat pagalmā ēkas dienvidu pusē goda vietu radusi mājas vecuma cienīgā trīsdesmitgadniece aka. Par tās darbību šaubu nav – sūknis nodrošina ūdensapgādi mājā, bet nepieciešamības gadījumā pazemes dzīļu devumu var iesmelt arī spainī.
Saimnieka vājība – akmeņi un metāla kalumi
Pēc Annas kundzes teiktā, no saimniecības laukiem Lielplatones pusē ik gadus vācami neskaitāmi akmeņi. Ar laiku pelēči iepatikušies arī Sergejam, tāpēc tiem rasta vieta arī dārzā. Saimnieka prieks par akmeņiem ir saprotams, jo daudz izteiktāks viņa hobijs ir darbs ar metālu. Kā mājas nosaukums, tā ietvari vasaras puķu traukiem un pat dārza mēbeles Sergeja kungs gatavojis pats. No metāla kaltas arī saimniecības ēkas un garāžas durvju eņģes.
No akmeņiem darinātas vasaras puķu dobes skats neviļus pievēršas augstajām bumbierēm. Anna teic, tās savulaik visu dārzu pildījušas. Augļi krituši, sasitušies, un tik daudz nav bijis iespējams realizēt. Tagad palikušas vien trīs cita citai blakus un, gluži kā sacenzdamās, rudenim pieteikušas neredzētu ražu – ikkatrs augsto koku zars jo dienas kļūst aizvien smagāks. Cilvēkam ar tēlaināku izdomu šķistu, ka vairāk nekā desmit metru augstumā “Viļņu” dārzā bumbieri kaudzēs sabērti. Uzaicinājumu septembrī nogaršot “Talsu skaistules” augļus saņem arī “Ziņas”, un pastaiga lietus nogurdinātajā dārzā turpinās.
No smalkmaizītēm līdz zemniekošanai
Par Golovaņovu ģimenes rosību pārliecinoši runā arī savulaik iemēģinātās saimniekošanas jomas. Anna stāsta, ka kādreiz liels pieprasījums bijis pēc viņas ceptajām smalkmaizītēm, kas tirgotas kafejnīcā Lielplatones skolā. “Agrāk uz Jelgavu vedām, cilvēki pēc mūsu cepumiem un citiem konditorejas izstrādājumiem rindā stāvēja. Vīrs izgatavoja koka abru, caurām naktīm cepu. Pat nespēju tik daudz saražot, tad teicu, ka mīkla rūgst, ka vēl jāpagaida. Daudzi interesējās par manām receptēm. Tomēr laikā, kad “repsīšus” pret latiem mainīja, izdomājām, ka labāk nodarboties ar zemniekošanu,” tā “Viļņu” saimniece. Vēlāk bizness tirdzniecībā turpinājies kioskā, audzēti lauka tomāti, neļķes, iemēģināts audzēt nutrijas un no ādām šūt cepures. Tagad jau vairāk nekā desmit gadu Anna un Sergejs pievērsušies kviešiem un rapsim, kas kopumā aizņem ap 25 hektārus zemes. Tas neesot daudz, bet pagājušajā gadā pat nolemts iegādāties kombainu.
Pagaidām Golovaņovu ģimenes dārzā vairākas dobes tikai gaida pārmaiņas. Iepretim mājas ieejas durvīm plānots ieklāt bruģi, bet vispirms jāgaida, kamēr noziedēs mārtiņrozes, asteres un citas rudens puķes.
