Sestdien uz otrajiem Zemgaļu svētkiem Tērvetē pulcējās vairāki tūkstoši sava novada patriotu un viesu.
Sestdien uz otrajiem Zemgaļu svētkiem Tērvetē pulcējās vairāki tūkstoši sava novada patriotu un viesu. Plašā programma svētku dalībniekiem deva iespēju ielūkoties mūsu senču tikumiskajās tradīcijās, kā arī novērtēt zemgaļu un baltu tautu varenumu kaujas laukos.
Šogad katram svētku dalībniekam bija iespēja iejusties senajā un šodienas Tērvetē. Novada svētki tika rīkoti par godu zemgaļu valdnieka Viestarta 800. jubilejai, kopš viņš pirmo reizi minēts vēstures hronikās 13. gadsimtā. Taču, lai svētki varētu sākties un noritēt godam, nācās pastrādāt. Jau pulksten vienpadsmitos pie Tērvetes pilskalna interesenti piedalījās folkloras kopu “Puduris”, “Trejupe”, “Dreņģeri”, “Svitene” un “Vecsaule” kopīgi veidotajā Maizes ceļā, kas mūsu senčiem bijis gana garš un grūts, bet tajā pašā laikā arī skaists.
Pēc silta un smaržīga klaipa izņemšanas no maizes krāsns bija pienācis arī laiks Viestarta jubilejas svinībām. Zemgaļu svētki tika atklāti ar lāpas aizdedzināšanu pie Vēstures muzeja. Galveno varoni svētku dalībnieki varēja skatīt arī vaigā – liela, cēla vaska figūra Viestarta tēlam atbilstošās drānās sagaidīja ikvienu muzeja apmeklētāju. Pēc folkloras kopu svētku koncerta uz skatuves kāpa Tērvetes Vēstures muzeja saimnieks un zemgaļu vēstures pētnieks Normunds Jērums. Viņš atzina, ka zemgaļi vienmēr bijusi kareivīga tauta. Ieročus mūsu senči prasmīgi darinājuši jau no 5. gadsimta, kad no mazajām baltu tautām zemgaļi tika atdalīti. Demonstrējot cīņas ieročus, N.Jērums sāka ar senākajiem – šķēpiem un triecienieroci skramasaksi, ar kuru veiksmīgi karots tuvcīņās. Varēja aplūkot arī zemgaļiem raksturīgos tuvcīņas ieročus – uzmavas cirvjus, kādi darināti līdz 7. gadsimtam. Ievērības cienīgi bijuši arī šaurasmens cirvji, kas 8.– 9. gadu simtā izmantoti cīņās pret vikingiem, kad zemgaļi nosargāja Lielupi. Attīstoties kaujas tehnikai, cīnītāju rokās nonāca jauni bruņojuma veidi, un jau 11. gadsimtā baltu tautu bruņojums nebija sliktāks par slāvu un krusta karotāju ieročiem. Šajā laikā cīņās tika izmantots arī vienasmens zobens ar paplašinātu galu, kas bija ļoti dārgs un vērtīgs ierocis. Zobens apveltīts ar lielu triecienspēku un lietots līdz 13. gadsimta beigām, kad zemgaļi ieguva modernākus citu tautu cīņas ieročus. Nesen Tērvetes pilskalnā atrastas vienasmens zobena paliekas, kas liecināja par cīņām arī šeit. Zobeni bijuši gan dzelzs un bronzas, gan apsudraboti. Tāds piederējis arī valdniekam Viestartam. Kā rāda vēstures liecības, Baltijā bijuši vieni no skaistākajiem zobeniem, ko rietumnieki apskauž vēl šodien. Vērtīgs ierocis bijis arī platasmens cirvis, ar kuru cīnītāji pilīs centušies izcirst vārtus. Zemgaļiem raksturīgs ir bārdas cirvis un pie krekla sāniem īsais kaujas nazis, ko liek lietā, ja pēkšņi salūzis zobens un karavīrs vēl gatavs aizstāvēties. Arī arbalets tiek godā celts, jo zemgalieši bija pirmie Baltijā, kas, kāda gūstekņa apmācīti, veiksmīgi darinājuši arbaletus. 13. gadsimtā ar šādu kaujas ieroci zemgaļi centās no Tērvetes padzīt krusta karotājus, kas diemžēl viņiem neizdevās. Karavīri bija apbruņojušies ne tikai ar dažādiem cīņas ieročiem, bet arī ar vairogiem, bruņu cepurēm un krekliem, speciāliem cimdiem un zābakiem. Zemgaļi bija varonīgi cīnītāji, taču pienāca laiks, kad viņi tika izspiesti no savas zemes un ne jau tādēļ, ka bijuši slikti cīnītāji, bet viņu nebija tik daudz, lai stātos pretī ienaidnieka pārspēkam. Cīņu kluba “Livonieši” un “Excalibur” dalībnieki skatītājiem demonstrēja bruņinieku cīņas ar kaujas ekipējumiem un tērpiem.
Mierīgāku notikumu piekritējiem bija iespēja ielūkoties senajās kāzās Zemgalē, ko demonstrēja kolektīvi no Jelgavas “Sānsolis”, “Dimzēns” un “Zemgaļi”. Saulei rietot, dalībnieki posās svētku noslēgumam – lāpu gājienam uz Tērvetes pilskalnu.
Zemgaļu svētki šogad rīkoti ar Dobeles rajona Padomes un Tērvetes novada Domes atbalstu, un jau tagad zināms, ka pirms gada dzimušajai tradīcijai būs arī turpinājums – katra gada augusta otrajā sestdienā.
