Kādu vakaru, kad rudenīgi lieti vēl nedarīja ikdienu monotonu, P.Lejiņa ielas iedzīvotājus pirms pusnakts pārsteidza mistiski trokšņi.
Kādu vakaru, kad rudenīgi lieti vēl nedarīja ikdienu monotonu, P.Lejiņa ielas iedzīvotājus pirms pusnakts pārsteidza mistiski trokšņi. Dīvainās skaņas kļuva gluži saprotamas brīdī, kad māju iemītnieku ziņkārīgie deguni cits aiz cita pastiepās laukā pa logiem, kas karstajā novakarē bija atvērti. Visi kā viens ieraudzīja, ka uz kāda nama jumta rosās mazi melni vīreļi. Kā vēlāk izrādījās, tur darbojās SIA “Mītavas nami” strādnieki, kas cītīgi laboja ēkas jumtu, bet vīru vadonis Valters paskaidroja, ka darbus veic naktī, dienā kūstot celtniecības materiāls. Jautājums, vai šādi materiāli neizkusīs pēc tam, kad nākamajā dienā jumtam uzsmaidīs saulīte, palika neatbildēts. Arī iedzīvotāji nebija īpaši gandarīti, jo pēc atļauju uzrādīšanas darbi turpināti līdz pat desmitajiem gaiļiem, kad saules staru “mīļums” kļuva neizturams.
