Pēdējā laikā daudz runāts par homoseksualitāti. Īpaši pēc jūlijā notikušā gājiena «Rīgas Praids 2005».
Pēdējā laikā daudz runāts par homoseksualitāti. Īpaši pēc jūlijā notikušā gājiena “Rīgas Praids 2005”. Daži to nosoda, citiem vienalga, vēl daļa atbalsta. Taču ir arī tādi cilvēki, kam īsti nav skaidrs, kas ir geji, lezbietes, biseksuāļi. Arī mūsu lasītāji vērsās ar lūgumu to izskaidrot.
Psiholoģe Jolanta Cihanoviča norāda, ka cilvēki par homoseksualitāti zina ļoti maz. Iespējams, tāpēc, ka mūsu sabiedrībā seksualitāte zināmā mērā joprojām ir aizliegtā tēma. Neziņa rada mītus un aizspriedumus. J.Cihanoviča dod ieskatu izplatītos mītos un sniedz objektīvu, zinātniski pamatotu informāciju.
Mīts. Homoseksualitāte ir jebkādas seksuālās attiecības starp viena dzimuma partneriem.
Fakts. Seksuālās attiecības starp viena dzimuma partneriem nenozīmē, ka viņi ir homoseksuāli. Partneri var būt arī biseksuāli vai heteroseksuāli. Piemēram, cietumā cilvēkam nav iespēju stāties seksuālās attiecībās ar pretējo dzimumu, tāpēc viņš to var darīt ar sava dzimuma pārstāvi, taču tas nenozīmē, ka uzreiz mainās cilvēka seksuālā orientācija.
Arī homoseksualitāte, pirmkārt, ir jūtas un mīlestība, kas vērsta pret kādu sava dzimuma cilvēku. Tāpat kā heteroseksuāla sieviete, kas parasti ir izvēlīga un viņu nepievelk katrs redzeslokā nonākušais vīrietis, arī homoseksuāļi mīl konkrētus sava dzimuma pārstāvjus, nevis dzimumu vispār. Homoseksuāļiem ir sava kultūra, kas jau daudzu gadsimtu garumā bagātina heteroseksuālo. Taču minoritātei nākas cīnīties par savām tiesībām.
Mīts. Latvijā nav geju un lezbiešu.
Fakts. Nē, tā nav. Pētījumi rāda, ka jebkurā sabiedrībā astoņi līdz desmit procentu ir homoseksuāli orientētu cilvēku. Tātad – gan tur, kur pārējo attieksme pret homoseksuālajām attiecībām ir ļoti toleranta un likums atļauj viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrāciju (piemēram, mūsu kaimiņvalstīs Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā), gan tur, kur par šādām attiecībām draud kriminālsods.
Šis fakts liecina, ka homoseksualitāti nevar ietekmēt ne reklāma, ne sods. Sabiedrības attieksme lielā mērā nosaka geju un lezbiešu redzamību. Neiecietības gadījumā daudzi homoseksuāļi izvēlas slēpties. Tāpēc Latvijā tikai daži no viņiem atklāj savu netradicionālo orientāciju, un citiem var šķist, ka tie daži ir vienīgie. Iedomājieties: jums ir 100 paziņu. Spriežot pēc statistikas, astoņi līdz desmit no tiem ir homoseksuāļi. Jūsu paziņu, draugu, radu lokā ir tādi cilvēki, kas sabiedrības neiecietības un nedemokrātiskuma dēļ izvēlas slēpties un izlikties.
Mīts. Homoseksualitāte ir slimība.
Fakts. Tā domāt nav pareizi. Homoseksualitātes nav nevienā slimību sarakstā, tātad, ja tā nav slimība, to nevar izārstēt.
Psihologi uzskata, ka homoseksualitāte ir seksuālā orientācija, tikpat normāla un skaista kā heteroseksuālā. Stereotipi un aizspriedumi traucē to saskatīt un saprast.
Mīts. Geji ir sievišķīgi, lezbietes ir vīrišķīgas.
Fakts. Nē, tas nav tik vienkārši. Ne pēc izskata, ne uzvedības nevar pateikt, vai cilvēks ir gejs/lezbiete. Ir ļoti vīrišķīgi geji un sievišķīgas lezbietes. Ir sievišķīgi vīrieši, kuru orientācija simtprocentīgi ir heteroseksuāla. Vienīgā atšķirība var būt apstāklī, ka homoseksuālie cilvēki ir brīvāki no sabiedrības stereotipiem par to, kādam jābūt vīrietim un sievietei. Piemēram, heteroseksuālajā laulībā vīrs un sieva bieži vien ir spiesti uzvesties pēc noteiktiem stereotipiem, pildīt noteiktas lomas. Proti, vīrs pelna naudu, sieva mazgā traukus, un šīs lomas ir diezgan strikti noteiktas. Homoseksuālie pāri ir brīvāki no to izpildes, viņu attiecības bieži vien ir vienlīdzīgākas. Līdz ar to pārim ir vieglāk sadalīt pienākumus.
Mīts. Homoseksuāļi apdraud heteroseksuāļus, cenšas tos ieintriģēt un pavedināt.
Fakts. Nē. Ja esat heteroseksuāls vīrietis, vai tad jums ir bail no sievietēm un jūtaties viņu apdraudēts? Vai heteroseksuālās sievietes jūtas apdraudētas ikreiz, kad trolejbusā ienāk kāds vīrietis? Daudziem heteroseksuāļiem ir bail no homoseksuāļiem, un tādas bailes sauc par homofobiju. Tai ir dažādi cēloņi. Viens no būtiskākajiem – neziņa, objektīvas informācijas trūkums. Mums visiem ir tendence baidīties no tā, ko nezinām.
Cits faktors ir “mēs un viņi” mehānisms. Tā būtība ir uzskatīt savu grupu (“mēs”) par labāku nekā citas, bet pārējās, atšķirīgās (“viņi”),– par sliktākām. Šis mehānisms mums palīdz justies labiem un vērtīgiem, jo mēs taču piederam tik labai grupai!
Vēl viens homofobiju izraisošs mehānisms ir pārliecība: ja cilvēkam kaut kas sevī šķiet nepieņemams, viņš to agresīvi nosoda citos. Parasti tas notiek neapzināti. Daudziem cilvēkiem ir homoseksuālas jūtas vai fantāzijas, bet tās viņiem liekas nepieņemamas. Tādi cilvēki ir īpaši neiecietīgi pret homoseksuāļiem. Tātad, ja jums ir paziņas, kas ir īpaši neiecietīgi pret homoseksualitāti, var domāt, ka tā viņi cenšas aizsargāties paši no savām homoseksuālajām jūtām.
Mīts. Homoseksuāļi parazitē uz sabiedrības organisma.
Fakts. Nē. Homoseksuāļi ļoti daudz dod sabiedrībai – tāpat maksā nodokļus, strādā, mācās, palīdz citiem, virza uz priekšu sabiedrības attīstību ekonomikā, kultūrā, zinātnē un garīgajā dzīvē. Viņi ir zinātnieki, skolotāji, mācītāji, mākslinieki, inženieri, pārdevēji – dažādu jomu speciālisti.
Ir uzskats, ka homoseksuālās attiecības ir nepareizas tāpēc, ka pārim nevar būt bērnu. Taču heteroseksuāls pāris, kam kaut kāda iemesla dēļ nav pēcnācēju, sevišķi mūsu nestabilajā laikā, netiek uzskatīts par nepareizu. Arī gados vecāki cilvēki, kas vairs nevar radīt mazuļus, precas, un to visi pieņem, nenosoda.
Cilvēki dzīvo kopā un stājas attiecībās ne tikai tāpēc vien, lai būtu bērni.
Mīts. Ja geju vai lezbiešu pāris adoptēs bērnus, arī viņi kļūs homoseksuāli.
Fakts. Ir valstis, kurās homoseksuāļiem atļauts adoptēt bērnus. Mūsu sabiedrībā daudziem cilvēkiem ir bail, ka tādi bērni, visticamāk, arī kļūtu homoseksuāli. Savukārt pētījumi rāda, ka vecāku seksuālā orientācija neietekmē bērnu seksuālo orientāciju. Turklāt gandrīz visi homoseksuāļi nāk no heteroseksuālām ģimenēm.
Daudzi homoseksuāļi audzina bērnus no iepriekšējām heteroseksuālajām laulībām, tādējādi viņi jau tagad ir arī mātes un tēvi.
Mīts. Seksuālā orientācija ietekmē inficēšanos ar HIV/AIDS un citām seksuāli transmisīvajām slimībām.
Fakts. Seksuālā orientācija nav riska faktors. Tāds ir tikai nedrošs sekss. Ja divi geji dzīvo kopā, ir viens otram uzticīgi, viņi nevar inficēties ar HIV tikai savas seksuālās orientācijas dēļ. Tiek uzskatīts, ka geji ļoti bieži maina partnerus, savukārt heteroseksuāļi ir uzticīgi viens otram un laulību nepārkāpj. Tas ir tikai mīts.
***
Skaidrojums
– Homoseksualitāte. Tā ir emocionāla vai seksuāla tieksme pēc sava dzimuma personām. Agrāk homoseksualitāte tika uzskatīta par patoloģisku stāvokli, savukārt tagad ārsti to vērtē kā normālu seksualitātes aspektu. Psihologi, psihiatri un citi profesionāļi, kas strādā garīgās veselības jomā, uzskata, ka homoseksualitāte nav nedz slimība, nedz personības traucējums, emocionāla problēma vai izlaidība.
– Heteroseksualitāte. Šīs orientācijas pārstāvjiem piemīt dzimumtieksme uz pretējā dzimuma personām.
– Biseksualitāte. Orientācijas pārstāvjiem nav nepieciešami divi partneri vienlaikus. Biseksuāļi var iemīlēties jeb, zinātniskā valodā runājot, izjust ilglaicīgu emocionālu, romantisku vai seksuālu pievilkšanos gan pretēja, gan sava dzimuma cilvēkam.
– Pastāv būtiska atšķirība starp seksuālo orientāciju un visādām “filijām”. Hetero-, homo un biseksualitāte ir identitāte, jūtas, attiecību veidošana starp līdzvērtīgiem partneriem – cilvēkiem ar savstarpēju piekrišanu. Zoofilijas, nekrofilijas, pedofilijas gadījumā par to nevar runāt.
– Autoseksualitāte. Pats apmierina savas seksuālās vajadzības.
– Transseksualitāte. Cilvēks jūtas kā pretējā dzimuma pārstāvis.
– Transvestisms. Persona seksuālu apmierinājumu gūst, ģērbjoties pretējā dzimuma drēbēs.
Seksuālā orientācija nav izvēle. To var pielīdzināt rasei vai dzimumam.
