Lielās lietavas uz laiku radīja pārlieku mitrumu arī dārzeņu laukos. To jācenšas novadīt. Ja dārzeņu lielums atļauj, lietderīga ir rindstarpu rušināšana, lai uzlabotu sakņu apgādi ar gaisu.
Lielās lietavas uz laiku radīja pārlieku mitrumu arī dārzeņu laukos. To jācenšas novadīt. Ja dārzeņu lielums atļauj, lietderīga ir rindstarpu rušināšana, lai uzlabotu sakņu apgādi ar gaisu. Svarīgi iedot kālija un arī kalcija mēslojumu, kas lielajos lietos izskalojies. Ražas jāprot pasargāt no dārzeņu slimībām. Uzglabājamie dārzeņi jāsmidzina pret pelēko puvi, tās uzliesmojumi apdraud glabāšanas kvalitāti. Augļu dārzos ļoti labvēlīgi apstākļi kraupja, augļu puvju izplatībai.
Dārzeņkopība
Ja izveidojusies blīva augsnes apakškārta, uz nākamo sezonu jāplāno dziļirdināšana, varbūt ir vajadzīgs drenu kolektoru remonts, tie daudzviet laukos ir bojāti vai aizsērējuši. Nākamais darbs ir caur lapām dot papildmēslojumu, kur pārsvarā ir kālija, kalcija makroelementi un mikroelementi, jo dārzeņiem pārliekais mitrums “radījis stresu”. Pēdējais no steidzamajiem darbiem ir gaisa nodrošināšana saknēm. Sevišķi svarīgi tas ir vēlu vācamajiem dārzeņiem. Gaisu dod, mazās dobes uzrušinot, bet lielos laukos, ja vien dārzeņu lielums atļauj, jāveic rindstarpu rušināšana.
Iestājoties labam laikam, var pļaut vai smidzināt kartupeļu lakstus ar reglonu super, kas atļauts arī pārtikas kartupeļiem, katrs var strādāt pēc savas pārliecības. Tas nepieciešams kartupeļu mizas nobriedināšanai un veselīgu bumbuļu iegūšanai. Pašlaik tas jādara vidēji agrīnām šķirnēm. Pārējiem papildus caur lapām kopā ar kontakta fungicīdu dod kalcija un kālija mēslojumu. Pagājušajā nedēļā vajadzēja novākt ziemas ķiplokus. Bija labs laiks garšaugu un tēju ievākšanai, žāvēšanai. Izžāvētas tās glabā stikla traukos ar vākiem.
Augusta ceturtās nedēļas vidū atkal var ķerties klāt konservēšanai. Izlases veidā vāc burkānus, sarkanās bietes, kā arī vēlāk sēto zaļo zirnīšu, pupiņu ar pākstiņām ražu. Turpina vākt cūkpupas izvārīšanai. Ņem nost kārtējo stādījumu ziedkāpostus, brokoļus, kolrābjus, galviņkāpostus, Ķīnas kāpostus. Vāc pirmos sētos sīpolus. Vēlu stādītajiem kāpostaugiem, baltajiem redīsiem, kāļiem, rutkiem uzmana kaitēkļus, nepieciešamības gadījumā smidzinot insekticīdus.
Siltumnīcās
Tie, kas audzē šķirņu tomātus, ne hibrīdus, var no ķekaru vidus noskatīt tipiskāko tomātu un atstāt to pilnīgai gatavībai sēklu iegūšanai, tikai jāatceras, ka ar sēklām iespējams pārnēsāt vairākas slimības. Labi koptajos gurķu un tomātu stādījumos, kuri vēl ir labi pasargāti no slimībām, turpinās intensīva ražošana. Kur saimniekots, kā nu sanāk, rīkojas atkarībā no situācijas. Ja savu uzvaras gājienu sākusi tomātu augļu brūnā puve, ar steigu vāc nost visus, arī zaļos augļus un liek mēreni siltās telpās nogatavināšanai. Labākā situācijā tomātus galotņo, lai tie briedina augļus, kas ķekaros jau aizmetušies. Slimās lapas izgriež. Uz katru augļu ķekaru jābūt vairākām veselām lapām. Ja augu stāvoklis labs, pret lapu slimībām turpina lietot fungicīdus. Gurķiem izgriež slimās lapas. Tas jādara līdz pusdienlaikam, lai brūces līdz vakaram apžūtu. Tā kā gaidāms vēl vasarīgs laiks, veselos stādījumos laistīšanu un mēslošanu nedaudz samazina. Ļauj augt visām sānu vasām, tomēr džungļiem nevajadzētu veidoties. Atkal aktivizēsies tīklērces. Vēsas naktis gaidāmas tikai augusta beigās, taču arī tagad vēlams vēdlogus siltumnīcās aizvērt. No rīta vēdināšanu atsāk pēc iespējas agrāk, lai mazinātu kondensāta negatīvo ietekmi. Labāk nedaudz temperatūra zem normas nekā augsts gaisa mitrums un silts. Sevišķi bīstami tas ir tomātiem. Vāc arī papriku un baklažānus.
Augļkopība
Beidzies augļu koku acošanas laiks, turpinās zemeņu stādīšana. Vēl var ievākt vēlīno šķirņu jāņogas, zilenes, turpina ražot rudens avenes. Augļus briedina ēdamie pīlādži, Amerikas lielogu dzērvenes. Otrdien un trešdien veic lielos ziemas krājumu gatavošanas darbus. Vāc vasaras ābolu šķirnes, ēd svaigus, spiež sulas, gatavo saldos ēdienus, var griezt un žāvēt. Atcerieties, ka vislabākais ievārījums ir no vēl negataviem āboliem, jo tie labi šķīst. Necila raža šogad ir plūmēm, tāpēc laimīgs tas, kam ir ko uz zoba likt. Pašlaik gatavojas vidēji agrīnās plūmes. Arī vasaras bumbieru raža un daudzveidība ar katru nedēļu kļūst lielāka. Lai iegūtu sulīgumu un īsto aromātu, bumbieri vācami negatavi. No visiem augļu kokiem novāc puves skartos un bojātos augļus. Tos norok vai liek kompostā uz ilgo ciklu kompostēšanai. Ceturtās nedēļas vidū atkal var konservēt augļus un ogas, taču visvairāk tie jāēd svaigi. Pēc M.Tūnas teiktā, “pareizajās” dienās gatavotajiem ievārījumiem var pievienot par 30 procentiem mazāk cukura. Turpinās vasaras ābolu, bumbieru, plūmju vākšana. Tie, kas noslinkojuši, vēl var izgriezt vecos dzinumus avenēm un kazenājiem.
Dekoratīvā dārzkopība
Puķkopjiem sestdien lielais stādīšanas laiks, jo varēs pārstādīt vasaras pirmajā pusē ziedējušās ziemcietes – anemones, dienziedes, eiforbijas, lielziedu pīpenes, lauztās sirdis, peonijas, vijolītes, vēlziedes. Augusta ceturtās nedēļas sākumā vēl var paspēt iesēt zāliena maisījumus. Tie, kas rūpējas par augsnes auglību arī mazdārziņā, kur novākti agrie dārzeņi un vasaras puķes, var iesēt ziemas rudzus ar ziemas vīķiem, kas būs teicams zaļmēslojums pavasarī nopļaušanai un ierakšanai vai arī iearšanai pēc apžāvēšanas. 29. un 30. augustā ievāc vasaras puķu – kliņģerīšu, samteņu, asteru – sēklas. Jaunā vietā var pārstādīt lilijas. Ja ir aizdomas par jebkādu kaitēkļu un slimību bojājumiem, sīpolus vēlams kodināt. Stādot trompetlilijas, tām jāpakaisa skalota upju grants. Austrumu lilijas stāda viegli skābā (pH 5,5) augsnē. Jāseko prognozei, jo mēneša beigās var gaidīt pirmās salnas. Laukā iznestajām podu puķēm pakāpeniski samazina mēslošanu un laistīšanu, lai tās pamazām varētu sākt sagatavoties ziemošanas periodam.
