Pagājušajā nedēļā uzturoties Jelgavā, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete tikās ar skolu vadītājiem un pedagogiem, lai skaidrotu Izglītības un zinātnes ministrijas un valdības pašreizējo nostāju izglītībā.
Pagājušajā nedēļā uzturoties Jelgavā, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete tikās ar skolu vadītājiem un pedagogiem, lai skaidrotu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un valdības pašreizējo nostāju izglītībā.
Ministre Jelgavā bija dažas dienas pirms valdības lēmuma pedagogu algas nākamajā mācību gadā palielināt par 40 latiem. Šis risinājums neapmierina izglītības darbinieku arodbiedrību un, pēc I. Druvietes teiktā, arī IZM. Lai arī nav panākts pozitīvs risinājums, tomēr, ņemot vērā pašreizējo situāciju vairākos valsts sektoros, ministre uzskata – kopumā izglītības sistēmā vērojamas pozitīvas izmaiņas.
Sarunā ar Jelgavas izglītības speciālistiem ministre norādīja, ka izglītības sistēma pamazām sakārtojas gan satura, gan formas ziņā. Ar nākamo mācību gadu stāsies spēkā izglītības satura reforma, kurā lielāks akcents likts uz skolēnu kā indivīdu. Par pozitīvu atzīta audzināšanas nozīmes palielināšanās skolās. Sākusi darboties jauna veida izglītības valsts inspekcijas struktūra, kas kļuvusi par konsultatīvu. Izveidota Izglītības vispārējās kvalitātes noteikšanas aģentūra.
Pie nākotnes iecerēm ministre min obligātās vidējās izglītības ieviešanu valstī, svešvalodu agrīno mācīšanu, proti, angļu valodu skolēni varētu sākt apgūt no 1. klases, otro svešvalodu – no 3., bilingvālās izglītības ieviešanu arī latviešu skolās un skolu piemērošanu bērniem ar kustību traucējumiem.
I. Druviete norādīja arī uz nepieciešamību mazināt plaisu starp vispārizglītojošajām skolām un augstskolām, kas būtu panākams ar centralizēto eksāmenu sasaisti ar augstskolu pieprasījumu. Izmaiņas vajadzīgas centralizēto eksāmenu organizēšanas kārtībā. Plānots samazināt to skaitu, kas savukārt paātrinātu sertifikātu izsniegšanu. Līdz šim IZM uzklausījusi daudzus viedokļus, kas pauž neapmierinātību ar līdzšinējo eksāmenu grafiku. Arī turpmāk eksāmenu uzdevumi tiks sagatavoti centralizēti, bet vairākos priekšmetos darbu vērtēšana būs atstāta skolu kompetencē.
Izglītības ministre pauž nožēlu, ka šis 1. septembris nav nesis gaidīto gandarījuma izjūtu ne skolotājiem, ne IZM darbiniekiem. Pedagogu algu pielikums būs mazāks par cerēto. “Mums nav izdevies panākt plānoto palielinājumu. Tomēr aplams ir vairāku plašsaziņas līdzekļu paustais viedoklis, ka tajā vainojama IZM neizdarība. Pedagogu algu paaugstināšana ir bijusi IZM prioritāte un tāda būs allaž. Sarunās ar valdību izdevies panākt darba grupas izstrādāto pedagogu algu palielināšanas grafika akceptu piecu gadu posmā. Tas paredz, ka 2010. gadā skolotāja darba samaksa būs 464 lati par vienu likmi. Valdība grafikā veica izmaiņas tieši 2006. gada posmā. Nosūtot šo prasību un grafiku ar stingru pieprasījumu pedagogu algu paaugstināšanai piešķirt 46 miljonus latu, Finanšu ministrija par iespējamo atzina summu, kas nedaudz lielāka par 33 miljoniem latu. Un pat tā nav piešķirta no nākamā gada janvāra. Ir izdevis panākt skolotāju algas piesaisti minimālajai algai valstī,” norāda ministre. Šajā situācijā par medus karoti darvas mucā I. Druviete nosauca valsts piešķirtos līdzekļus investīcijām. Izglītības objektu sakārtošanai tika atvēlēti vairāk nekā deviņi miljoni latu. Palielināts skolu nodrošinājums ar datoriem un interneta pieslēgumiem.
Tikšanās laikā tika diskutēts par pedagogu trūkumu skolās. Problēmas risinājumu skolu vadītāji saredz līguma slēgšanā ar valsts budžeta grupās studējošo pedagoģijas augstskolu absolventiem par noteikta laika atstrādāšanu skolās.
Izglītības ministre atzīst, ka pedagogu trūkums skolās ir nopietna problēma, kas pēc pieciem gadiem var radīt sarežģījumus.
“Lai nerastos situācija, ka vairs nav kam izglītot bērnus, par zināmu atstrādāšanas periodu valsts budžeta studentiem ir domāts. Tiesa, rodas jautājums: ja cilvēks nejūt sevī pedagoga aicinājumu, nostrādājot skolā likumā noteiktu laiku, viņš noteikti aizies no tās, atstājot vietu, iespējams, tādam pašam nemotivētam cilvēkam bez pieredzes. Tas jautājumu atrisinātu tikai formāli. Izvērtējot situāciju, pirmkārt, nedrīkst pieļaut budžeta vietu skaita samazināšanu pedagoģiskajās specialitātēs ne par vienu. Ņemot vērā inženieru, fiziķu un ķīmiķu trūkumu valstī, izskanējuši piedāvājumi atsevišķas pedagogu specialitātes budžeta vietas novirzīt uz inženierspecialitātēm. Manuprāt, risinājums būtu iespēja vienlaikus ar pedagoģisko kvalifikāciju, apgūt šo profesionālo vai akadēmisko bakalaura programmu.
Spēcīgs instruments ir kredītu dzēšana. Proti, ja cilvēks pēc pedagoģiskās izglītības iegūšanas strādā skolā, viņam tiek dzēsts kredīts. Šī sistēma būtu jāpopularizē plašāk,” teic ministre, kas par nepareizu uzskata to, ka skolotāji, kas ieguvuši augstāko izglītību, otru specialitāti iegūst vai kvalifikāciju ceļ par pašu līdzekļiem. Ministre ir pārliecināta, ka pedagogu tālākizglītošana jānodrošina valstij.
Tikšanās laikā izglītības speciālisti izteica viedokli par matemātikas programmas sarežģītību – tādēļ lielai daļai skolēnu ir neapmierinošas sekmes un depresija. I.Druviete pieļauj, ka programmas prasības ne vienmēr atbilst skolēnu intelektuālajām spējām un tāpēc ļoti daudziem bērniem matemātika nepadodas. Pēc ministres domām, būtu jārunā par matemātikas metodikas attīstību un arī matemātikas uzdevumu grūtību to formulējumu dēļ. Eksāmenu uzdevumu izvērtēšanā jāaicina matemātikas skolotāji no reģionu skolām, kas arī palīdzētu sniegt reālo priekšstatu par skolēnu spējām.
Uz lūgumu izvērtēt izglītības reformas gaitu mazākumtautību skolās izglītības ministre norādīja, ka apkopotie iepriekšējā mācību gada rezultāti liecina – mazākumtautību skolu vidusskolēnu zināšanas nav pasliktinājušās. Valsts valodā kārtoto centralizēto eksāmenu rezultāti ir labi un pārspēj cerēto. Tam par apliecinājumu ir arī Jelgavas 5. vidusskola, kur 91 procents vidusskolēnu eksāmenus ir nokārtojuši A, B un C līmenī. “Valsts darbi liecina, ka skolēnu zināšanu kvalitāte ir tāda pati kā pagājušajā gadā. Drīzāk būtu jāņem vērā šā procesa politiskais fons, bet no pedagoģiskā viedokļa es reformas ieviešanā problēmas nesaskatu.
