Jelgavā realizēts projekts, kura gaitā veikta izpēte un sagatavota tehniskā dokumentācija ielu krustojumu rekonstrukcijai un transporta kustības vadības centra izveidei pilsētā.
Jelgavā realizēts projekts, kura gaitā veikta izpēte un sagatavota tehniskā dokumentācija ielu krustojumu rekonstrukcijai un transporta kustības vadības centra izveidei pilsētā. Tādējādi būs veikti sagatavošanās darbi, lai Jelgavā realizētu satiksmes drošības vadības centra izveidi.
Sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un aģentūru “Pilsētsaimniecība” izstrādātais satiksmes kustības projekts saņēma ES PHARE 2002. gada programmas finansējumu. Tā kopējās izmaksas, kā informē Domes preses sekretārs Jānis Kovaļevskis, sasniedza 244 000 eiro (ap 170 000 latu), no kuriem desmit procentu sedza pašvaldība, bet 90 procentu veidoja PHARE programmas līdzekļi. Projekts ietver četras daļas: satiksmes izpēte, modelēšana un satiksmes shēmas izstrāde, tehniskie projekti luksoforu modernizācijai un ielu krustojumu rekonstrukcijai, transporta kustības vadības centra un informācijas tehnoloģiju sistēmas izveide, lai nodrošinātu vadības sistēmas funkcionēšanu.
Perspektīvie ieteikumi – tāls sapnis
Projekta izpētes sadaļā veikta pilsētas ceļu satiksmes negadījumu analīze, perspektīvo objektu identificēšana un analīze, kā arī satiksmes intensitātes mērījumi. Realizēta perspektīvo transporta plūsmu modelēšana un satiksmes organizācijas shēmas izstrāde nākamajiem desmit gadiem. Darba autori atzinuši, ka pēdējos piecos gados satiksmes intensitāte Jelgavā ir divkāršojusies, tādēļ aizvien aktuālāki kļūst satiksmes drošības jautājumi. Prognozes liecina, ka līdz 2015. gadam intensitāte palielināsies vēl par 30 – 35 procentiem. Galvenā problēma ir novecojusī luksoforu sistēma, gājēju pāreju neatbilstība satiksmes drošības prasībām un nepietiekamā pilsētas maģistrālo krustojumu caurlaidība rīta un vakara stundās.
Projektu koordinators Edmunds Valantis stāsta, ka būtisks faktors, kas kavē sekmīgu satiksmes organizāciju, ir tiltu trūkums pār Lielupi, jo pašreizējais pilsētas apvedceļa loks ir nenoslēgts. Tā sauktā Ziemeļu tilta trūkums rada pārrāvumu maģistrālo ielu tīklam un vienlaicīgi arī pilsētas lokam. Tādējādi tranzīta un kravu transports izmanto centrālās ielas, papildus noslogojot centra intensīvo satiksmi. Arī iztrūkstošie maģistrālo ielu fragmenti un to krustošanās vietas rada arvien jaunas satiksmes plūsmas un drošības problēmas.
Darbu veicēji norādījuši, ka pastiprināta uzmanība satiksmes drošībai jāpievērš krustojumos, jo tur ir vislielākais ceļu satiksmes negadījumu īpatsvars. Nepieciešams samazināt iespējamo manevru skaitu, kreisie pagriezieni pieļaujami uz nelielas intensitātes ielām. Maģistrālajās ielās tie aizliedzami vai risināmi, izbūvējot atsevišķu joslu un luksoforiem paredzot speciālu kreisā pagrieziena sekciju. Izskatāmas maģistrālo ielu krustošanās vietas, luksoforu darbības tipu vienādošana un satiksmes adaptīvās regulēšanas sistēmas ieviešana.
Tā kā vislielākais jaunu objektu radītais noslogojums ir kvartālā starp Lielo, Akadēmijas, Sudrabu Edžus un Mātera ielu un to tuvākā apkaimē, satiksmes plūsmas modelētāji šajā zonā neiesaka izvietot papildu objektus, kas piesaista lielu automašīnu plūsmu,– tirdzniecības centrus, birojus u.c. Savukārt rekreācijas un tamlīdzīgu infrastruktūras objektu (Hercoga Jēkaba laukums, atpūtas parks uz Pasta salas, estrāde) ietekme uz satiksmi vērtēta kā nenozīmīga.
Lai palielinātu gājēju drošību, nepieciešama virkne pasākumu, tostarp gājēju barjeru izbūve pretī skolām, gājēju pāreju apgaismošana, ātruma vaļņu izbūve un ātruma ierobežošana līdz 30 kilometriem stundā pie skolām un dzīvojamos rajonos. Maģistrālajās un ielās ar paaugstinātu braukšanas ātrumu un kustības joslu skaitu, izbūvējamas gājēju saliņas un vairāku līmeņu gājēju pārejas.
Projekti Rīgas un Lielās ielas luksoforiem
Projekta gaitā izstrādāta tehniskā dokumentācija 13 ielu krustojumu rekonstrukcijai, 12 luksoforu modernizācijai un transporta kustības vadības centra izveidošanai pilsētā. Satiksmes izpēti un tehniskās dokumentācijas sagatavošanu veikusi SIA “E.Daniševska birojs” no Rīgas, pieaicinot ekspertus no firmām “Solvers” un “Inprocess”, kā arī Ziedoni Lazdu no Ceļu satiksmes drošības direkcijas.
Satiksmes organizācijas vadības centru plānots izvietot pašreizējās atskurbtuves telpās. Paredzēts, ka tas darbosies kā centrālā datorsistēma, kurā tiks apkopota informācija no krustojumos uzstādītajiem sensoriem un novērošanas kamerām. Tādējādi automātiski tiks piemērots labākais luksoforu darbības režīms katrai situācijai. Tehniskās dokumentācijas sagatavošana krustojumu rekonstrukcijai un luksoforu modernizācijai, satiksmes centra izveidei, kā uzsver E.Valantis, bijis projekta galvenais mērķis. Tas atvieglos pašvaldībai gatavot nākamos projektu pieteikumus konkrētu darbu veikšanai, piesaistot ES līdzekļus.
Gan luksoforu modernizācijas, gan krustojumu rekonstrukcijas projekti galvenokārt skar pilsētas centrālo daļu. Proti, modernizēt paredzēts duci Rīgas un Lielās ielas luksoforu, sākot ar Rīgas ielas un Loka maģistrāles krustojumu un beidzot ar Lielās un Dambja ielas krustojumu. Pēdējos gados septiņos modernizācijas plānā iekļautajos krustojumos luksofori jau atjaunoti, vēl trīs krustojumos tos atjauno šovasar Rīgas ielas rekonstrukcijas gaitā. Pirms pieciem gadiem jauni luksofori uzstādīti Lielās ielas un Čakstes bulvāra krustojumā, 2002. gadā – Rīgas ielas un Brīvības bulvāra, Lielās un Mātera ielas, Lielās un Akadēmijas ielas, Rīgas ielas, Kalnciema ceļa un Garozas ielas krustojumā. Pagājušajā gadā luksofori rekonstruēti Lielās un Pasta ielas krustojumā, bet no jauna uzstādīti Lielās un Katoļu ielas krustojumā. Zināmā mērā – gandrīz modernizācija modernizācijas galā. Loģiskāk būtu, ja, piemēram, Rīgas ielas rekonstrukcijas gaitā attiecīgos luksoforus uzstādītu uzreiz. Domes priekšsēdētāja vietnieks un Investīciju biroja vadītājs Jurijs Strods papildina, ka jaunākajai paaudzei un atbilstoši plānotajai sistēmai ar videokamerām aprīkotus luksoforus šovasar uzstādīs Rīgas un Strazdu ielas krustojumā. Strazdu ielā, kur ir neliela satiksmes intensitāte, zaļā gaisma iedegsies tikai tad, kad transporta līdzeklis būs piebraucis krustojumam, tā nekavējot intensīvo satiksmes plūsmu galvenajā ielā. Pārējos šā Rīgas ielas posma rekonstruētajos krustojumos jaunākās paaudzes luksoforu vēl nebūs.
E.Valantis skaidro, ka luksoforu modernizācija nepieciešama, lai ieviestu automātisko vadības sistēmu un nodrošinātu optimālu satiksmes plūsmu, tā saukto zaļo vilni, lai braucēji pēc iespējas īsākā laikā varētu šķērsot Jelgavu. Šim nolūkam nepieciešams veidot infrastruktūru, kas vadības centru savienotu ar jaunākās paaudzes luksoforiem, kas fiksē transporta plūsmu un noraida signālu, lai nepieciešamības gadījumā vadības centrs varētu operatīvi reaģēt, tādējādi neradot sastrēgumus.
Zaļā viļņa nodrošināšana pilsētā solīta ne vienreiz vien, taču necik ilgs laiks nepaiet, kad sinhronitāte ir pazudusi.
Rekonstrukcija jau rekonstruētās vietās
Tehniskie projekti izstrādāti četriem Lielās ielas krustojumiem – ar Akadēmijas ielu (nekonkrēts krustojums, kam jāatrisina pagrieziena manevru iespējas); ar Pasta un Pētera ielu (nepieciešama papildjosla kreisajam pagriezienam); ar Dambja ielu, kas pašreiz raksturots kā nekonkrēts krustojums ar nobīdītām ielu asīm. Rekonstrukcijas projekti izstrādāti trīs Pasta ielas krustojumiem – ar Raiņa ielu, K.Barona ielu, kur paredzēts izbūvēt luksoforus, un Sudrabu Edžus ielu –, Mātera un Svētes ielas, Mātera un Raiņa ielas krustojumam, kā arī Raiņa ielas krustojumam – ar Katoļu, Pulkveža O. Kalpaka un Filozofu ielu. Rekonstrukcijas tehniskā dokumentācija izstrādāta arī Satiksmes ielas un Meiju ceļa krustojumam.
Uz jautājumu, kas noteica krustojumu izvēli, E.Valantis paskaidro, ka rekonstruējamie objekti izvēlēti un iestrādāti projekta darba uzdevumā. Klāt nācis Satiksmes ielas un Meiju ceļa krustojums. Projekta koordinators piekrīt, ka loģiskāk būtu, ja tiktu rekonstruēti krustojumi, kas par prioritāriem atzīti pētījumā. Tā kā projekta realizācijai un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai bija paredzēti tikai desmit mēneši, šajā laikā fiziski nav iespējams vispirms veikt izpēti, tad izstrādāt un noslēgt līgumus.
Arī ielu krustojumu rekonstrukcijas projektu realizācijā trūkst konsekvences. Daudz krustojumu pēdējos gados jau rekonstruēts, taču veikums izrādījies nepilnīgs. Nesen rekonstruēta Mātera iela, pagājušajā gadā – Raiņa un Katoļu ielas krustojums, kur jau darbu realizācijas gaitā bija nobīde. Kad Jelgavā pienāks laiks, kad darbus, kā pienākas, ieplānos, kvalitatīvi izprojektēs un izdarīs vienā reizē, nevis ķibināsies ar vienām un tām pašām lietām no gada uz gadu, grūti pateikt.
Konkrētiem darbiem nepieciešami miljoni
Aplēsts, ka kopējās realizētā projekta praktisko ieceru ieviešanas izmaksas pārsniegs 20 miljonus latu. Tā ieviešana, kā norāda J.Kovaļevskis, notiks vairākos posmos. Nākamajā plānots rekonstruēt vairākus krustojumus, uzstādot jaunus luksoforus.
Stāstot par turpmāko, E.Valantis norāda, ka ieteikumu ir samērā daudz, bet iespējas “atduras pret naudu”. Pretendējot uz ES līdzekļiem, jārēķinās tikai ar to, kas tiek atbalstīts. Pašlaik prioritāte ir satiksmes drošība. Projekta koordinators ar darba grupu pašvaldībai gatavošot priekšlikumus, kādi darbi būtu realizējami vispirms. Pēc viņu domām, sākumā jāveido satiksmes vadības centrs, kā arī infrastruktūra, kas to savienotu ar luksoforiem. Piemēru, cik īsti izmaksās atbilstošas sistēmas nodrošināšana vienā krustojumā, E.Valantis nezināja. Tāds nav bijis projekta uzdevums. Taču projektētājiem līdz septembra pirmajai pusei lūgts uzrādīt aptuvenās tirgus cenas attiecīga aprīkojuma nodrošināšanai.
Investīciju biroja vadītājs J.Strods norāda, ka šoruden pašvaldībām tiks izsludināts otrais Eiropas Reģionālās attīstības fonda satiksmes projektu konkurss. Kad būs zināmi nosacījumi, varēs izvērtēt, ko iekļaut pieteikumā. Šiem projektiem maksimālais atbalsta apjoms ir 300 000 latu, par šādu summu neko lielu neizdosies paveikt. J.Kovaļevskis uzsver, ka, pēc Jelgavas Domes rīcībā esošās informācijas, līdz šim neviena Latvijas pašvaldība nav realizējusi tik vērienīgu satiksmes organizācijas projektu. Pagaidām tā ir tikai ieceru teorētiskā daļa, kuras praktiskā realizācija, ņemot vērā pašreizējo neapskaužamo situāciju satiksmē, šķiet miglā tīta. Satiksmes dalībnieki vērienu spēs novērtēt vien pēc praktiskajiem darbiem.
