«Ārā spīd saule. Draugi iet peldēties, bet mani mamma nelaiž, jo es nemākot peldēt. Sēžu istabā un skatos, kā viņa mazgā veļu…» Viktors Vovruško spriež, ka šī «apkaunojošā» situācija varētu būt tā, kas viesusi viņā spītu un pievērsusi peldēšanai.
“Ārā spīd saule. Draugi iet peldēties, bet mani mamma nelaiž, jo es nemākot peldēt. Sēžu istabā un skatos, kā viņa mazgā veļu…” Viktors Vovruško spriež, ka šī “apkaunojošā” situācija varētu būt tā, kas viesusi viņā spītu un pievērsusi peldēšanai. Skolas gaitu sākumā gan vēl paspējis izmēģināt boksu, karatē un modernās dejas, bet kopš astoņu gadu vecuma Viktora “pamatprofesija” sportā ir peldētājs. Šogad viņš to nolēmis mainīt.
Šodien Babītes ezera apkaimē notiek Latvijas triatlona čempionāta kārtējā posma sacensības, un jau otro reizi šā čempionāta dalībnieks ir jelgavnieks Vovruško. Iepriekšējā posmā viņš izcīnīja augsto trešo vietu, un, ņemot vērā puiša cītīgo treniņa režīmu, arī šoreiz vajadzētu būt labam rezultātam.
“Labs draugs, labs darbinieks”
Tā par Viktoru saka Majoru glābšanas dienesta postenī sastaptie kolēģi Igors un Konstantīns. “Es biju priecīgs bez gala!” piedāvāto iespēju strādāt glābšanas dienestā savukārt atceras Viktors.
Iepriekšējā vasarā viņš darba meklējumos skolas brīvlaikā sācis strādāt Līvu akvaparkā. Tad no drauga uzzinājis par Vācijas speciālistu rīkotajiem glābēju kursiem Jūrmalā un pēdējā dienā pieteicies. “Vietu vairs nebija, bet sagadījās tā, ka divi kursu sākumā atteicās, un mēs tikām,” šīs laimīgās sagadīšanās turpinājums bija glābēja sertifikāts, tad darba piedāvājums, un nu jau Viktors Vovruško ir instruktora asistents. “Darbs pie jūras! Es par to biju sapņojis kopš bērnības!” puiša acīs pavīd romantika. Taču dienas režīms šeit, Majoros, ir dzelžains.
Dežūras laikā, protams, visa vērība pievērsta pludmalei un atpūtniekiem. Tie, pēc glābēju vērtējuma, šogad esot manāmi apdomīgāki nekā iepriekšējā gadā, un nopietnu nelaimju, paldies Dievam, nav bijis. Visbiežāk nākas meklēt no vecākiem noklīdušus mazuļus, tie, augstākais, stundas laikā vienmēr atrasti. Tad vēl kāju, roku un pirkstu lūzumi futbola un volejbola spēlētājiem. “Viens bija degunu salauzis. Iepravījām atpakaļ, bet teicām, lai tomēr drošības dēļ iet pie ārsta. Man patīk cilvēkiem palīdzēt,” Viktors stāsta, ka glābēji ir labi apguvuši pirmās palīdzības iemaņas un paņēmienus.
“Piķis” vien nav interesanti
Pēc devītās klases Viktors Amatniecības vidusskolā apguvis autoatslēdznieka profesiju, taču šogad pārgājis uz Vakara maiņu vidusskolu. “Piedalījos visos sporta un citos pasākumos. Dabūju paaugstinātu stipendiju. Kad, gatavojoties Latvijas čempionātiem, treniņi bija divas reizes dienā, mani atbrīvoja no pirmajām stundām rīta pusē,” visi labie vārdi par Amatniecības vidusskolu galu galā beidzas ar vaļsirdīgu atzīšanos par specialitātē nenokārtotu eksāmenu un nodomu iegūt vidējās izglītības diplomu vakarskolā. Pēc tam varētu domāt par studijām.
Toties puiša sportiskajiem plāniem ir krietni vien augstāks lidojums. “Gribu mēģināt triatlonā tikt uz 2008. gada olimpiādi. Vēl gan tikai divarpus gadu palikuši. Ja neizdosies, tad 2012. gadā,” Viktors domā, ka ar sportu varētu nodarboties līdz 33 gadu vecumam, piebilstot “ja viss būs labi”.
“Draugi, kas ārzemēs, ir aicinājuši – “brauc, te baigo piķi var dabūt, nauda būs, mašīna”. Domāju – nu un kas? Tas nav interesanti. Mans ar ārzemēm saistītais mērķis būtu atrast sponsorus, lai varētu tur trenēties,” sportista izvēlētais virziens acīmredzot ir nelokāms.
Pašlaik viņš ir ļoti apmierināts ar iespēju dzīvot spartiskos apstākļos glābšanas dienesta ēkas istabiņā, palīdzēt atpūtniekiem darba laikā un gandrīz visu brīvo laiku izmantot treniņiem. Attālums no Majoriem līdz Bulduriem peldus, līdz Jaunķemeriem ar velosipēdu, vakarā pēc darba vieglā tempā pa pludmali līdz Vaivariem un atpakaļ skriešus. No rīta, protams, lokanības vingrinājumi. Tāds ir sportista pašreizējais režīms.
Spēku koncentrāciju mērķim apliecina arī atteikšanās no vairāku gadu aizrautības ar “break dance”, kur vēl šopavasar Pārlielupes grupas “Real Activ Force” priekšnesums Latvijas mēroga sacensībās ieguvis otro vietu.
Ar darbu un cīnītāja raksturu
“Viktors ir cīnītājs. To apliecina arī viņa pievēršanās triatlonam,” saka Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas direktore Zelma Ozoliņa par vairākkārtējo Latvijas čempionu peldēšanā, kura treniņu un panākumu gaitām viņa seko nu jau četrpadsmito gadu.
“Kad viņš ir treniņā, visa grupa darbojas daudz aktīvāk,” trenere Astra Ozoliņa novērtē sava audzēkņa strādīgumu un spēju uzturēt komandas garu.
Baseinā sportista specialitāte ir brass. “Kad Guntaru Deičmanu diskvalificēja par falšstartu, uzvarēju arī 400 metru kompleksā,” Viktors ar draudzīgu smaidu piemin savu treniņbiedru un konkurentu, kas šovasar apprecējis viņa māsīcu. Tas bijis viņš, kas abus iepazīstinājis, un tagad par notikumu ir priecīgs.
Par savu draudzeni Viktoram jāteic: “Bija.” Uz pieprasījumu izvēlēties viņu vai triatlonu viņš šovasar izvēlējies pēdējo.
