Kādu rītu jauna sieviete pamodās un atcerējās, ka jau kārtējo reizi sapnī redzējusi briesmīgo ziemu, kurā, iesprostoti sniega kupenās, bojā gāja viņas draugi un radi, turklāt, lai pārējie izdzīvotu, mirušie tika apēsti.
Kādu rītu jauna sieviete pamodās un atcerējās, ka jau kārtējo reizi sapnī redzējusi briesmīgo ziemu, kurā, iesprostoti sniega kupenās, bojā gāja viņas draugi un radi, turklāt, lai pārējie izdzīvotu, mirušie tika apēsti. Var likties – tas nav nekas vairāk kā ļauns murgs, taču atsevišķi psihoterapeiti neslēpj – tās ir atmiņas no iepriekšējās dzīves.
Pieminētā sieviete – amerikāniete Eva –, nespēdama izturēt murgus, vērsās pie psihiatra, lai tas palīdz viņai atbrīvoties no biedējošajiem sapņiem. Vienīgais, kā uzzināt notiekošā iemeslu, bija izmantot hipnozi. Tā atklāja normālam saprātam neizprotamas lietas.
Hipnozes laikā par piedzīvoto Eva sīki izstāstīja, kā grupa cilvēku devās pārgājienā, kā viņus pārsteidza ziema, kā centušies izdzīvot divus metrus biezajā sniega kārtā un, lai izdzīvotu, pat nogalinājuši gados vecākos grupas locekļus un apēduši viņus. Vispārsteidzošākais bija fakts, ka šāds notikums ASV vēsturē patiešām bijis. 1846. gadā 87 cilvēku grupa šķērsojusi prēriju Kalifornijas virzienā, tur viņus pārsteigusi ziema. Daļa bargo aukstumu un sniegu piedzīvojušie palika dzīvi, bet vēlāk stāstījuši, ka pārtikuši arī no cilvēku gaļas. Patiess bijis arī Evas minētais fakts, ka izdzīvojuši tikai divi vīrieši. Iespējams, šādus faktus no ASV vēstures varētu zināt speciālists, bet ne 19 gadu vecā Eva, kas ASV ieceļojusi 1953. gadā un par šīs valsts vēsturi nav interesējusies.
Nespēj izskaidrot atmiņas
Reinkarnācija jeb dvēseles atdzimšana pieminēta jau senatnē. Taču kristietisms to nevēlējās atzīt, tāpēc mūsu ēras 200. gadā pieminēt reinkarnāciju tika aizliegts. Valstīs, kurās kristietisms ir valdošā reliģija, par šo parādību informācijas ir maz. Tiesa, dvēseles atdzimšanu kristietisms neizslēdz, taču šī ideja konceptuāli atšķiras no reinkarnācijas.
Psihologi un psihiatri atklājuši, ka cilvēki mēdz atcerēties lietas, ko normālos apstākļos nevarētu atminēties, ja nebūtu notikusi dvēseles atdzimšana. Cilvēka neapzinātās atmiņas speciālisti izmanto, lai ārstētu, piemēram, psihiskas novirzes. Dažādas izmaiņas psihē var rasties ne tikai agrā bērnībā, bet arī iepriekšējās dzīvēs. Lai gan šādu parādību pierādīt ir ļoti grūti, psihiatri ar eksperimentu palīdzību, ievadot cilvēkus hipnozē, palīdz atklāt iespējamo dvēseļu reinkarnāciju.
Neizskaidrojamas atmiņas indivīdi mēdz piedzīvot ne tikai sapņos, bet arī nomodā. Cilvēkiem dzīves laikā izpaužas tādas īpašības un audzināšana, kādu viņi nekad nav saņēmuši. Piemēram, trūcīgā ģimenē audzis jaunietis Kanādā 17 gadu vecumā pēkšņi atklājis, ka prot runāt sengrieķu valodā, turklāt viņš izmantojis specifiskus izteicienus, kas lietoti tikai atsevišķās Senās Grieķijas daļās.
Protams, ir arī pretinieki, kas gadsimtiem senas atmiņas skaidro ar cilvēku radītām iedomām, nevis piedzīvoto. Tiek minēts, ka zemapziņa var fiksēt kaut kad lasītus faktus, kas ļauj precīzi attēlot arī vēsturiski pareizus notikumus. Taču pretinieki nespēj izskaidrot valodas zināšanas un pēkšņi radušās iemaņas.
Var iemiesoties arī dzīvniekā
Mācību par reinkarnāciju savos darbos minējuši grieķu filosofi Pitagors, Empedokls un Platons. Viņi uzskatīja, ka dvēsele ir nemirstīga, tā spēj iemiesoties ne tikai citā cilvēkā, bet arī dzīvniekā vai pat augā. Vēlākos gadsimtos izstrādātās mācības gan vairs nepieļauj cilvēka atdzimšanu kādā citā būtnē, lai gan atsevišķi hinduisma novirzieni māca, ka cilvēks par grēkiem nākamajā dzīvē var reinkarnēties zemākā radībā un savu veidolu spēs atgūt tikai tad, kad grēkus būs izpircis.
Jūdaisma mistiskā mācība Kabala, kas uzskatīja, ka cilvēks ar maģiskām lūgšanām un rituāliem spēj ietekmēt kosmosa procesus, reinkarnāciju uztvēra kā Dieva sodu un iespēju labot iepriekšējā dzīvē izdarītos grēkus. Mācības piekritēji atklāja, ka spēj ielūkoties savās iepriekšējās dzīvēs un izprast tajās izdarītās kļūdas.
Mūsdienās reinkarnācija pieder pie parazinātnēm, un pirms pārdesmit gadiem šajā jomā plašus pētījumus sāka profesors Jans Stevensons (Virdžīnijas universitāte). Viņš izpētījis vairāk nekā 1000 gadījumu, kad bērni atcerējušies iepriekšējos reinkarnācijas gadījumu. Profesora pētījumus pamato fakts, ka bērni nespētu zināt vēsturiskas nianses par notikumiem, kas risinājušies vairākus gadsimtus senā pagātnē vai vēl agrāk.
