Visa darba nedēļa pagāja kā viena diena. Katru rītu stacijā paaicināju savu kolēģi grāmatvedi un braucām uz graudu un rapša pieņemšanas punktu Elejā.
Visa darba nedēļa pagāja kā viena diena. Katru rītu stacijā paaicināju savu kolēģi grāmatvedi un braucām uz graudu un rapša pieņemšanas punktu Elejā. Tur viss notiek. Lai gan zemnieki jau ved nodot nupat iekulto ražu, mans uzdevums ir vairāk domāt, lai arī nākamgad viņiem būtu, ko atvest. Pilnā sparā rit rapša sēja, un man jāpalīdz izvēlēties piemērotāko šķirni katram laukam. Pārsvarā cenšos būt uz vietas Elejā, lai arī koordinētu ražas pieņemšanu un viss notiktu iespējami raitāk. Taču jāņem vērā, ka pašlaik daudziem steidzīgi nepieciešama sēkla un “ķīmija” – rapša herbicīdi –, tādēļ neatsaku un piegādāju to uz mājām. Tā no pirmdienas līdz trešdienai braukāju tepat pa Zemgales pusi, savukārt vakar biju Kurzemē. Apmeklēju Kuldīgas un Ezeres saimniekus, pie viena palīdzot viņiem. Vedu sēklu, bet Kuldīgā nogādāju arī kodni, lai sagatavotu sējai ziemas miežu sēklu. Jārūpējas, lai darbs nekavētos arī tālākajiem kooperatīva biedriem.
Jā, pie “Latraps” Elejas iecirkņa pašlaik rindas ir diezgan lielas – desmit līdz 15 mašīnu. Tas tādēļ, ka aizvakar sāka intensīvi novākt vasaras rapsi un arī kviešus vēl piegādā. Graudus un rapša sēklas no Elejas iecirkņa vagonos ved uz ostām, tāpēc ir kur izkraut jaunās, no zemniekiem pieņemtās kravas.
Vakaros ir grūtāk. Mājās esmu vēlu, un ģimenei ir jāpiedod, ka tai tagad – lauksaimniecības sezonas karstāko darbu periodā – iznāk mazāk laika. Bet mājinieki ir saprotoši, tiek ar to galā. Esmu jelgavnieks, un daudz laika aiziet arī ceļā. Dienā nobraucu vidēji 300 – 400 kilometru.
Brīvdienās nodoties atpūtai ir pagrūti, jo zemniekiem nepārtraukti rodas kādi jautājumi, viņi zvana līdz vēlam vakaram. Atbildu saimniekiem, vajadzības gadījumā izpalīdzu, jo zinu, cik viņiem tas pašlaik ir svarīgi. Tomēr šajās brīvdienās esmu ieplānojis kārtīgi atpūsties. Šodien paciemošos pie radiem Jelgavā, bet rīt apraudzīšu vecākus Baldonē. Vēl man ir kāds vaļasprieks, kam šonedēļ nav bijis laika – pabraukāt ar krosa “mocīšiem” pa trasi. Bet to atpūtas nolūkā esmu sarunājis uz nākamās nedēļas nogali.
Latvijas un pasaules mērogā mani satrauc aktualitātes, kas saistītas ar lauksaimniecību. Piemēram, ugunsgrēki un sausums, karstums Portugālē, kur arī zemnieki audzē labību, un tad vēl plūdi Vācijā. Tiesa, postošie dabas untumi citās Eiropas valstīs mūsu zemniekiem mazliet palīdz, jo varētu pietrūkt kvalitatīvu graudu. Par laimi, mūsu lauku saimniekus laika apstākļi lutināja ar pāris saulainām nedēļām. Tajā laikā viņi paspēja novākt ražu un tagad jau domā par sēju. Beidzot mūsu zemnieki ir apmierināti un mierīgi turpina strādāt.
